Cēsis atrodas Gaujas nacionālajā parkā, tās pašas nosaukuma upes krastā. Astoņu gadsimtu garumā — tik ilgs laiks pagājis kopš pilsētas dibināšanas — šķiet, ka tās izskats gandrīz nav mainījies. Bruģētas ieliņas, nedaudz izbalējušas krēmīgas, lašu un koraļļu krāsas zemo māju (protams, ar dakstiņu jumtiem) sienas, ābeļdārzi, kas rudenī ir pilni koši sarkanu augļu, laika un lietus aptumšotas viduslaiku skulptūras, ūdensziediem klāti dīķi un, protams, pāri visam stiepjas Vendenas pils.
Tieši ar šo pili — tagad pazīstama kā Cēsu pils — 1206. gadā sākās pilsētas vēsture.
Pils ir apvīta ar stāstiem un leģendām. Nav skaidrs, kas tieši to uzcēla, taču nav šaubu, ka kādreiz tajā valdīja Livonijas ordeņa bruņinieki. Vēl viens interesants fakts: 1577. gadā iedzīvotāji, kas pilī patvērās no Ivana Briesmīgā aplenkuma, to daļēji uzspridzināja. Gadsimtu vēlāk, Lielā Ziemeļu kara laikā, pils atkal tika nopietni nopostīta. Tā nekad netika pilnībā atjaunota. Tāpēc mūsdienās Cēsu pils viduslaiku drupas ir tikai neliela daļa no kādreizējā neaizskaramā cietokšņa. Tomēr tieši tām pateicoties Cēsis ir pelnījušas vienas no senākajām Latvijas pilsētām titulu.
Viduslaiku pilsdrupas, baznīca un māksla: ko apskatīt pilsētā
Cēsis ir laba jebkuros laikapstākļos — pat smalks rudens lietus vai sniegputenis ziemas beigās šo pilsētu nesabojā, bet piešķir tai jauku šarmu.
Cēsu viduslaiku pils un parks
Par šo nopostīto viduslaiku skaistuli jau daudz ir runāts. Izņemot varbūt faktu, ka to ieskauj neticami skaists parks ar milzīgiem kokiem un senām, platām kāpnēm, kas nolaižas līdz neliela dīķa malai. Gar malām izvietotas statujas, nedaudz izplūdušās kontūrās, no kurām joprojām var atšķirt cilvēku siluetu kaltās līnijas.
Vecpilsētas ielas
Vai viduslaiku pilsēta ir pilnīga bez klasiskās vecpilsētas? Cēsīs ir īpaši patīkami līkumot pa līkumainajām ieliņām un aplūkot labi saglabājušās amatnieku darbnīcas, tirgus stendus un mūra šķūnīšus. Rīgas ielu var uzskatīt par vecpilsētas sākumpunktu — šeit atrodas lielākā daļa arhitekturāli nozīmīgu un pievilcīgu ēku, piemēram, Cēsu rātsnams, gleznotāja meistara Fabera nams un Princešu nams.
Un, lai gūtu priekšstatu par to, kāda šī vieta bija 14.-15. gadsimtā, vecpilsētā var atrast daļu no pilsētas mūra vārtu pamatiem un paaugstinātās daļas fragmentus — tā ir rekonstrukcija, bet mērogs jums uzreiz būs skaidrs.
Svētā Jāņa baznīca
Šeit viss ir pavisam vienkārši: ja ir viduslaiku cietoksnis un vecpilsēta, tas nozīmē, ka kaut kur ir sena baznīca. Svētā Jāņa baznīca celta 13. gadsimtā — tā tiek uzskatīta par vienu no senākajām baznīcām Latvijā un bija Livonijas ordeņa baznīca — baznīcā atrodas ordeņa mestru, garīgo vadītāju un bruņinieku apbedījumu vietas. Lai to sasniegtu, meklējiet oranžo smaili, kas vainago sniegbalto torni – to var redzēt gandrīz no jebkuras vietas pilsētā. Pievērsiet uzmanību ērģelēm — sestajām lielākajām Latvijā.
Rožu, Vienības un Līvu laukums
Vecpilsētas maršrutu var veidot ap šiem trim laukumiem. Līvu laukums kādreiz bija vienīgais tirgus laukums Cēsīs (tagad tajā ir neliela strūklaka, kurā mēdz mest monētas). Arī Rožu laukumā kādreiz atradās tirgus, līdz tas kļuva pārāk mazs pilsētai. Un Vienības laukums, jaunākais no visiem, tagad tiek uzskatīts par galveno pilsētā. Jums ir visas iespējas kādā no tiem noķert jautru gadatirgu — tie šeit ir diezgan izplatīti.
Cēsu Izstāžu nams
Mūsdienās Cēsis ir arī nozīmīgs kultūras centrs — piemēram, šeit notiek Cēsu Mākslas festivāls, kura mērķis ir pulcēt dažādus vizuālās mākslas, teātra, mūzikas, kino un dejas pasākumus pilsētas kultūrvēsturiskajās ēkās un vietās.
Ja nevarat apmeklēt festivālu, apmeklējiet Cēsu Izstāžu namu, kurā regulāri notiek izstādes, koncerti un lekcijas. Pats nams atrodas bijušā staļļu ēkā.
Galerija INSIGNIA
Vēl viena vieta, kur iepazīt gan Latvijas, gan ārvalstu māksliniekus. Galerija atrodas Cēsu koncertzāles telpās. Šeit var ne tikai novērtēt darbus, bet arī tos iegādāties.
Pasaules latviešu mākslas centrs
Šī centra galvenais mērķis ir saglabāt un atgriezt Latvijā to mākslinieku darbus, kuri padomju okupācijas laikā darbojās ārzemēs. Šeit paralēli var apskatīt vairākas izstādes, kā arī tuvāk iepazīties ar to mākslinieku vārdiem un darbiem, par kuriem līdz šim diez vai esat dzirdējuši.
Dabas takas, klintis un muižas: ko redzēt ārpus Cēsīm
Ērgļu klintis
Pastaigājieties pa pilsētu, iedzeriet kafiju kādā no simpātiskajām vietējām kafejnīcām, iegādājieties maisiņu ar garšaugiem, ko novārīt, salasiet pāris ābolus kādā no augļu dārziem, un, kad būsiet pabeiguši, dodieties ārpus Cēsīm — arī tur ir daudz ko aplūkot.
Piemēram, Ērgļu klintis, milzīga dabiska siena, kas paceļas tieši no Gaujas. Runā, ka atbalsis, kas nāk no šīm klintīm, skan kā ērģeles (tāpēc tās savulaik dēvēja par Ērgļu klintīm).
Cīrulīšu takas
Gar Gaujas krastiem ved Cīrulīšu dabas takas. Ir trīs taciņas: 2,7 km, 3,5 km un 6,2 km garas. Pa ceļam var apskatīt Spoguļklinti, Dzidravotu un Cīrulišu alu.
Turaidas pils
Turaidas pils atrodas milzu muzejrezervāta teritorijā netālu no Cēsīm. Šīs senās pils galvenajā tornī var uzkāpt, un no tā paveras skaists skats uz mežos iegrimušajiem Gaujas līkločiem.
Ungurmuiža
Šī ir īstā vieta, kur doties, ja esat sajūsmā par krāsniņām, masīviem lauvu krēsliem, sūnām klātiem jumtiem un gadsimtiem veciem ozoliem un liepām.
Ungurmuižas muiža tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 18. gadsimta kultūras pieminekļiem Latvijā. Šeit var nobaudīt ekskursiju gida pavadībā, apmeklēt klasiskās mūzikas koncertu un aplūkot latviešu mākslinieku darbus. Vai vienkārši pastaigāties pa bezgalīgajām alejām, ieelpojot ziedošo liepu medus smaržu.
Kafija, kokteiļi un izsmalcināta virtuve: kurp doties Cēsīs, ja vēlaties ko garšīgu?
Cēsis – tāpat kā visu Cēsu reģionu – varētu dēvēt par Latvijas kulinārijas galvaspilsētu. Šeit ir daudz patiesi garšīgu un ievērības cienīgu restorānu, no kuriem daži pat ir ieguvuši „MICHELIN” balvas. Par Cēsu labākajām kafejnīcām un restorāniem jau esam detalizēti stāstījuši iepriekš, tāpēc šeit aplūkosim dažus no mūsu iecienītākajiem.
Kafejnīca Rūsa
Pirmo vietu Cēsu atmosfēriskāko un apmeklētāko vietu reitingā ieņem nelielā kafejnīca „Rūsa”, kas atrodas vienā no pilsētas centrālajām ielām.
Kafejnīca ir neliela, modīga un ļoti viesmīlīga. Logi no grīdas līdz griestiem, daži galdiņi, bāra lete, senatnīgi gaismas ķermeņi un milzīga rozā neona lampa, kas piespiesta pie sienas. Kafejnīcā gatavo labu kafiju, kokteiļus, kā arī pasniedz saldos konditorejas izstrādājumus un gardu rudzu maizi ar dažādām smērēm un piedevām.
KEST
„KEST” šefpavārs Māris Jansons Latvijā ir zināms personāžs. Tas vien padara restorānu apmeklējuma vērtu. „KEST” aicina uztvert šeit piedāvāto kulinārijas pieredzi kā īstu piedzīvojumu, kurā pazīstamas garšas saskaras ar nezināmām un, iespējams, vēl neizmēģinātām.
Lai gūtu priekšstatu par to, kas jūs sagaida, piedāvājam citātu tieši no ēdienkartes: aveņu-kokosriekstu kūka ar spoguļglāzi un estragona saldējumu. Un tas ir tikai viens ēdiens!
„KEST” saņēma „MICHELIN” balvu par izcilu apkalpošanu.
H.E.Vanadziņš
Šis ir vēl viens „MICHELIN” balvas ieguvējs – tas ir iekļauts šī reitinga iecienītāko restorānu ceļvedī.
„H.E.Vanadziņš” atrodas pašā Cēsu centrā, vienā no kolorītākajām koka ēkām. Ēdienkartē iekļauti ziemeļu un tradicionālās latviešu virtuves ēdieni.
Villa Santa
Restorāns un bārs „Villa Santa” atrodas tāda paša nosaukuma viesnīcā. Ēdienus izstrādājis šefpavārs Juris Pētersons, bet par dzērienu karti parūpējies Armands Mednieks.
Ēdienkartē iekļauti Vidusjūras reģiona ēdieni, kuros cieši ieaustas pazīstamās latviešu klasikas garšas.
Pavāru māja Līgatnē
„Pavāru māja” atrodas starp Cēsīm un Siguldu, Līgatnē. Tas ir pirmais restorāns Latvijā, kas saņēmis „MICHELIN” Zaļo zvaigzni par rūpēm par ilgtspējīgu dabas attīstību.
Šeit tiek gatavoti ēdieni no pašu dārzā ar mīlestību audzētiem dārzeņiem, augļiem un garšaugiem, tāpēc Pavāru mājā ēdieni ir ļoti sezonāli. Tāpat, rūpējoties par nacionālajām kulinārijas tradīcijām, restorāna veidotāji ēdienkarti ir papildinājuši ar sklandrausi – tā dēvēto Kurzemes pīrāgu, kas tiek uzskatīts par vienu no Latvijas nacionālajām bagātībām. Iesakām izmēģināt – ja to nedarīsiet, nožēlosiet!
Kas vēl? Komunikācijas festivāls un Mākslas festivāls
Cēsu Mākslas festivāls
Katru vasaru Cēsīs notiek mākslas festivāls. Vairākās norises vietās var vērot, klausīties, sajust un apmeklēt visdažādākos vizuālās mākslas, mūzikas, teātra, kino un dejas pasākumus.
Lampa Komunikācijas festivāls
Festivāls radīts tiem, kuriem ir ko teikt. Vairākas dienas festivāla laikā dalībnieki diskutē par Latvijai, Eiropai un pasaulei svarīgiem jautājumiem. „LAMPA” ir platforma brīvai un atklātai viedokļu apmaiņai, un ikviens var pieteikties izteiktties.