Ar šo izstādi mākslas centrs atklāj jaunu izstāžu koncepciju, kurā Mazā izstāžu zāle tiek izmantota kā patstāvīga mākslas telpa. Šis baltais kubs ļauj apmeklētājiem padziļināti aplūkot konkrēta mākslinieka daiļradi.
Izstādē būs aplūkojami 30 darbi no Zuzānu kolekcijas, kas tapuši no 1936. līdz 1990. gadam un sniedz ieskatu dažādos Rūdolfa Pinņa radošās karjeras periodos. Izstādes kuratore ir Dace Lamberga, tās dizaina autors ir Reinis Liepiņš, bet arhitektūras birojs Silver Architecture specializējas ēku restaurācijā un rekonstrukcijā.
pinnis.lv
Rūdolfa Pinniša izteiksmes forma, vērienīgi izmantojot krāsu, bija apvīta emocionālā noslēpumainībā, ko radīja vārds – Parīze, jo 30. gados viņš bija simtprocentīgs parīzietis.
No 1919. līdz 1920. gadam Rūdolfs Pinnis apmeklēja gleznotāja Valdemāra Tones ateljē un 1922. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studēja tikai vienu semestri. Jaunieša klejojumi sākās 1927. gadā, viesojoties pie brāļa Stambulā, un 1929. gadā aizveda uz sen kāroto Parīzi. Desmit gadus viņš elpoja savas sapņu pilsētas gaisu, mācījās mākslas skolā Académie de la Grande Chaumière un piedalījās izstādēs, bet vakarus pavadīja Montparnasa kafejnīcās.
Pinniša karjeras vētrainā attīstība sākās blīvā mākslas vidē pasaules mēroga kulturālā vidē, bet pēckara Latvijā viņa brīvdomīgo glezniecību, kas neatbilda sociālistiskā reālisma dogmai, padomju propagandisti nemitīgi pārmeta “parazītiskā formālismā”. Tomēr Pinnis neatlaidīgi cīnījās par savu patiesību, ko viņš pārliecinoši demonstrēja ar savu glezniecību.
Izstāde “Es dzīvoju krāsās”, kas veltīta Zuzāna kolekcijai, iepazīstina ar meistara drosmīgi daudzveidīgajiem darbiem, kas tapuši vairāk nekā 50 gadu garumā. Viņa 60. gadu ainavās dominē lakonisks dabas formu attēlojums un rezonējošas krāsu gammas, kas saasinātas līdz pat skarbai disonansei. Meistara spēks rodams neparastu kombināciju un sulīgu otas triepienu kontrastos, radot savdabīgus “krāsu dueļus”. Savu drosmīgo krāsu paleti mākslinieks aizguva no dabas, taču viņu nekad nevilināja tradicionālā izpratne par krāsu, tās ilustratīvais naratīvais raksturs.
1972. gadā Rūdolfam Pinnim radās iespēja apmeklēt savas jaunības pilsētu Parīzi, un, sākot ar 1973. gadu, viņa glezniecība kļuva tēlaini sarežģītāka un uzbudinātāka; impulsi nāca arī no iekšējiem pārdzīvojumiem un dzīves laikā uzkrātās gudrības.
Rūdolfs Pinnis Latvijas glezniecības vēsturē iegājis kā izteikti kolorīta personība ar jaunības pašpārliecinātību garā un stājā, kā mākslinieks, kurš apzinājās savas daiļrades vērtību un nozīmi Latvijas glezniecībā.
Nemaz nerunājot par to, ka izdevniecība “Neputns” drīzumā laidīs klajā jau divdesmit septīto izdevumu sērijā “Latvijas mākslas klasika” – Rūdolfs Pinnis, kura tekstu autore ir Dace Lamberga. Izdevums būs nopērkams arī grāmatnīcā “Zuzeum”.
