Čiekurkalna ceļvedis

Čiekurkalna tagadējais plānojums un veidols sāka iegūt aprises 19. gadsimta 70. gados. Toreiz šeit atradās Šreienbušas muižas zemes un mūsdienu galveno satiksmes artēriju – Čiekurkalna 1. līniju – sauca par Šreienbušas 1. līniju. Īpatnējie ielu nosaukumi, kas tika doti pirms 150 gadiem, ir saglabājušies arī mūsdienās.

Aktīva rajona attīstība sākās 19. gadsimta 90. gados līdz ar dzelzceļa stacijas atklāšanu. Tika uzbūvētas rūpnīcas, un Čiekurkalns pārtapa blīvi apdzīvotā strādnieku ciematā – Rīgas pilsētā to iekļāva tikai 1924. gadā. Padomju okupācijas laikā Čiekurkalns bija viens no rajoniem, kas attīstījās vislēnāk. Tas neveicināja iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanos, toties saglabājās rajona vēsturiskais arhitektoniskais veidols. Čiekurkalna ielas asfalta vietā klāj bruģis, un ēku fasādēs ir redzamas daudzas autentiskas detaļas.

Interesantākās vietas

Bibliotēkas dārzs

Labākā vieta atpūtai un kultūras programmas baudīšanai Čiekurkalnā ir bibliotēka un tās dārzs Čiekurkalna 1. līnijā 64. Tur regulāri tiek rīkotas bezmaksas izstādes un radoši pasākumi. Dārzā starp kokiem izvietoti zviļņi, bet pie sētas izstādītas vietējo iedzīvotāju radītas fotogrāfijas. Arī bibliotēkas ēkā bieži notiek izstādes.

Piemēram, oktobrī vienā no zālēm bija apskatāmi Vijas Liepas darbi — meistarīgā adītāja pārvalda seno vienas adatas pinuma tehniku. Iesakām plānot bibliotēkas apmeklējumam ne mazāk par pusstundu, jo ir liela iespēja nejauši satikt draudzīgus rajona iedzīvotājus, māksliniekus, bibliotēkas darbiniekus un uzzināt daudz interesanta par Čiekurkalnu. Tā gadījās arī mūsu raksta autoram Aleksandram, kurš izstādē iepazinās ar Viju Liepu un viņas draudzeni.

Čiekurkalna svētkoks

Vija Liepa un viņas draudzene mums pastāstīja par kādu rajona svētvietu – skvēru pie skolas un bērnudārza Čiekurkalna 1. līnijā 53A. Tur daudzus gadus audzis svētkoks – ļaudis nesuši turp dažādas veltes, lai piesauktu veiksmi. Makšķernieki pirms copes karinājuši koka zaros lentītes.

Latvijā ir daudz šādu koku. Pie to saknēm bieži atrod senas monētas un citus vērtīgus priekšmetus – visu, ko ļaudis gadu desmitiem nesuši uz svētvietu kā ziedojumu. Diemžēl senais Čiekurkalna svētkoks mūsdienās nav saglabājies, bet netālu tā piemiņai ir iestādīts jauns.

LMS Radošais kvartāls Kombināts Māksla

Radošais kvartāls pieder Latvijas Mākslinieku savienībai (LMS). Tur vairāk nekā 7000 m² platībā ir izvietotas bronzas lietuves, metālapstrādes, juvelieru, tēlnieku un ādas apstrādes meistaru darbnīcas. Šī vieta ir saistīta ar mākslu un radošumu jau vairāk nekā simt gadu.

Zem klajas debess atrodas desmitiem mākslas darbu, un tos var aplūkot jebkurš interesents. Ir iespējams vērot arī skulptūru tapšanas procesu. Šeit top kā klasiski, tā laikmetīgi mākslas darbi un objekti, kas kādam varētu šķist gluži savdabīgi.

Kultūrvieta “Viskaļi”

Kultūrvieta “Viskaļi” ir vieta, kur valda unikāla radošā atmosfēra. Plašajā ēkā, kur kādreiz atradās Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, kopš 2019. gada iekārtojušies mākslinieki. Šeit ir saglabājušies daudzi artefakti no pusgadsimtu senas vēstures — milzīgi panno uz sienām, mēbeles un citi interjera priekšmeti.

“Viskaļos” atrodas vairāki desmiti darbnīcu un, vienojoties ar māksliniekiem, ir iespējams paskatīties, kā top darbi. Lielajā zālē reizēm tiek rīkoti koncerti un teātra uzvedumi. Aktuālā pasākumu programma tiek publicēta “Viskaļu” mājaslapā. Ar teritorijas sakopšanu nodarbojas biedrība “FREE RIGA”, kam izdevies iedvest dzīvību daudzām pamestām vietām.

Vairāk par Rīgas radošajiem kvartāliem lasiet citā mūsu materiālā šeit.

Mierpilna pludmale Ķīšezera krastā

Aiz “Viskaļu” radošās kopienas mājas teritorijas atrodas nomaļa smilšu pludmale, kur vietējie iedzīvotāji dodas atpūsties un makšķerēt. Pludmale ir mājīga un klusa — ideāli piemērota tiem, kas vēlas paslēpties no pilsētas trokšņa.

Arhitektūra

Neparastākā baznīca Rīgā

Līdz 20. gadsimta 80. gadiem Rīgas evaņģēliski luteriskā Misiones baznīca Čiekurkalna 1. līnijā 78 bija gluži neievērojama celtne. Askētiskās, vienkāršu ģeometrisku formu ēkas uzcēla 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Baznīca turpināja darbu bez pārtraukuma pat padomju okupācijas laikā.

Baznīcas tēls sāka mainīties 20. gadsimta 80. gadu vidū, kad draudzei pievienojās mākslinieks Oļģerts Miķelsons. Viņš 1983. gadā pārcēlās uz Čiekurkalnu no Jūrmalas un gandrīz uzreiz ķērās pie baznīcas teritorijas pārveides. Starp citu, pirms tam O. Miķelsons radīja daudzus mākslas darbus savas agrākās mājas teritorijā Majoros (Rīgas ielā 4), un tie ir daļēji saglabājušies arī šobrīd.

Darbi turpinājās ilgi — vairāk nekā 20 gadus. O. Miķelsons pastāvīgi vāca materiālus saviem mozaīkas tehnikā veidotajiem objektiem: maisiem veda no jūrmalas akmentiņus, izmantoja pudeles un flīžu gabaliņus, ko atdeva viņa mākslas cienītāji. Rezultātā radās viena no vizuāli neparastākajām baznīcām ne vien Rīgā, bet arī visā Latvijā.

2017. gadā baznīcas ansamblis ar O. Miķelsona dekoratīvo apdari tika iekļauts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes mākslas piemineklis. Oļģerts Miķelsons aizgāja mūžībā 2019. gadā 92 gadu vecumā. Vēsturē viņš iegājis kā Čiekurkalna Gaudi, jo daiļradē ir velkamas paralēles ar slavenā katalāņu arhitekta radošo darbību.

Skola funkcionālisma stilā

Pretī Rīgas neparastākajai baznīcai atrodas skola — viens no spilgtākajiem Latvijas funkcionālisma paraugiem, kas tapis 20. gadsimta pirmajā pusē. Skolu uzcēla 1933. gadā pēc pazīstamā arhitekta Alfrēda Grīnberga projekta. Lakoniskas formas, horizontālās rindās izkārtoti logi, apjomīgs balkons ar izteiksmīgu liekumu, gaiši toņi un dekoratīvo elementu neesamība ir iezīmes, kas raksturīgas 20. gadsimta 20. gadu un 30. gadu sākuma arhitektūrai visā Eiropā. Šai kontekstā der atcerēties tādus Grīnberga laikabiedrus kā Lekorbizjē, Valteru Gropiusu no vācu Bauhaus skolas, Alvaru Ālto, Konstantīnu Meļņikovu un daudzus citus.

«Sarkanā skola» un ūdenstornis

Otrā rajona malā atrodas pavisam citā stilistikā ieturēta skola. Tā ir viena no tā dēvētajām “sarkanajām skolām”, kas celtas pēc Reinholda Georga Šmēlinga (Reinhold Georg Schmaeling) zīmējumiem 20. gadsimta sākumā. Visas šīs skolas ir ieturētas neogotikas stilistikā, izmantojot sarkano ķieģeļu stilu, un līdzinās cita citai. Tomēr Čiekurkalna skola atšķiras no pārējām ar plānojumu. Tas tāpēc, ka 1926. gadā šai skolai tika piebūvēts jauns korpuss pēc arhitekta Jāņa Gaiļa projekta. 

Papildu būve stilistiski sabalsojas ar 1911.–1912. gadā celto sākotnējo ēku. Blakus esošais masīvais ūdenstornis ir celts vienā laikā ar skolu. Tā projektēšanā piedalījies pazīstamais arhitekts Vilhelms Bokslafs (pilnā vārdā Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff), kurš projektējis līdzīgu celtni arī Āgenskalnā, Alises ielā 4.