Rītdienas pilsēta: kā projektēt ilgtspējīgu un taisnīgu vidi

Vadošais pilsētvides analīzes eksperts Anders Sevtsuks ir uzaudzis Igaunijas pilsētā Tartu. Bērnībā viņš dzīvoja sociālajā mājā, un šī pieredze kļuva par pamatu viņa centieniem radīt pilsētas, kas vērstas uz cilvēku un tā vajadzībām.

“Māja bija vieta, kur var pārnakšņot. Bet viss pārējais — rotaļu laukumi bērnībā vai kultūras izklaides pusaudžu gados — atradās pilsētas sabiedriskajās vietās”.

MIT viņš vada City Form Lab laboratoriju, kas fokusējas uz pilsētplānošanu, mobilitāti un pilsētas dizaina pētījumiem. Šo pētījumu rezultāts — inovatīvi gājēju aktivitātes modeļi, ņemot vērā ietvju platumu, komercplatību esamība ēku pirmajos stāvos, ielu apzaļumošana un daudz kas cits.

Šie modeļi tiek veiksmīgi pielietoti dažādos pasaules punktos, ieskaitot Melburnu, Beirūtu un Ņujorku. Tie ļauj prognozēt, kā izmaiņas pilsētvidē ietekmē gājēju uzvedību. Viens no Sevtsuka komandas nozīmīgākajiem sasniegumiem bija publiska rīka TILE2NET izveide, kas kartē pilsētas ietves, izmantojot aerofotogrāfijas. Šis rīks sniedz vērtīgus datus plānotājiem un arhitektiem, kuri strādā apstākļos ar ierobežotu piekļuvi gājēju videi.

City Form Lab pilsētu traktē kā tehnoloģisku sistēmu, kas sastāv no trim pamatelementiem: instrumentiem, pakalpojumiem un infrastruktūras. Šī sistēma lielā mērā nosaka pilsētnieku uzvedību. Balstoties uz pilsētu formu, infrastruktūras risinājumiem un zemes izmantošanas shēmām, cilvēki dod priekšroku tiem vai citiem maršrutiem, dzīves un darba vietām. Šīs ikdienas izvēles savukārt ir tieši saistītas ar oglekļa pēdu, fizisko aktivitāšu un mobilitātes līmeni. Dzīves kvalitāte ir augstāka tur, kur vide orientēta vispirms uz gājējiem; tā ne tikai uzlabo iedzīvotāju veselību un samazina oglekļa emisijas, bet arī stiprina sociālās saites, kas ir demokrātiskas sabiedrības pamats.

“Pēdējā laikā pilsētplānošanā ir noticis pavērsiens no pilsētas dizaina kā centrālās uzmanības zonas uz socioloģiski orientētākām pieejām, kas vērstas uz kopienu,” — pārliecināts urbānists. “Tajā pašā laikā šo gadu desmitu laikā ir izveidotas dažas no antiurbanistiskākajām un uz automašīnām orientētākajām pilsētām ASV, ar kurām mums tagad nu ir jāstrādā.”

Galvenie secinājumi 

Ogleklis un blīvums: skaitļi un secinājumi

Apbūves blīvums ir saistīts ar vides ilgtspējību, skaidro Sevtsuks. Piemēram, Hjūstonā (ASV), kur iedzīvotāju blīvums ir 1398 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, transporta emisijas uz vienu iedzīvotāju sasniedz 9,5 tonnas CO₂ gadā. Bostonā, kur iedzīvotāju blīvums ir 5400 iedzīvotāju uz kilometru, šis skaitlis ir 3,5 reizes mazāks — 2,6 tonnas uz vienu cilvēku. Tas pats attiecas uz enerģijas patēriņu: jo mazāks blīvums, jo lielāks patēriņš apkurei un elektrībai.

No tā var secināt, ka kompaktas, uz gājējiem orientētas pilsētas efektīvāk izlieto resursus, stimulē sabiedriskā transporta attīstību un samazina slodzi uz apkārtējo vidi.

1. Atcelt zonējumu individuālajai dzīvojamajai apbūvei.
   Tas ļaus palielināt blīvumu pilsētās un tipoloģiju daudzveidību.
2. Atļaut “pēc noklusējuma” sīktirdzniecību visās zonās. Šādi pasākumi atdzīvina ielas un stimulē lokālo ekonomiku, bet cilvēkus mudina pētīt pilsētu un vairāk pārvietoties ar kājām.
3. Ierobežot tirdzniecības centru būvniecību, kas mudinātu cilvēkus lietot automašīnas, bet plānotājus būvēt vairāk ceļus un stāvvietas. Tā vietā atbalstīt ielu mazumtirdzniecību un nelielus vietējos veikaliņus, kas piemēroti vienam kvartālam. Sevtsuk īpaši pievēršas Tallinai: Igaunijas galvaspilsētā ir lielākais tirdzniecības platību skaits uz vienu iedzīvotāju Eiropā.

4. Atteikties no obligātā minimālā stāvvietu skaita. Tas samazina būvniecības izmaksas un stimulē videi draudzīgāku transporta veidu attīstību. Sevtsuks norāda uz datiem, saskaņā ar kuriem Sanfrancisko pilsētā tieši dēļ stāvvietām dzīvojamo telpu cena palielinās vidēji par 50 tūkstošiem dolāru.
5. Padarīt pilsētu attīstību ar augstu gājēju pieejamību par galveno mērķi un sākumpunktu pilsētplānošanā. Ērta piekļuve “ikdienas vajadzību grozam” (veikaliem, skolām, parkiem, transportam) jākļūst par vienu no galvenajiem pilsētvides plānošanas kritērijiem.

1. Transit-Oriented Development (TOD) — apbūves blīvums ap sabiedriskā transporta mezgliem.
2. Amenity-Oriented Development (AOD) — to rajonu blīvuma palielināšana, kur jau ir augsta pakalpojumu un publisko telpu koncentrācija.

Viņš arī uzsver, ka augsts blīvums var nebūt vienmērīgs, bet stratēģiski vērsts uz tiem posmiem, kur ir infrastruktūra un pieprasījums.

Pilsētas politikas instruments

Londonas piemērs (PTAL sistēma -The public Transport Accessibility level, sabiedriskā transporta pieejamības līmenis) un MIT izstrādātais galveno funkciju piekļuves novērtēšanas modelis (pārtika, medicīna, skolas, transports u.c.) parāda, ka pieejamības metrika var kļūt ne tikai par analītisku instrumentu, bet arī par pamatu lēmumu pieņemšanai par pilsētbūvniecības attīstības prioritātēm.

Jo augstāka ir rajona integrācija — jo lielāka prioritāte tam ir jāsaņem, sadalot investīcijas.

Iela kā ilgtspējīgas attīstības šūniņa

Ņemot vērā klimatiskos izaicinājumus, nevienlīdzību un urbanizācijas spiedienu, Sevtsuks aicina pārdomāt pilsētu kā dzīvu organismu, kur arhitektūra, transports un infrastruktūra darbojas vienotā sistēmā. Viņa pieeja — nav tikai akadēmiska teorija, bet praktiska rokasgrāmata rīcībai: būvēt blīvāk, daudzveidīgāk, pieejamāk, lai atbrīvotos no vides, kas radīta automašīnām, un atdotu pilsētu cilvēkiem.