Alberta ielas ceļvedis

Jūgendstils ir vācu vārds priekš modernisma. 

Modernisms visnotaļ ātri izplatījās visapkārt pasaulei, laika posmā no 19. līdz 20. gadsimtam. Vēl viens apzīmējums šim stilam ir “Art – Nouveau”, jebšu “Art deco”. Šis stils apvieno vairākas stila skolas un virzienus, ar vēlmi likt iepriekšējo ēru aiz muguras, tikmēr veidojot jaunu arhitektūras un mākslas vīziju.

Arhitektūrā, jūgendstils izceļas ar ekstravaganci, sarežģītiem dekoratīvajiem elementiem un ornamentiem. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Alberta iela izteikti izceļas starp citām. Lielāko daļu māju šeit ir dizainējis Mihails Eizenšteins – viens no svarīgākajiem arhitektiem, kad ir runa par Rīgas jūgendstilu. Vērts arī pieminēt, ka viņš ir slavēnā režisora, Sergeja Eizenšteina tēvs.

Māja Nr. 1

Pirmā šīs ielas māja atrodas uz Alberta un Antonijas ielu krustojuma. To projektējuši arhitekti Frīdrihs Šefels un Heinrihs Šells 1901. gadā. Māja kalpo par piemēru toreiz aktuālajai stilu maiņai un tajā atrodams nedaudz no abiem – modernisma un klasicisma. Tā arī tikusi atjaunota salīdzinoši nesen, 2009. gadā. 

Katrs savā laikā, šajā mājā dzīvojuši dažādi atpazīstami cilvēki. Piemēram, latviešu rakstniece Zenta Mauruņa un Jeļenas Bulgakovas tēvs – Sergejs Markovičs Nurenbergs.

Mūsdienās šeit ir 20 ekskluzīvi dzīvokļi ar 6-7 istabām, katra izvietota 130 līdz 210 kvadrātmetru platībā. Ja paveicas noķert īsto brīdi, tad šos dzīvokļus ir iespējams īrēt.

Māja Nr. 2a

Būvēta 1906. gadā pēc Mihaila Eizenšteina projekta, šī māja kļuva arī par pēdējo izcilā arhitekta veikumu karjerā. Interesantā kārtā, šai mājai ir tukšais stāvs, kas izveidots tikai tamdēļ vien, ka vajadzēja izveidot vairāk vietas dekoratīvajai fasādei. Tas arī nodrošināja, ka tiek ievērots saderības princips starp visām uz ielas esošo māju fasādēm. 

No 1909. līdz 1915. gadam šeit dzīvojis slavenais filozogs – Aizaja Berlins. Šajā ēkā reiz arī atradusies vecmāšu skola un dzemdību nams.

Māja Nr. 3

Kā gadījies, kā ne, nav zināms tikpat kā nekas par šīs mājas celtniecību, kā arī kādreizējiem iedzīvotājiem. Vien tas, ka šobrīd tur atrodas Krievijas vēstniecība Latvijā.

Māja Nr. 4

Mihails Eizenšteins pabeidza šīs mājas dizainu 1904. gadā, priekš sava tuva drauga – Andreja Lebedinskija, kurš reiz bijis ļoti bagāts cilvēks. Strādājis kā priekšsēdētāja vietnieks provinciālajā tiesā. Šī māja lieliski demonstrē to, cik tieši lielā mērā turīgs bijis Andrejs. Simetriska, ar serpentīna balkoniem un skaistu bareljefu pašā ēkas viducī. Uz tā attēlotas trīs medūzas, norādot uz kādu slavenu mitoloģisku stāstu. 

Gadu gaitā šeit dzīvojuši daudz svarīgi ļaudis, piemēram latviešu operdziedātājs Viktors Skots un pirmais Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents – Paulis Lejiņš.

Māja Nr. 5

Visvecākā māja uz Alberta ielas. To cēlis arhitekts Frīdrihs Šefels, 1900. gadā. Pēc pirmā pasaules kara austrumu frontes šeit ievācās slavenā žurnālista un publiskās figūras – Sergeja Markoviča Nurenberga atraitne. Viņu arī bieži apciemojusi viņas jaunākā meita – Jeļena Bulgakova.

Māja Nr. 6

Vēl viena Andrejam Pavlovičam Lebedinskim, uz šīs ielas piederoša māja (Viņam pieder arī ceturtā māja). To pabeidza 1904. gadā un projekta autoru uzminēt ir viegli – Eizenšteins, protams. Kāda spilgta detaļa, kas atšķir šo māju no citām, ir neparasta sarkanu ķieģeļu un spilgti zaļu balkona kombinācija.

Māja Nr. 7

Būvēta pēc Hermaņa Otto Hilbiga projekta, šī ēka visnotaļ izteikti atšķiras no citām, kas atrodamas uz šīs ielas. Būvēta neo baroka stilā, kas ir interesanta neo gotisma, neo rokoko un neo renesances kombinācija.

Māja Nr. 8

Astotās mājas būvdarbi tika pabeigti 1903. gadā. Šī bija pirmā Eizenšteina projektētā ēka šajā prestižājā Rīgas rajonā. 

Vietējie iesaukuši to par zārku, protams, tas tikai šīs ēkas fasādes dēļ, kas veidota ēģiptes tematikā. 

Savā laikā šeit dzīvojis Rihards Bērziņš – Latvijā lielākās informatīvās aģentūras “LETA” pirmais direktors.

Māja Nr. 9

Latviešu arhitekta – Konstantīna Pēkšēna projektētā māja tika pabeigta 1901. gadā. Līdz pat 1930. gada sākumam, tā telpas apdzīvoja Ebreju kopienas, Allas Levisas bērnudārzs.

Fasādes kompozīcija tikusi veidota ļoti ierobežotā un konservatīvā stilā. Tikmēr tās pašā augšā izveidotas skulptūras, kas atveido 4 sieviešu sejas, kurām blakus velna galvas.

Māja Nr. 10

Arī šo ēku veidojis vietējais arhitekts – Pauls Mandelštams.

Galvenais fasādes dekors ir veidots medicīnas, asklēpija simbola formā. Visnotaļ skaidri norādos uz to, kam šī māja tikusi paredzēta pagājušā gadsimta sākumā. Aizgājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, šeit atradusies Latvijas universitātes salīdzinošās anatomijas fakultāte. Savukārt, mūsdienās šo ēku izmanto ģeogrāfijas un ģeodēzijas fakultāšu audzēkņu apmācīšanai.

Māja Nr. 11

Eižena Laubes somu romantisma stilā būvētā ēka(dēvēts arī par ziemeļu modernismu) tika pabeigta 1908. gadā. 20. gadsimta 20. gados, tā tika piešķirta padomju Krievijai priekš tirgošanās vajadzībām. Tāpat arī tieši šeit Vladimirs Vladimirovičs Majakovskijs lasīja lekciju, savas vizītes laikā Rīgā.

Māja Nr. 12

Šo māju konstruējusi divu latviešu arhitektu komanda, kuras sastāvā bijuši Pēkšēns un Laube. Viņi to veidojuši Latviešu romantisma stilā, kā atbildi Somu jugendstilam. Iespējams, ka tieši tāpēc uz tās atrodami dažādi neierasti elementi, piemēram, īpatnēju dzīvnieku attēli, koki un pat tornis, kas atrodams ēkas stūrī.

Šeit dzīvojis slavenais latviešu mākslinieks Jānis Rozentāls, somu operdziedātāja Ella Forsel, kā arī Rūdolfs Blaumanis, vietējais scenāriju un noveļu autors.

Māja Nr. 13

Kā kopējās kompozīcijas noslēgums, 1904. gadā, pašā karstākajā Krievijas – Japānas kara punktā, tika pabeigta arī trīspadsmitā šīs ielas ēka. Jaunumi par Krievu flotes zaudējumu, atspoguļojas arī ēkas dizainā. Raudošu un noraizējušos sieviešu silueti, kas simbolizē kopējo, tolaik valstī valdošo noskaņojumu. Fasādes vidus dekorēts ar saules dieva – Apolona siluetu, kura uzdevums ir nodrošināt mieru un saticību priekš šīs mājas iedzīvotājiem. 

20. gadsimta 20. gadu sākumā, šeit atradies Latvijas politiskās policijas departaments, tikmēr šobrīd tas atdots Beļģijas un Īrijas vēstniecībām.