Alūksne: pilsēta ar vecās pasaules šarmu nomaļā valsts nostūrī

Alūksnes pilsēta atrodas viena no valsts skaistākā ezerā krastā. Pašreizējais pilsētas logotips ir atbilstoša atsauce uz tās atrašanās vietu ūdens malā un nosaukumu latgaliešu valodā – vārds “Alūksne” atspoguļojas ezera zilajos ūdeņos, un atspulgs skan “Olūksna”. Mūsdienu vizuālā identitāte stāsta par vietu, kas saglabājusi savu spēcīgo kultūras saikni ar Latgali, vienu no Latvijas vēsturiskajām zemēm. Tās tuvums Igaunijas un Krievijas robežām – Alūksne patiesi ir tuvāk Tartu un Pleskavai nekā Rīgai – arī ir nozīmīgs faktors, kas noteicis pilsētas un rajona kopienas dzīvi.

Tas ir arī viens no valsts vismazāk apdzīvotajiem reģioniem. Mazāk nekā puse šī reģiona iedzīvotāju dzīvo Alūksnē. Tā ir mežu zeme, kas bagāta ar savvaļas dzīvniekiem, tāpēc nebrīnies, ja pirmais vietējais, ko satiksi ceļā uz pilsētu, būs alnis, kas šķērso ceļu! Vietējais ezers tiek izmantots zušu audzēšanai (un tas ir zināms fakts, ka zuši var dzīvot tikai tīrā ūdenī), un šeit arī bieži var redzēt stirnas, kas ganās gar krastiem. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā vai plānojat brīvdienu ceļojumu, vai pārvācaties uz Alūksni dzīvot, tā būs lieliska iespēja atjaunot saikni ar dabu.

Trīs veidi, kā nokļūt Alūksnē

Ja braucat no Rīgas, ātrākais un vienkāršākais veids, lai nokļūtu Alūksnē, ir populārā A2 šoseja. Šoseja ved gandrīz taisnā līnijā, un būs nepieciešamas aptuveni trīs stundas, lai nokļūtu galamērķī.

Ja ir vēlme ceļot ar autobusu, no Rīgas Centrālās autoostas regulāri kursē autobusi, atejot četras līdz sešas reizes dienā. Lai nokļūtu Alūksnē ar autobusu, parasti būs nepieciešamas vairāk kā četras stundas, bet jums būs jauka iespēja baudīt skaisto ainavu no komfortablas vietas, skatoties kā lauku saimniecības un lauki slīd garām.

Uzrunājošākais veids kā nokļūt Alūksnē, ir braukt pa šaursliežu dzelzceļa līniju, kas ved no Gulbenes. Starp abām pilsētām katru dienu kursē vairāki reisi. Jums būs gandrīz pusotra stunda, lai tvertu romantisko skatu no autobusa loga un baudītu vilciena ikonisko interjeru. Ja vēlaties īpašu braucienu ar slaveno tvaika lokomotīvi, jums būs jāplāno ceļojums uz sestdienu un iepriekš jārezervē biļetes. Lai iepazītos ar aktuālo vilcienu kustības sarakstu, lūdzam apmeklēt Alūksnes Bānīti.

Katrā no divām šaursliežu dzelzceļa līnijas galastacijām atrodas muzejs, kas veltīti Latvijas dzelzceļa vēsturei. Gulbenes muzejā ir lielāka kolekcija, savukārt Alūksnē ir mazāks muzejs, kas nodrošina intīmāku vidi: iekāpjot iekšā var sajusties it kā tikko iekāpis vilciena vagonā. Muzeja ēku ir diezgan grūti palaist garām, jo tā atrodas tieši blakus dzelzceļa stacijai. Noteikti apskatiet muzeja veikalu, lai atrastu apģērbu vai dāvanas, ar pilsētas vai šaursliežu dzelzceļa logotipu.

Labākās lietas, ko darīt pilsētā: kafija, alus un neierastas profiteroles

Viens no patīkamākajiem atklājumiem par Alūksni ir tas, ka, neskatoties uz to, ka tā ir maza pilsēta, tā var lepoties ar dažādām ļoti glaunām kafejnīcām un vietējām alus darītavām. Tomēr ir āķis: lielākā daļa pilsētas iestāžu ir atvērtas tikai vasaras sezonā.

Bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā atrodas iecienītākā iestāde: TVAIKS × OGLE ir kafejnīca/kultūras telpa, kur tiek organizētas filmu skatīšanās un pat nelieli koncerti. Kultūrtelpa ir atvērta sešas dienas nedēļā (izņemot pirmdienu).

Turpat netālu – Tālavas ielā 5 šovasar atvērts minibārs vietējai alus darītavai, kā arī tirdziņš “Zutis”, kur iespējams baudīt vienu no ikoniskajiem vietējiem ēdieniem – lielo zuti no Alūksnes ezera.

Viens no unikālākajiem vietējiem ēdieniem tiek saukts par Profiteroļi. Bet neļaujiet nosaukumam sevi apmuļķot – tas nav salīdzināms ar ierastajiem profiteroļiem, deserts, kas pagatavots no choux mīklas un pildīts ar biezpiena vaniļas krēmu (ja tas ir tas, ko vēlaties, vērts izmēģināt arī Vecrīgas kūkas). Tas, ko šeit pasniedz, ir nelieli mīklas gabali, kas cepti cūku taukos ar gaļas buljona bļodu, kas pārkaisīta ar dārza garšaugiem. Ja jums vēl ir vieta desertam, izmēģiniet vietējo iecienītāko – “Diena un nakts” šokolādes kūku, kas tiek pasniegta tāda paša nosaukuma kafejnīcā.

Baznīca, pludmale, parks, kapsēta un laivu mājas

Pāri ielai no kafejnīcas, kurā tikko bijām baudījuši desertu, atrodas pilsētas vecākā luterāņu baznīca, kas celta 1788. gadā, un neliela ēka, kurā atrodas Ernsta Glika bībeles muzejs un informācijas centrs.

Johans Ernsts Gliks (Johan Ernst Glück) ir slavens kā pirmais cilvēks, kurš iztulkojis Bībeli latviešu valodā – projektu, pie kura viņš aizrautīgi strādāja kopš 16. gadsimta 80. gadiem. Tomēr tikai retais zina, ka jaunā Marta Skowrońska, topošā Krievijas Katrīna I dzīvoja Glika mājā kā kalpone un audžumeita. Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas armija uzbruka šim apgabalam un aizveda gūstā daudzus vietējos iedzīvotājus, tostarp slaveno zinātnieku un tulkotāju, kā arī jauno Martu.

Teritorijas pilsētvides attīstības projektos izmantoti uz dabu balstīti risinājumi, kas ietekmē ezeru un vietējo vidi. 2016. – 2018. gadā Pilssalā tika īstenots vērienīgs projekts galvenās pludmales un laivu piestātņu atjaunošanai. Vēl viens no projekta akcentiem bija iespaidīga ēka, ko iedvesmoja kosmosa laikmeta estētika (kosmosa izpētes periods, kas sākās 1957. gadā un tika uzskatīts par nozīmīgu ietekmi uz kopējo kultūras ainavu). Projektu izstrādāja Latvijas vadošais dizaina uzņēmums “Nams”.

Pils salā tagad atrodas “ALJA” galvenā mītne (vides iestāde, ar kuru jums būs jāsazinās, ja nepieciešama zvejas licence), kafejnīca ar lielisku skatu un laivu nomas stacija. No šīs vietas ir tikai pāris minūšu gājiens līdz viduslaiku pilsdrupām. Vai arī, ja drizāk vēlies garāku ceļojumu, tad var doties pa ezera taku (Ezertaka), kas ved uz koka skatu torni. Turklāt, no šīs vietas paveras vislabākais skats uz pilsētu un tās apkārtni.

Tuvumā atrodas Lielie kapi, kas ir viena no pilsētas romantiskākajām vietām. Ar savu viļņoto ainavu, augstajiem kokiem un ezeru aiz tiem, tā nepārprotami ir viena no krāšņākajām kapsētām Latvijā. Ja ideja par kapu tūrismu jums nešķiet visai pievilcīga vai vienkārši nevēlaties kāpt kalnā, ir alternatīva iespēja: var apmeklēt parku netālu no neogotikas muižas (Alūksnes Muižas parks). Pastaiga pa parku būtu patīkams un nepiespiests veids kā izpētīt vietas vēsturi, aplūkojot neskaitāmos informācijas dēļus. Parks aizņem lielu daļu pilsētas teritorijas, tāpēc jums ir jāieplāno vismaz divas stundas laika. Starp citu, savrupmājā atrodas muzejs, kas veltīts vietas un reģiona vēsturei. Tā kolekcija tiek pakāpeniski atjaunota, tāpēc muzejā tagad ir gan atjaunotas telpas, gan vēsturiskais interjers. Pagrabstāvā atrodas no padomju laikiem saglabājušies pieminekļi.

Alūksnes laivu mājas ir nozīmīgs pilsētvides elements un neatņemama pilsētas identitātes sastāvdaļa. Diez vai Alūksni var iedomāties bez tās slavenajām laivu mājām. Tā kā Alūksnes kopienas dzīve vienmēr grozījusies ap ezeru, māju celtniecība uz ūdens bija visloģiskākā izvēle. Laivu mājas pirmajā stāvā parasti ir nojume vai garāža, kur uzglabāt laivu, un pirmajā stāvā ir neliels dzīvoklis ar dīvānu un sauso tualeti. Un, pats galvenais, liels logs ar skatu uz ezeru. Vasaras mēnešos šīs mājas ir pieejamas īrei.

Kur nakšņot Alūksnē

Dzīvošana mājā uz ūdens var nebūt katra cilvēka sapnis, it īpaši ja ņem vērā negatīvos faktorus, piemēram, odus, viļņu šalkoņu un mitrumu. Neuztraucieties: pilsētā ir daudz citu izmitināšanas iespēju, kas atbilst jūsu idejai par ērtu uzturēšanos, sākot no greznām viesnīcām, kuru cenas ir sākot no € 120 par nakti divvietīgā numurā, līdz plašiem dzīvokļiem pilsētas centrā, kurus vasaras sezonā varat iznomāt par € 20 – € 40 par nakti.

Viena no pilsētas ērtākajām un pulsējošākajām viesnīcām atrodas netālu no dzelzceļa stacijas un ir trāpīgi nosaukta par Bahnhofs (no vācu vārda “Bahnhof”, kas nozīmē “dzelzceļa stacija”). Tā ierīkota 1912. gada ēkā, kuru pasūtīja baronese Helēna fon Vietinghofa.

Āra atpūtas cienītāji novērtēs nakšņošanu viesu namā vai kempingā “Jaunsētas“, kas atrodas tikai dažu soļu attālumā no ezera krasta.

Ja jūs iemīlaties pilsētā un nolemjat pagarināt savu atpūtu, jums jāzina, ka dzīvoklis ar grīdas platību aptuveni 50 m² maksās jums no € 20,000 līdz € 30,000, bet mājas tiek pārdotas par aptuveni € 45,000.

Varētu šķist, ka Alūksni ir vērts apmeklēt tikai vasarā, kad visas pilsētas labākās norises vietas ir atvērtas, bet nesteidzies pie secinājumiem. Patiešām, pilsētai ziemā ir mazāk ko piedāvāt, tomēr aukstais gadalaiks ir labākais laiks, lai izbaudītu vietējo mežu skaistumu, ko klāj sniegs. Ezera krasti ir apjozti ar egļu mežiem, un, ja jūs dodaties pastaigā sniegotā dienā, jūs jutīsieties tā, it kā esat iegājis ziemas brīnumu zemē ar sniega klātu egļu zaru nojumi un zemāk esošā sasalušā ezera stikla virsmu.

Tiem, kuri ir gatavi izzināt Alūksnes arhitektūru un pilsētvidi plašāk, esam sagatavojuši atsevišķu ceļvedi!