Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) 2024. gada ziņojumā Latvija ar ilgtspējīgas attīstības indeksa rādītāju 80,99 ierindojas 13. vietā starp 167 pasaules valstīm. Tas apliecina Latvijas ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un atspoguļo valsts un sabiedrības apņemšanos sasniegt ilgtspējas mērķus. Ilgtspējas principu un apzinātas pieejas integrēšana jaunos uzņēmējdarbības projektos kļūst arvien nozīmīgāka.
Versum un citu ekoloģiski orientētu uzņēmumu piemērs liecina, ka ilgtspējas kustība ne tikai atbilst globālajiem vides mērķiem, bet arī sniedz ievērojamu labumu vietējām kopienām, potenciālajiem lietotājiem un pilsētvidei kopumā. Aplūkosim deviņus ieguvumus.
Iedzīvotājiem: svaigs gaiss, lētāki komunālie pakalpojumi un (iespējams) jauni draugi
Labāka gaisa un vides kvalitāte
dizainu, energoefektivitāti un ilgtspējīgiem materiāliem. Atjaunīgo enerģijas avotu – teiksim, saules un vēja enerģijas – izmantojums līdz ar energoefektīvu ēku konstrukciju samazina atkarību no fosilā kurināmā, kas ir galvenais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Dabai draudzīgi pārstrādāti vai vietējas izcelsmes materiāli mazina ietekmi uz vidi, jo minimizē ražošanā patērēto enerģijas un ūdens daudzumu, kā arī samazina ražošanas un transportēšanas radīto piesārņojumu.
Latvijai, kas ir pazīstama ar zaļojošām ainavām un mērķtiecīgu vides aizsardzību, šādi projekti dod lielu labumu, jo samazina oglekļa dioksīda emisiju daudzumu un uzlabo gaisa kvalitāti. Ilgtspējīga pieeja ir īpaši svarīga tādām pilsētām kā Rīga, kur ir liela osta un grūtības rada gaisa piesārņojums. Pētījumi liecina, ka oglekļa dioksīda un PM10 cieto daļiņu līmenis gaisā pārsniedz pieļaujamās normas – tas negatīvi ietekmē cilvēku veselību.
Mazāks enerģijas patēriņš un zemāki komunālie maksājumi
Energoefektīvas, kvalitatīvi siltinātas ēkas ar viedo tehnoloģiju vadību var samazināt iedzīvotāju elektrības un apkures rēķinus. Kaut arī Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, vidējā temperatūra paaugstinās, ziemas joprojām ir aukstas un prasa ievērojamu apkures apjomu, tāpēc enerģijas taupīšana ir būtisks faktors ikdienas izdevumu samazināšanā.
Papildus aukstajam klimatam Latvijas komunālo pakalpojumu sniedzējus ietekmē arī energoresursu cenu kāpums pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 2021. gadā vidējais tarifos atspoguļotais enerģijas izmaksu īpatsvars kopējās izmaksās bija 14 %, bet 2022. gadā tas paaugstinājās līdz 25 %.
Piederība kopienai
Latvijas iedzīvotāji bieži jūtas vientuļi – šai rakstā un citos pētījumos secināts, ka ceturtā daļa iedzīvotāju izteiktāk jūt vientulību rudenī un ziemā, bet 13 % tā skar neatkarīgi no gadalaika.
Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības projekti var palīdzēt risināt vientulības problēmu. Šādos projektos tiek akcentēta kopienas veidošana un iekļaušana – principi, kas ir ilgtermiņa sociālās un vides labbūtības pamatā. Projekti veicina piederības sajūtu kopienai un rada telpu, kur iedzīvotāji un lietotāji var justies vienoti; tā tiek veicināta sociālā kohēzija un paaugstināta dzīves kvalitāte. Iekļaušana nodrošina projektu pieejamību un noderīgumu plašam cilvēku lokam neatkarīgi no sociālekonomiskā statusa.
Lietotājiem – ērta vide, izmaksu efektivitāte un lepnums par uzņēmumu
Veselīgāka un ērtāka vide
ASV Ziemeļrietumu Universitātes neirozinātnieki secinājuši, ka dabiskās gaismas iedarbība dienas laikā ir cieši saistīta ar miega kvalitāti naktī. Ilgtspējīgās ēkās bieži ir pieejams dabiskais apgaismojums, ir labāka gaisa kvalitāte un temperatūras kontrole. Pateicoties videi draudzīgām būvniecības tehnoloģijām, tiek radīta veselīgāka, ērtāka iekštelpu vide darbiniekiem un apmeklētājiem.
Tas ir īpaši svarīgi tādām ziemeļu valstīm kā Latvija, kur vidējā gaisa temperatūra ziemā ir no 0 °C līdz –10 °C un cilvēki lielu daļu ziemas pavada telpās.
Zemākas ekspluatācijas izmaksas
Latvijā uzņēmumi saskaras ar augstām enerģijas izmaksām – tās saistītas ar aukstām ziemām un energoresursu importu, īpaši pēdējos divos gados. Lai arī enerģijas cenas ir kritušās salīdzinājumā ar augstāko punktu, 2022. gadā tās tomēr bija aptuveni par 30 % augstākas nekā 2019. gada beigās. Energoefektīvas ēkas ļauj samazināt pieskaitāmās izmaksas, tāpēc ir pievilcīgas lielākiem un mazākiem uzņēmumiem.
Pozitīvs zīmola tēls
Šobrīd ilgtspēja daudziem patērētājiem kļūst par būtisku apsvērumu, kaut ko iegādājoties. Uzņēmumi, kuri ievieš videi draudzīgu praksi, piesaista klientus, kuriem ir svarīgi dabas aizsardzības jautājumi. Latvijā vietējie patērētāji pievērš īpaši lielu uzmanību pirkumu ietekmei uz vidi.
Saskaņā ar RSU pētījuma datiem, Latvijā patērētāju lēmumus ietekmē trīs svarīgi aspekti: dabisko izejvielu izmantošana ražošanā, otrreizējā pārstrāde un komunikācija; savukārt galvenie faktori, kas ietekmē patērētāju izvēli par labu ilgtspējīgam zīmolam, ir mārketinga komunikācija un produkta cena. Tāpēc holistiska pieeja, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus, palīdz uzlabot uzņēmuma efektivitāti.
Pilsētai – mazāks oglekļa dioksīda pēdas nospiedums, ekonomiskā izaugsme un estētiskāka vide
Samazināts oglekļa dioksīda pēdas nospiedums
Ilgtspējīgi uzņēmējdarbības projekti ir būtiski, lai sasniegtu Latvijas pilsētvides mērķus – saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, ko īsteno, izmantojot valsts attīstības plānu un nozaru politiku, valsts mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Zaļās būvniecības prakse, izmantojot energoefektīvu dizainu, atjaunojamos materiālus un modernu siltumizolāciju, samazina jaunu ēku enerģijas patēriņu par 20–40 % salīdzinājumā ar tradicionāli būvētām ēkām – tas ir būtisks uzlabojums, ņemot vērā, ka aukstā klimata dēļ gandrīz puse no Latvijas enerģijas patēriņa ir saistīta ar apkuri.
Ekonomiskā izaugsme un pievilcība
Ilgtspējīgas attīstības projekti var piesaistīt starptautiskus investorus un uzņēmumus, kuru prioritāte ir ilgtspēja. Latvijas stratēģiski izdevīgais novietojums Baltijas reģionā rada potenciālu kļūt par videi draudzīgas uzņēmējdarbības inovāciju centru, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi. Pārdomāti uzņēmējdarbības projekti rada arī jaunas nodarbinātības iespējas tādās jomās kā zaļā būvniecība, atjaunīgā enerģija un ilgtspējīgas tehnoloģijas, veicinot arī prasmju attīstību un ekonomikas noturību. Latvijai piemīt īpaši augsts izaugsmes potenciāls atjaunīgās enerģijas jomā, sevišķi saistībā ar saules un vēja enerģijas nozaru izaugsmi – augošā pieprasījuma apmierināšanai nepieciešams arvien vairāk tehniķu, inženieru un piegādes ķēdes speciālistu.
Zaļā būvniecība ir augoša nozare, jo pilsētas investē energoefektīvās ēkās un pārveido esošās būves, lai tās atbilstu vides standartiem. Tā rodas jaunas darbavietas tādās jomās kā ilgtspējīga arhitektūra, videi draudzīgi materiāli un efektīvas apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas (HVAC). Starptautiskā Atjaunojamās enerģijas aģentūra (IRENA) lēš – līdz 2050. gadam atjaunīgā enerģija vien varētu radīt vairāk nekā 42 miljonus darbavietu visā pasaulē, kas būtu saistītas ar vēja un saules enerģijas tehnoloģiju uzstādīšanu, uzturēšanu un projektu vadību.
Estētiska un funkcionāla pilsētvide
Integrējot ilgtspējīgu praksi pilsētplānošanā, tiek veidota vizuāli pievilcīga un funkcionāla pilsētvide. Rīgā ilgtspējīga pilsētplānošana kopā ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu veicina harmonisku jaunā un vecā simbiozi. Tādas iniciatīvas kā gājēju celiņi, zaļās zonas un energoefektīva modernizācija mazina sastrēgumus, uzlabo gaisa un dzīves kvalitāti. Šāda pieeja ne tikai rada dinamisku, uz sabiedrību vērstu telpu iedzīvotājiem, bet arī piesaista ekoloģiski domājošus ceļotājus, padarot pilsētu pievilcīgāku visiem.
Kopsavilkums
Ilgtspējas un apzinātas pieejas ieviešana Latvijas uzņēmējdarbības projektos sniedz daudz ieguvumu kā iedzīvotājiem un potenciālajiem lietotājiem, tā pilsētai kopumā. Labāki vides apstākļi un zemākas izmaksas privātpersonām, lielāka ekonomiskā izaugsme un uzlabota pilsētu funkcionalitāte – šī pieeja ir būtisks priekšnosacījums ilgtspējīgākas un labklājīgākas nākotnes radīšanai Latvijā.
Uzņēmējdarbības projektu pārorientācija uz ilgtspēju ne vien atbilst globālajiem vides mērķiem, bet arī uzlabo dzīves kvalitāti visiem, paverot ceļu uz labāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu.
