Alus aizsākumus vēsturnieki skaidro dažādi, taču zinām, ka tas jau bijis klātesošs lauksaimniecības attīstības sākumos. Alu Eiropā pazina jau antīkajā pasaulē, piemēram, Ēģiptē, Grieķijā un Romā, taču šajās kultūrās to nereti uztvēra kā plebejisku, zemāko kārtu dzērienu. Latvijā jau sākotnēji tas veidojies kā tautas iecienīts dzēriens.
Pirmie apreibinošie dzērieni Latvijā saistīti ar raudzētu medu, veidojot agrīnus medus dzērienus, bet drīz vien pievērsās graudaugiem : vispirms to raudzēšanai, vēlāk jau pilnvērtīgai brūvēšanai. Senākās liecības par alus dzeršanu mūsu reģionā atrodamas jau viduslaiku hronikās, kurās alus pieminēts kā nozīmīga ikdienas un rituālu sastāvdaļa. Pāreja no dārgā medus uz lētākiem graudiem bija gan praktiska, gan ilgtspējīga, tomēr līdz mūsdienām saglabājušies gan medus raudzināti dzērieni gan medalus.
Pēc krustnešu ienākšanas alus darīšana kļuva par strukturētu amatu. Ar to sāka nodarboties ordeņbrāļi un bīskapi, izveidojot alus darītavas klosteros un piļu tuvumā. Vēlāk ar to sāka nodarboties arī muižniecība. Vienlaikus, ārpus pils un klostera mūriem, turpināja pastāvēt zemnieku mājas alus brūvēšana, kas saglabāja un nodeva no paaudzes paaudzē senākas, mutvārdu tradīcijās balstītas receptes.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums.
Avots: Hausbuch der Mendelschen Zwölfbrüderstiftung
Sākotnēji šis mājas alus, visticamāk, bija viegli rūdzis un paredzēts tūlītējai lietošanai. Taču līdz ar jaunu brūvēšanas prasmju ienākšanu Latvijā mainījās ne tikai tehnoloģijas, bet arī alus raksturs. Svarīgs pavērsiens bija apiņu pievienošana, uzglabāšana mucās u.t.t. Tas alum deva ne tikai rūgtumu, bet arī pagarināja dzēriena derīguma termiņu, padarot to piemērotu uzglabāšanai un pārvadāšanai.
Šajā laikā, īpaši vācu kultūras un valodas ietekmē, arī latviešu valoda bagātinājās ar vārdiem, kas saistīti ar alus brūvēšanu. Tādi vārdi kā brūvēt, baļļa, tapa un citi kļuva par neatņemamu daļu no alus stāsta latviešu valodā , un apliecina, cik cieši savijusies tautas sadzīve, valoda un alus tradīcija.
19. gadsimtā Latvijas pilsētās sāka veidoties pirmās lielās alus darītavas. Gadsimta beigās Rīgā darbojās jau vismaz 13 alus brūži, bet ievērojamas darītavas atradās arī Bauskā, Kokmuižā, Cēsīs un citviet. Šīs mehānizētās darītavas, kas pārņēma tā dēvētās Bavārijas tipa stiprā alus brūvēšanas metodes , ātri vien izspieda mazās saimniecības no tirgus. Tomēr mājās brūvētais alus nepazuda. Tas saglabāja savu lomu ģimenes tradīcijās un turpināja būt neatņemama svētku mielasta sastāvdaļa vēl ilgi pēc rūpnieciskā alus popularizācijas.
kimmelkvartals.lv
Alus vēsturi Latvijā nav iespējams aplūkot, nepieminot kultūras un rituālo slāni, kas ap to veidojies. Grezni rotātas koka alus kannas, māla krūzes un vēlāk stikla trauki ne tikai rotāja svētku galdu, bet bieži vien tika nodoti no paaudzes paaudzē kā dzimtas mantojums. Vasaras un ziemas saulgriežos alus ieņēmis simbolisku lomu kā auglības un ražības nesējs. Tādēļ ar alu cienājuši ne tikai viesus, bet arī simboliski pat mājlopus. Alum bijis sava vieta visos dzīves godos: no saulgriežu rituāliem līdz vakara pasēdēšanām krogos -, un līdz pat mūsdienām tas saglabājies kā neatņemama latviskās kultūras tradīcija.
Digitālā kolekcija Zudusī Latvija.
Mūsdienās alus darīšana Latvijā piedzīvo jaunu uzplaukumu: no nelielām, amatnieciskām darītavām, kas iedvesmojas no senajām receptēm, līdz moderniem zīmoliem, kas rada oriģinālus alus veidus ar vietējo raksturu. Šeit tradīcijas savijas ar inovācijām un eksperimentiem, bet alus kultūra kļūst par veidu, kā stāstīt par vietu, cilvēkiem un viņu pasaules redzējumu. Turpinājumā iepazīsim trīs Latvijas alus darītavas un to dibinātājus, lai uzzinātu, kā šodien top jaunas garšas un kādas mūsdienu tradīcijas veidojas ap alu.
DUNA
Alus brūžus Latvijā vairs nav jāmeklē lielos, industriālos kompleksos. Jau iepriekš esam rakstījuši par Kaļķu ielas kvartālu Kuldīgā, kuras sirdī atrodama alus darītava DUNA. Alus darbnīca ne tikai piedāvā kvalitatīvus, baudāmus dzērienus, bet arī aktīvi veicina izpratni par to, ko mēs patērējam. DUNA komanda uzskata, ka Latvijas alus brūvēšanas tradīcijas ir pietiekami spēcīgas, lai tām nebūtu jāatkārto citi. Tādējādi, radot ko unikālu, DUNA var kļūt par līderi ne tikai vietējam tirgum Kuldīgā un Latvijā, bet arī piedāvāt ko kvalitatīvu Baltijas reģionam un tālāk.
DUNA, cienot tradīciju saglabāšanu, nebaidas tos pielāgot arī mūsdienu garšu paletei. Jaunais galvenais alus meistars Džovanni Paņons (Giovanni Pagnon) komandai pievienojis drosmīgu domāšanu un augstu tehnisko meistarību, palīdzot atrast jaunu līdzsvaru starp mantojumu un inovāciju. Ik ceturksni DUNA papildina klāstu ar sezonāliem un eksperimentāliem aliem, saglabājot to svaigu un interesantu.
Duna Brewery izpilddirektors Roberts Jansons atzīmē vairākus izaicinājumus, ar kuriem saskaras neatkarīgās alus darītavas Latvijā. Dzeršanas statistika, kas bieži neņem vērā tūrismu, tranzīta tirdzniecību un citus būtiskus faktorus, rada maldinošu priekšstatu par patēriņu. Jaunie ierobežojumi, kas skar reklāmu, tirdzniecības stundas un akcijas, būtiski ietekmē tieši neatkarīgos alus ražotājus, vienlaikus maz ietekmējot dzeršanas paradumus kopumā. Tāpēc Roberts nesen pievienojās Latvijas Neatkarīgo Alus Darītāju asociācijas valdei. Asociācijas mērķis ir veidot sabiedrībā izpratni par kvalitatīvu un atbildīgu alus baudīšanu, stiprināt vietējo Latvijas alus kultūru un aizstāvēt mazo Latvijas darītavu intereses.
Labietis
Alus darītava Labietis savas pirmās telpas atrada vienā no 19. gadsimtā celtajām Rīgas alus darītavām, un šodien tā jau ir kļuvusi par labi atpazīstamu zīmolu Latvijas alus darītavu vidū. Tās dzērieni izceļas ar latviskās tradīcijās iedvesmotām garšu kombinācijām, herbālām notīm un plašu sortimentu. Kā aplūkojām alus brūvēšanas vēsturē, Labietis ir viena no tām darītavām, kas joprojām aktīvi izmanto medu un zālītes savos dzērienos. Gan vietējiem, gan tūristiem Labieša sortiments piedāvā iespēju ieskatīties alus arheoloģijā, turpinot senās alus darīšanas tradīcijas mūsdienīgā izpildījumā.
Labieša krogi ir kļuvuši par iecienītu galamērķi gan vietējiem, gan tūristiem, kuri vēlas baudīt oriģinālu, tradīcijās balstītu alu. Tajos regulāri notiek degustācijas, kurās viesiem tiek stāstīts par brūvētās dzērienu garšas niansēm un zāļu un medus lomu brūvēšanas procesā. Atsaucoties uz patērētāju vēlmēm, Labieša sortiments ticis papildinās ar bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, juniper amber ale “Skaidrais mežs” un ķiršu-medus saldo“Ķirseni”.
Labieša krogi Rīgā, gan Fon Stricka villas kvartālā, gan Centrāltirgū, kļuvuši par šo vietu neatņemamu sastāvdaļu. Šajās lokācijās alus brūvētava organiski iekļaujas pilsētas ritmā, apvienojot tradīcijas ar mūsdienīgu pilsētvides atmosfēru. Labietis ir arī iepriekš minētās Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības dalībnieki, tādējādi aktīvi piedaloties Latvijas alus kultūras attīstībā un procesos, kas saistīti ar neatkarīgo brūvētavu stiprināšanu.
Nurme
Pēdējos gados Avotu apkaime kļuvusi par jaunu, radošu galamērķi rīdziniekiem un pilsētas viesiem, un Nurme ieņem tajā nozīmīgu vietu gan kā neatkarīga alus darītava, gan kā šī apvidus kultūras dzīves veidotāja. Nurmes komanda uzsver cieņu pret latviskajām alus brūvēšanas tradīcijām, vienlaikus iedvesmojoties no pasaules garšu daudzveidības un jaunākajām alus kultūras tendencēm. Lai gan alus tiek brūvēts Rīgā, darītavas receptēs un idejās jūtama plaša starptautiska ietekme : no tropu augļiem līdz eksotiskiem apiņiem un kaņepju terpīniem. Nurmes sortimentā līdzās viegli dzeramiem, ikdienai piemērotiem aliem atrodami arī bagātīgi, desertīgi stauti, spilgtas IPAs un radoši skābuļi, kuros darītava ļauj vaļu iztēlei un garšas eksperimentiem.
Kā Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības dalībnieki, Nurmes veidotāji aktīvi iesaistās nozares attīstībā, aizstāvot neatkarīgo darītavu intereses valsts līmenī un norādot uz pieaugošo ārvalstu korporāciju skaitu, kas, izmantojot latviskus nosaukumus, savu alu ražo ārpus Latvijas.
Līdzīgi kā citās nozarēs, arī alus darīšana nemitīgi attīstās, ietekmējoties no jaunām tehnoloģijām, produktu inovācijām un mainīgām dzīvesveida tendencēm. Lai gan alus pamatā joprojām ir klasiskās sastāvdaļas, to kombinācijas un garšas nianses piedāvā teju neierobežotas iespējas eksperimentiem. Līdzīgi kā citi, arī Nurme īpašu uzmanību pievērš bezalkoholiskā alus attīstībai, kas kļūst arvien nozīmīgāks gan pašai darītavai, gan tās klientiem. Pieaug interese par mērenu un apzinātu baudījumu, un Nurmes komanda aktīvi meklē veidus, kā saglabāt autentisku garšas un aromāta bagātību arī dzērienos ar zemu vai neesošu alkohola saturu.
Latvijas alus aina veidojas no radošām un neatkarīgām darītavām kā Labietis, Nurme un Duna, kas ar atšķirīgām pieejām turpina vietējās alus tradīcijas un meklē jaunus garšas virzienus. Nozare attīstās, piedāvājot gan inovatīvus, gan bezalkoholiskus brūvējumus, vienlaikus saskaroties ar lielo ražotāju konkurenci un nepieciešamību saglabāt savu identitāti. Tomēr tieši šī neatkarīgo darītavu neatlaidība un kvalitātes meklējumi veido Latvijas alus kultūras spēku un daudzveidību, nodrošinot tradīcijas tālāku izkopšanu.
