10 operas izrādes Rīgā, kas noteikti jāredz

Klasika

Nabuko

/ Militārā konfrontācija starp Jūdu un Babilonu /

Šīs operas komponists Džuzepe Verdi, savā autobiogrāfijā atzinis, ka viņa radošā karjera sākusies tieši ar “Nabuko”. 1872. gada 9. marts – diena, kad opera piedzīvoja savu pirmizrādi “La Scala” teātrī – ir diena, kad komponists kļuva slavens.

Šīs operas libretu sarakstījis dzejnieks Temistokls Solera, kurš savu darbu iepriekš piedāvājis citam komponistam, taču viņš to uzskatījis par “itālijas skatuves necienīgu”. Verdi, redzot Solera tekstus, kas piepildīti ar spilgtām kauju ainām un kaislībām, ātri vien nonāca pie slēdziena, ka šos vārdus nepieciešams ievietot mūzikā.

Izrāde Latvijas Nacionālās operas repertuārā ir kopš 1996. gada. Abigailas lomu jau vairākus gadus iestudē Liene Kinča, divkārtējā Latvijas Gāzes balvas laureāte nominācijā “Gada Labākā operas soliste”.

Traviata

/ Stāsts par sociālās nevienlīdzības spiediena ietekmē sadragātās sievietes skumjo likteni, bet vairāk par to, stāsts par varenu mīlestību /

1853. gadā Venēcijā tika prezentēta vēl viena Verdi opera – “Traviata”. Taču publika izrādījās neapmierināta: pirmkārt, no tuberkulozes mirstošās meitenes lomas atveidotāja, bija “pārāk korpulenta”. Un, otrkārt, kostīmi šķita pārāk moderni skatītāju gaumei. Tomēr vēlāk šī opera tika iestudēta visā pasaulē pietiekami daudz reižu, lai to noslīpētu līdz pilnībai.

Daudzi uzskata Traviata par Verdi emocionālāko operu, atklājot viņu galvenokārt kā romantisku komponistu. Atslēga šeit slēpjas mūzikā – galvenokārt valsi, kas rada šo dualitātes sajūtu: ilgi gaidīto mīlestības sajūtu, kas iet roku rokā ar nāvējošu slimību.

Operas sižets aizgūts no iepriekš uzrakstītas drāmas “Kamēliju dāma”, un galvenās varones prototips radīts iedvesmojoties no Parīzes kurtizānes – Marijas Duplē.

Opera tika iekļauta LNOB repertuārā 2007. gadā. Šoreiz problēma ar tērpiem, kas gadījās pirmizrādē pirms gandrīz diviem gadsimtiem, atkārtoties nevarēja: galvenā kostīmu māksliniece, Kristīne Pasternaka radīja īstu šedevru.

Aīda

/ Etiopiešu princeses un Ēģiptes karavadoņa mīlas stāsts /

“Aīdas” stāsta iedvesmas avots bija ēģiptoloģes Augusta Marjetes darbs. Viņš atšifrēja oriģinālo Ēģiptes papirusu – uz, kura sarakstīta leģenda par ilgstošo konfliktu starp seno Ēģipti un Etiopiju. “Aīdas” pirmizrāde notika Ēģiptē – par godu Kairas operas atklāšanai.

“Aīda” ir neticami iespaidīga: karadarbība, pastāvīga spraiga cīņa starp ienaidniekiem un jūtas starp mīļotājiem – kā arī pilnīgi negaidītas beigas. Un ilgus gadus “Aīda” ieņēmusi pirmo vietu prestižajā pasaulē visvairāk atskaņoto operdarbu reitingā. Pirmo reizi šī opera Rīgā tika izrādīta 1998. gadā.

Klīstošais holandietis

/ Laiks, ceļš un gaidīšana /

Rihards Vāgners, iespējams, ir viena no vispretrunīgāk vērtētajām figūrām mūzikas vēsturē. Visu savu radošo mūžu, viņš veltījis tikai un vienīgi operām.

Interesants fakts – no 1837. līdz 1839. gadam – toreiz vēl nezināmais Vāgners dzīvoja Rīgā, šeit pildot galvenā kapelmeistara pienākumus. Viņa opera “Klīstošais holandietis”, lai arī nav sarakstīta Latvijas galvaspilsētā, ir cieši ar to saistīta. Precīzāk, tā attiecināma uz Vāgnera bēgšanu no Rīgas.

Ir dažādas versijas, kāpēc komponistam tik steidzami bija jāpamet pilsēta. Piemēram, saskaņā ar vienu no tām, Vāgners vienkārši bēga no kreditoriem.

Tajos laikos, leģenda par spoku kuģi raisīja ļaužu iztēli. Vāgners nebija izņēmums. Komponistam bēgot no Rīgas uz Angliju, viņa kuģis iekļuva stiprā vētrā. Tik spēcīgā, ka Vāgners bija tuvu tam, lai pats kļūtu par daļu no leģendas par spoku kuģi. Izkļuvis no vētras, komponists nolēma uzrakstīt operu, balstoties uz šo slaveno sižetu.

“Klīstošais holandietis” ir metafora par cilvēku, kurš nevar atrast laimi un mieru. Šķiet, ka tas ir paslēpts okeānā, biezas miglas ieskāvumā.

Šī ideja kļuva par galveno pavedienu latviešu režisoram Viesturam Kairišam, kurš 2018. Gadā Klīstošo holandieti iestudēja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Un, lai gan šī opera Rīgā tika iestudēta vairākkārt, Kairišs būtiski modernizēja visu uz skatuves notiekošo, sadarbībā ar scenogrāfu Reini Dzudzilo.

Madama Butterfly

/ Aizkustinošs mīlas stāsts par Japānas geišu Cio-Cio-san un amerikāņu virsnieku Pinkertonu /

Šīs leģendārās operas pamatā ir luga, kuru komponists Džakomo Pučīni atrada sava ceļojuma laikā uz Londonu.

“Madama Butterfly” pirmizrāde notika Milānā 1904. gadā. Vienā no svarīgākajiem un skaistākajiem izrādes mirkļiem – galvenās varones pirmo uznākšanu uz skatuves pavadīja “drausmīgs itāļu klusums”. Tas tika pieņemts kā izrādes izgāšanās. Pēc tam operu vairākus mēnešus rediģēja, lai sniegtu tai otro, šoreiz daudz veiksmīgāku pirmizrādi.

Latviešu “Madama Butterfly” izceļas uz citu operas iestudējumu fona. Latvijas Nacionālajai operai šī, iespējams, ir vēsturiski nozīmīgākā luga. Galu galā, tajā nav veiktas tikpat kā nekādas izmaiņas jau kopš pirmizrādes 1925. gadā. Arī dekorācijas un kostīmu dizaina idejas ir oriģinālas: slavenais Eduards Vītols tās radīja pirms vairāk kā gadsimta.

Turandota

/ Pasakainos laikos, Pekinā dzīvoja neticami skaista, bet tikpat mānīga princese, kura mīlēja visiem uzdot vienas un tās pašas mīklas /

“Turandota” ir Džakomo Pučīni pēdējā un nepabeigtā opera. Viņš nomira tā arī pats nepieredzēdams šīs izrādes neticamos panākumus, tās pirmizrāde notiekot 1926. gadā, divus gadus pēc komponista nāves. Šo operu pabeidza Pučīni audzēknis Franko Alfano.

Pirmizrādes brīdī, kad tika atskaņotas pēdējās Pučīni rakstītās notis, diriģents pārtrauca priekšnesumu, lai pateiktu: “Šeit nāve izrāva pildspalvu no maestro rokām.” Pilnu priekšnesumu demonstrēja tikai nākamajā dienā.

Šīs operas pamatā ir 18. gadsimta pasakas sižets. Stāsts norisinās Ķīnā, tāpēc Pučīni bija svarīgi izdomāt kaut ko tādu, kas ievestu skatītājus, eiropiešu redzējumā, noslēpumainās valsts atmosfērā. Komponists prasmīgi ieauda tradicionālos ķīniešu motīvus šajā darbā.

Mūsdienīga klasikas lasīšana

Pelnrušķīte

/ Pasakas atjauninājums: smieklīgs stāsts pieaugušajiem /

Režisors Reno Dusē un scenogrāfs Andrē Barbē, radošo duetu “Barbe & Doucet” izveidoja 2000. gadu sākumā. Kopā viņi iestudēja desmitiem operu iestudējumu dažādos teātros visā pasaulē. Duets uz Latviju tika uzaicināts īpaši priekš izrādes “Pelnrušķīte” producēšanas.

Ja nosaukums iedvesmoja apmeklēt šo operu kopā ar bērniem, tad uzgaidi mirkli: pasakas darbība ir pārcelta uz 30. gadu Ņujorku, Lielās depresijas laiku. Un Pelnrušķīte šeit ir kostīmu māksliniece varietē šova aizkulisēs.

Duets “Barbe&Doucet” rada realitātei tuvāku stāstu, kurā nedarbojas jēdziens “Esi skaista un laipna – satiksi princi”. Viņu Pelnrušķīte joprojām ir sapņaina meitene, taču viņa pavisam noteikti neatrodas upura pozīcijā. Taču nemainīgs palicis brīnišķīgais Džoakīno Rosīni skaņu celiņš: maigums, komiskums un viegls huligānisms.

Dons Huans jeb “Sodītais libertīns”

/ Komēdija, groteska un melnais humors /

Džoakīno Rosīni un Ričards Vāgners uzskatīja Donu Džovanni par visu laiku izcilāko operu.

Uz Latvijas Operas skatuves, šo seno leģendu par Donu Džovanni Mocarta mūzikā, interpretējis slavenais argentīniešu režisors Marselo Lombardero. Viņa iestudējums ir balstīts uz ļoti pazīstamu stāstu, tikai pati darbība pārcelta uz mūsdienām. Ar grandiozām multimediju instalācijām fonā, radot pasaules dualitātes atmosfēru: reālo un virtuālo.

Karmena

/ Dzimusi brīva, miršu brīva /

“Karmena” ir patiesi revolucionāra opera, ko komponējis Žoržs Bizē. Kāpēc revolucionāra? Lieta tāda, ka pirms “Karmenas” sievietes uz operas (kā arī citām) skatuvēm nekad nebija sevi parādījušas tik atklāti, spilgti un jutekliski.

Oriģinālajā iestudējumā, Karmena ir neticami skaista čigāniete, kas 1820. gados izjauca ierasto dzīves gaitu Seviļā. Latviešu “Karmena” ir, pazīstamās franču izcelsmes kino un teātra režisores, Marijas Īvas Signeirolas interpretācija. Viņa cenšas savu darbu sižetus pārnest uz mūsdienām.

Viņa arī pārnesa klasiskās “Karmenas” darbību uz mūsdienām: tagad Seviļas vietā notikumi risinās modernās pilsētas “bez nosaukuma” nomalē – vietā, kas absorbē ikviena sapņus un cerības, kam pietiekami nepaveicās, lai šeit piedzimtu. Šajā pilsētiņā, Karmena simbols tieksmei pēc brīvības un cīņai pret stereotipiem.

Bonuss: opera bērniem

Amāls un nakts viesi

/ Opera bērniem (vai pieaugušajiem, kuri vēlas sākt savu iepazīšanos ar operu no nulles) /

“Amāls un nakts vieis” ir pirmā opera, kas rakstīta īpaši televīzijai – amerikāņu NBC. Tā pirmizrāde notika 1951. gada Ziemassvētku vakarā un, galvenokārt, bija paredzēta bērniem. Komponists Džans Karlo Menoti, ar mūzikas palīdzību īstenoja pats savas bērnības fantāzijas, kas īpaši spilgti atdzīvojas ziemas brīvdienās.

Šo operu komponists sarakstījis, iedvesmojoties no Boša grāmatas “Magu pielūgšana”. Saskaņā ar sižetu, galvenais varonis Amāls – mazs klibs zēns ar ļoti bagātu iztēli – satiek trīs noslēpumainus vīriešus, kas dodas apraudzīt jaundzimušo Kristu. Viņi piestāj, lai pārnakšņotu Amāla un viņa mātes būdā, tādējādi pilnībā mainot ģimenes dzīvi.

“Amāls un nakts viesi” Latvijas Nacionālās operas repertuārā parādījās tikai 2022. gada martā, taču skatītāji šo lugu iemīlēja uzreiz. “Šī opera, pirmkārt, runā par “bērnu ar zvaigzni rokās” – respektīvi par visiem pasaules bērniem,” stāsta izrādes režisore-horeogrāfe Anta Priedīte.

Starp citu, šī opera tiek izrādīta visu gadu, nevis tikai ziemā, kā varbūt jau paspēji pieņemt.