Fyodor Golan. Mode, Latvija un sadursmes harmonija

Modes dizainera Fjodora Podgornija stāsts šķiet diezgan neticams. Vai parasts padomju zēns, kuram „Chupa Chups” un „Coca-Cola” bija eksotiski gardumi, varēja iedomāties, ka viņu varētu ielaist modes pasaulē? Apskatīsim visu pēc kārtas, nesteigsimies uz priekšu — sāksim no sākuma.

Fjodors dzimis 1985. gadā Ventspilī. Tajā gadā Madonna, kura vēlāk sāka valkāt Fjodora Golana zīmola krāsainos tērpus, jau bija devusies savā pirmajā tūrē. Taču mazajam Fjodoram vēl nebija ne jausmas par to, kas viņu sagaida. Viņš turpināja augt mazā Baltijas pilsētiņā, kultivējot mīlestību pret neona krāsām un aizraušanos ar radošumu. 

Neizsīkstošās alkas kaut ko radīt viņu aizveda uz mākslas skolu. Tai sekoja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, taču šeit viņš jutās „ierobežots” un atmosfēru raksturoja kā „nepietiekami konceptuālu”. Tāpēc Fjodors devās uz Beļģiju studēt modelēšanu Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā, kur izglītība vairāk saskanēja ar savām iecerēm.

„Sadursmes harmonijas” estētika

Tas, kas sākotnēji bija tikai abu intuitīva tuvināšanās viens otram ar mērķi radīt savu zīmolu, laika gaitā kļuva par „Fyodor Golan” vizītkarti. Zīmola pamatā ir dažādu radošu ideju sadursme, netriviālu faktūru, audumu un krāsu kombināciju izvēle. Pat muzikālais pavadījums viņu skatēs mēdz atbilst šim principam. Vienā skatē var dzirdēt gan rokmūziku, gan operu, gan popmūziku. Rezultātā no haosa rodas spēcīga vizuāla vienotība un harmonija. 

Nav pārsteidzoši, ka abu dizaineru mīļākais priekšmets bija mākslas vēsture. Savos darbos „Fyodor Golan” nemitīgi atsaucas uz vēsturi, dažādām kultūrām un smalki pieskaras mūsdienīgām sabiedrības metamorfozēm, savos tērpos savienojot kopā pagātni un tagadni — visās nozīmēs. 

Avangardiskās kolekcijas radās no visnegaidītākajiem iedvesmas avotiem. Starp tiem — mīts par Nikolaja II meitu Anastasiju Romanovu, Āfrikas cilšu tradicionālās rētas, entomoloģija (kukaiņu izpēte), guļamistaba (jā, parasta guļamistaba), dzejnieka Bodlēra darbi, digitālās tehnoloģijas. Visas šīs un vēl citas tēmas ir parādījušās Fyodor Golan simboliskajā visumā. 

Augstais sākums un principi 

Jaunā zīmola otrā kolekcija, kuras pamatā bija Bodlēra dzejolis „Ļaunuma puķes”, ieguva prestižo „Fashion Fringe” balvu. Kopš tā brīža dizaineru duets ieņēma stabilas pozīcijas augstās modes pasaulē un gadu pēc gada nepievīla prasīgās publikas cerības. Tikai divus gadus pēc zīmola dibināšanas „Victoria and Albert” muzejā Londonā notika viņu pirmā „retrospektīvā” izstāde. 

„Fyodor Golan” tērpi ir bijuši redzami ne tikai uz pasaulslaveniem podestiem, bet arī dažādām zvaigznēm mugurā. Lady Gaga, Dženifera Lopesa, Rihanna, Madonna, Zendaya, Ariana Grande ir izvēlējušās šo zīmolu koncertiem un ikdienai. Šo slavenību izvēle nebija nejauša. Daudzas zvaigznes ilgojas pēc kaut kā īpaša, ar unikālu identitāti — tieši tas, kas atšķir šo zīmolu no citiem. 

Zīmols var lepoties ne tikai ar slavenību apstiprinājumiem. Duets ir sadarbojies arī ar lieliem zīmoliem: „Coca-Cola”, „Sonic the Hedgehog”, „Chupa Chups”, „Powerpuff Girls”, „My Little Pony”. 

Šie dizaineri ir celmlauži, un viņu novatorisko radošo pieeju vislabāk ilustrē viņu unikālie svārku dizaini. „Parachute” (burtiski — izpletņu) svārki, kas piepūšas staigājot, parādījās uz laikraksta „The Times” vāka. Duets ir radījis arī interaktīvus svārkus, kas sastāvēja no 80 „Nokia Lumia” viedtālruņiem. Fotogrāfijas tālruņu ekrānos mainās, svārkiem kustoties, radot mirdzošu efektu, kas imitē īstu audumu; tas ir iespaidīgs skats.

Vēl viens nozīmīgs zīmola mērķis ir palielināt sabiedrības informētību par nozīmīgām tēmām. Piemēram, dizaineri ar savām kolekcijām ir pievērsuši uzmanību okeānu piesārņojumam, un kopš 2019. gada zīmols ir atteicies no plastmasas izmantošanas savos darbos.

Dialogs ar meistaru

Šogad Fyodor Golan zīmols pirmo reizi rīko restrospektīvu izstādi Latvijā. Mēs tikāmies ar Fjodoru un uzdevām viņam pāris jautājumus par izstādi, viņa darbu Latvijā un jaunāko posmu viņa radošajā procesā.

Šī ir jūsu pirmā retrospektīvā izstāde. Kāpēc tieši tagad un kāpēc tieši Latvijā?

Tehniski mums jau bija retrospektīva izstāde „Victoria and Albert” muzejā Londonā divus gadus pēc zīmola dibināšanas. Taču patiesībā tas bija pārāk agri, tāpēc to saukt par retrospekciju nebija īsti pareizi.

Tagad mēs patiešām atskatāmies uz laika posmu no 2009. līdz 2022. gadam. No 2022. gada zīmols ir pārstājis pastāvēt, un mēs neizlaižam jaunas kolekcijas vairs. Vēl viens iemesls rīkot retrospektīvu izstādi.

Vai tagad strādājat vienatnē?

Tagad es esmu tādā kā pārejas periodā — „Fyodor Golan” joprojām ir daļa no manis, bet tagad es attīstos citā virzienā un strādāju individuāli kā dizainers. Daži no maniem darbiem ir apskatāmi izstādē, citi būs redzami videoierakstā.

Vai šķiet, ka Latvija tagad varētu būt jums iedvesmas avots?

Jā. Mani iedvesmo mūsdienu kultūra, un šķiet, ka šeit viss aug un attīstās.

Man patīk vietējā radošā vide. Latvijā satieku visdažādākos māksliniekus, piemēram, esmu sadraudzējusies ar Kristu Dzudzilo un pat uzšuvusi viņai trīs apģērbus. Viena kleita bija uzšūta tieši pēc viņas domām, otra tika darināta pēc parauga, mēģinot iemiesot viņas radošo dabu. Es uzšuvu arī tērpu Latvijas bioloģiskās kosmētikas zīmola „Etíde” reklāmai.

Vēl viens projekts, ko veidoju pats, bija sadarbībā ar dejotāju Janu Jacuku. Pagājušajā gadā viņa uzstājās kopā ar Damien Rice viņa Eiropas tūres laikā. Mēs apsveram jūlija beigās šeit sarīkot uzstāšanos. 

Kāda ir sajūta organizēt pašam savu retrospektīvo izstādi?

Ir interesanti raudzīties atpakaļ uz savu darbu no šobrīdējā skatpunkta. Tā ir kā saruna ar sevi: Es jūtos daudz brīvāks, es nenostādu sev noteikumus, mēģinu darīt jaunas lietas. Piemēram, izstādē ir tērpi, kas nekad iepriekš nav tikuši izstādīti, tie šeit tiek parādīti pirmo reizi.

Sākotnēji, kad es atlasīju tērpus un vedu tos šurp, tie man atgādināja par noteiktiem pagātnes brīžiem, reizēm grūtiem, reizēm biedējošiem. Tagad es uz visu skatos vairāk no tehniskā viedokļa. Es arī redzu, cik ļoti esmu izaudzisi, cik ļoti esmu attīstījīes, cik spēcīgāks esmu kļuvis.

Retrospekcija nav saistīta ar ego. Mani interesē veidot dialogu ar skatītājiem, ir svarīgi zināt, kā viņi jūtas, kas viņus uzrunā, kas uzrunā, kas nē un kāpēc. Tā ir sava veida antropoloģiska izpēte.

Kāda nozīme ir ietverta nosaukumā „Sadursmes harmonija”?

Es strādāju klasiskā tēlniecības kanona ietvaros pretstatā saviem darbiem. Tie viens otru piesaista kā pozitīvs un negatīvs lādiņš. No tā arī izritēja nosaukums.

Te ir arī zināma paralēle: klasiskās skulptūras rotāja košās krāsās, un arī manas drēbes ir košas. Mēs esam pieraduši redzēt vienkrāsainas skulptūras. No vienas puses, tas ir kontrasts, no otras — viela pārdomām: varbūt šie elementi sakrīt daudz vairāk, nekā varētu šķist. 

Man patīk, ka skulptūras šeit ir kailas, izteiksmīgas, savukārt apģērbs ir diezgan statisks. Izteiksmīgums izpaužas caur materiālu, faktūru un detaļām.

Vai jūsu dizaina estētika gadu gaitā ir mainījusies?

Ir kodeksi un komponenti, kas ir svarīgi, kas paliek. Protams, tēmas mainās, tāpat kā mainās konkrēti apģērba elementi, tāpat kā mainās cilvēka dzīve. Arī sociālie tīkli ir ietekmējuši modes attīstību, tas, mēs tagad ģērbjamies daudz intriģējošākos veidos. Mēs ļaujamajiem jaunai pieredzei, mēs augam. Man vienmēr ir škitis interesanti, ka tendencēm, tāpat kā cilvēkiem, ir attīstības vektors, tās nestāv uz vietas.

Jūsu kolekciju iedvesmas avoti ir bijuši ļoti dažādi un dažkārt pat negaidīti. Vai jūs varētu pastāstīt, kas pēdējā laikā ir piesaistījis jūsu uzmanību?

Tagad es vairāk strādāju tieši ar cilvēkiem. Es vēlos atklāt kaut ko par cilvēku, izaicinot vai iedvesmojot izmēģināt kaut ko jaunu. Mani neinteresē tikai tērpa izgatavošana. Tam ir kaut kas jārealizē viņos pašos, jārada dzirksts, lai viņi to uzvilktu un sajustu tīru ekstāzi. 

Patiesībā cilvēka personība tagad ir galvenais iedvesmas avots. Ir interesanti atrast, kas mūsos ir kopīgs un atšķirīgs. Es dodu priekšroku atšķirībām. 

Tas neliedz man nākotnē veidot kolekcijas. Man vienkārši nepatīk darīt vienu un to pašu. Man patīk pabeigt vienu nodaļu un doties tālāk, lai pamēģinātu kaut ko pavisam jaunu.

Vai jums ir kāda mīļākā kolekcija vai apģērbs?

Ir. Divas no manām mīļākajām kolekcijām atrodas pie izstādes ieejas. Vienas nosaukums ir „Krokodils” (2014), otras — „Svētais kalns” (2013).

Kolekciju „Svētais kalns” iedvesmojusi Alehandro Jodorovska tāda paša nosaukuma 1973. gada filma, kas ir interesanta, lai gan sarežģīta psihodēliska filma.

„Krokodils” radās pēc ceļojuma uz Mjanmu un Kambodžu. Mani tur pārsteidza lietu daudzveidība, un es vēlējos radīt kaut ko pilnīgi brīvu no netradicionāliem materiāliem. Tie bija interesanti jaunu elementu meklējumi, un rezultāts bija veiksmīgs: kolekcijas kleitas valkāja Rihanna, Brooke Candy un Dženifera Lopesa.

Ko jūs pienesāt „Fyodor Golan”?

Domāju, ka es biju tas, kurš ieviesa spilgtas krāsas. Man jau kopš bērnības ir paticis neona dzeltenais. Mani piesaistīja viss, kas bija neierasts. Apkārt bija populāri zemes toņi un pelēki brūnas krāsas, es vēlējos pilnīgu pretstatu. Tā ir viena lieta.

Otra ir siluets. Man vissvarīgākā ir konstrukcija, forma, interesantas līnijas. 

Nemaz nerunājot par tekstūru. Tekstūra piesaista cilvēkus pie apģērba, viņi vēlas pieskarties audumam. Šie trīs elementi mani interesē visvairāk. Es cenšos ienest spēku, sava veida iekšējo enerģiju, lai cilvēks, uzvelkot manu apģērbu, sajustu, ka, kā angliski teiktu „kick some ass”.

Mūsdienās tiek ražots pārmērīgs daudzums apģērbu, un tas negatīvi ietekmē vidi. Vai jūs atbalstāt apzinātu patērēšanas kultūru?

Cilvēkiem ir jādomā par to, ko viņi pērk, kāpēc viņi to pērk — un jāpērk mazāk. Ne visi var atļauties pirkt dārgas lietas. Tomēr ir iespējams pirkt mazāk, bet kvalitatīvāk. 

Interesanti, ka Latvijā es redzu lielāku izpratn par šo nekā, piemēram, Londonā. Tur ir veikals „Primark”, kur cilvēki pērk pilnus maisus drēbju. Tikai, lai beigās tās visas izmestu.

Tagad jauno dizaineru paaudze ņem vērā, ar kādiem materiāliem viņi strādā, kā izmantot otrreizējās pārstrādes materiālus un kā pārtraukt dzīvnieku ekspluatāciju. Piemēram, Stella McCartney attīsta falšo ādu no sēnēm, kurai nākotnē būs liela nozīme modes attīstībā. 

Ko jums patīk valkāt ikdienā un kur jūs pērkat apģērbu?

Man nepatīk sekot līdzi tendencēm, zīmoliem vai ažiotāžai. Es pērku varbūt piecas vai sešas lietas gadā. Man ir sava pamata drēbju kolekcija kopš 2000. gada. Pašlaik valkāju žaketi, ko iegādājos 2007.-2008. gadā, kad strādāju „Issey Miyake”. Šīs bikses šuvu pats. Es parasti kombinēju lietas. Man ir ļoti svarīgi, lai apģērbs būtu praktisks un nebūtu bieži jāmazgā, jo tas bojā krāsu un audumu.

Man nepatīk konkrēti dizaineri, bet gan viņu idejas, to, kā viņi ievieš jauninājumus. Dries Van Noten ir lielisks — tas, kā viņš spēlējas ar krāsu un faktūru! Un man patīk, kā Raf Simons apvieno modernus elementus savos darbos.

Zīmols ir strauji guvis panākumus. Kādi tagad ir jūsu kārotākie mērķi un vēlmes?

Vienmēr ir kādi mērķi un idejas, un to vienmēr ir daudz. Galvenais ir atrast iespēju tās visas īstenot. Retrospektīvā izstāde bija viens no šiem mērķiem. 

Es gribētu izveidot jaunu zīmolu, nevis vēl vienu „Fyodor Golan”, bet kaut ko mūsdienīgāku un pieejamāku. Iespējams, ražotu Latvijā. Bet attīstīt to ne tikai Latvijā. Es gribētu noorganizēt kādu telpu… veikalu, galeriju vai kafejnīcu; kaut ko līdzīgu Berlīnes „Voo Store”. 

Vai ir iespējams iegādāties jūsu apģērbus Latvijā?

Nē, pašlaik es strādāju tikai pēc pasūtījuma, tāpēc apsveru jaunu zīmolu un veikalu

Muzeju Kratūve rīko Londonas modes zīmola „Fyodor Golan” pirmo retrospektīvo izstādi „Sadursmes harmonija”. Izstāde ir atvērta apmeklētājiem visu vasaru, no 14. jūnija līdz 1. septembrim. 

Zīmols publikai piedāvā apskatīt aptuveni 120 tērpu un aksesuāru. Londonas modes nedēļas tērpi, kolorīti apģērbi, ko valkājušas tādas zvaigznes kā Madonna, Rihanna, Ariana Grande un Dženifera Lopesa, kā arī kleitas, kas radītas slavenām Latvijas personībām, ir apskatāmi muzeja krātuves telpā.

Atbilstoši zīmola ierastajai estētikai, retrospekcija apvieno negaidītus elementus: klasisko tēlniecību un mūsdienu modi. Unikālā atmosfēra muzejā aicina būt ne tikai vērotājam, bet arī aktīvam dalībniekam. 

Ejot cauri skulptūru mežam vienā no zālēm, apmaldoties starp artefaktiem, skatītājs pēkšņi kļūst par izstādes sastāvdaļu, atklājot ārēju un iekšēju saskaņu vai disonansi. Harmonija pārsteidzoši var rasties no abām.

Nav iespējams uzreiz aptvert formu, detaļu un krāsu pārpilnību. Jauna perspektīva liek izstādes elementiem savstarpēji mijiedarboties jaunā veidā, un pieredze robežojas ar sirreālu piedzīvojumu.

Papildus tērpiem izstādē var iepazīties ar „Fyodor Golan” izstāžu vēsturi, ērti iekārtojoties uz rozā „zāliena” video telpā.

Vairāk par izstādi