Jūsu uzņēmumam tikko apritēja 16 gadi. Kāda bija projekta sākotnējā ideja, un kā tā attīstījās?
Ideja radās 2008. gadā ekonomiskās krīzes laikā. Es strādāju par mākleri un zaudēju darbu. Gribējās atjaunot garderobi, bet iespējas bija ierobežotas — tā mēs ar draudzenēm nolēmām sanākt kopā un rīkot nelielas savu apģērbu izpārdošanas. Bijām kādi divdesmit cilvēki, un sākumā nebija nekādas idejas par biznesu — drīzāk kā dabiska iniciatīva, kas radusies no draudzības.
Pirmos 5-6 gadus pulcējāmies tikai dzīvajā, bet jau tad projekts saucās Andele Mandele. Ar laiku izveidoju Facebook grupu un pēc tam arī privātu pārdošanas vietni. Tā sākotnēji atšķīrās no ierastajiem sludinājumu portāliem: mums bija svarīgi ne tikai pārdot lietas, bet arī veidot telpu, kur cilvēki iepazīstas, komunicē un atrod domubiedrus.
Kad administrēju grupu, sekoju, lai sludinājumi izskatītos glīti — labas fotogrāfijas, saprotami apraksti. Mājas lapā šī ideja ir saglabājusies: mēs pievēršam uzmanību sludinājumu kvalitātei. Neliela maksa par sludinājumu — 30–50 centi kļuva par papildu filtru. Dažkārt tas rada jautājumus, bet, kā rāda prakse, šāds modelis dalībniekus padara uzmanīgākus: viņi cenšas labāk prezentēt savas preces, labprātāk iesaistās dialogā, rūpējas par pircējiem. Daži pat mantas skaisti iepako vai pievieno mazas dāvaniņas — tas palīdz veidot to saskarsmes kultūru, kas ir svarīga Andele Mandele.
KĀDAS VĒRTĪBAS VĒL IR SVARĪGAS ANDELE MANDELE, NESKAITOT STIPRU KOPIENU? VAI VAR RUNĀT PAR RESAIKLINGU UN LOW FASHION?
Resaiklings un Low Fashion patiešām ir kļuvuši populāri, taču šādi formāti bieži vien izrādās diezgan dārgi. Mums galvenokārt bija svarīgi palīdzēt cilvēkiem ekonomēt. Ja par 50 eiro var nopirkt nevis vienu lietu, bet desmit — tā ir jūtama atšķirība.
Vienlaikus Andele Mandele ir arī pilnvērtīgs komercprojekts. Jau pirmajos gados mēs atguvām savas investīcijas un varējām ieguldīt jaunos virzienos. Un kas ir īpaši patīkami — bez plašas reklāmas: cilvēki pie mums nāca paši, jo jau zināja par projektu.
Un tomēr Eiropas tirgū ir lieli konkurenti. Kā jums izdevās izcelties un piesaistīt savu auditoriju?
Domāju, ka svarīgi ir tas, ka projekts ir audzis pakāpeniski un dabiski. Pirms tiešsaistes platformas palaišanas sešus gadus vadīju oflain pasākumus, un šajā laikā izveidojās uzticēšanās un sajūta par dinamisku, neanonīmu telpu.
Daudzi lieli projekti Eiropā un ASV sākās ar lielām investīcijām, kas bieži nāca no ārvalstīm, un ātri “nopirka” savu auditoriju — taču tās bija un ir bezpersoniskas.
Mums viss bija savādāk: kapitāls — pilnīgi no Latvijas, mēs nepiesaistījām ārvalstu investorus vai fondus, un ievērojama investīciju daļa nāca no manis. Man tas ir principiāli. Es ļoti augstu vērtēju savu valsti un vēlējos, lai Andele Mandele augtu ar vietējo atbalstu un paliktu daļa no Latvijas vides.
Tas laikam izklausās mazliet vecmodīgi, bet centieni radīt vienradžus nekad nav bijuši mans mērķis. Ja mēs ietu šādu ceļu, diez vai mums izdotos uzbūvēt to kopienu, kāda tā ir šodien.
Vai joprojām rīkojat oflain pasākumus?
Jā, bet tie jau sen vairs nav kā draudzīgas pasēdēšanas. Ja agrāk sanāca 20-200 pārdevēju, tad tagad piedalās līdz 500-1000 cilvēku, un tam mēs īrējam ļoti lielas telpas. Līdz kovidam centāmies tikties četras reizes gadā, tagad nedaudz retāk: divi lieli pasākumi un divi mazāki.
Kad pirms daudziem gadiem pirmo reizi noīrēju lielu zāli, — tas bija vēl pirms pārejas uz eiro, un tā maksāja 1000 latu (ap 1500 eiro), — pasākumā ieradās 750 tirgotāji. Jutos vienkārši briesmīgi, jo pieredzes man nebija nekādas. Es pat iedomāties nevarēju, ka mūsu būs tik daudz.
Kā tiek organizēti šādi pasākumi — nevar taču sarīkot pārrunas ar katru dalībnieku? Tātad par pārdevēju var kļūt jebkurš?
Esam izveidojuši reģistrācijas sistēmu: katrs dalībnieks pievieno pāris bildes ar savu stendu, lai izslēgtu feiku zīmolus un tīri komerctirdzniecību. Pirms marķējuma izsūtām “tips and tricks” — instrukcijas un padomus, kā uzlabot pārdošanu un izvēlēties vietu tirgu placī un organizēt rindas.
Bez pieaugušajiem ir arī īpaša zona bērniem, kur viņi pārdod savus izstrādājumus: cepumus, rotaslietas un darinājumus. Parasti tie ir bērni no 5 līdz 12 gadiem; lielos pasākumos to ir līdz 70. Tas viņiem palīdz saprast, ka pat agrā vecumā var nopelnīt paši savu naudu.
Pēc katra pasākuma daļu neizpārdoto mantu atdodam labdarībai.
Un kā ar tiešsaistes tirdzniecību? Vai jūs sadarbojaties ar piegādes dienestiem, vai arī jums ir sava piegāde?
Mēs sadarbojamies ar pakomātu un piegādes dienestiem — Omniva, DPD un Latvijas pastu — integrējām tos tieši mājaslapā. Viss ir saistīts ar mūsu sistēmu: mājas lapā var izsekot sūtījumu un piegādes adresi.
Pastāstiet par tuvākajiem nākotnes plāniem — kādus jaunumus varam gaidīt?
Tuvākajos mēnešos palaidīsim jaunu produktu — iekšējo naudas sistēmu Andele Mandele Pay. Tiešsaistes tirgū nopelnītos līdzekļus varēs noguldīt maciņā un izmantot tos norēķiniem mūsu mājas lapā.
