Izcilas Latvijas sievietes – spēks, gudrība un iedvesma

Šīs ir tikai dažas no daudzām Latvijas sievietēm, kuras ar savu darbu un neatlaidību iedvesmojušas un turpina iedvesmot nākamās paaudzes. Viņu stāsti ir apliecinājums tam, ka sievietes spēks ir neizmērojams.

Aspazija

Latviešu literatūras leģenda un sieviešu tiesību aktīviste

Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenberga, 1865–1943) bija latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņa aktualizēja sieviešu emancipācijas, sabiedrības morāles un cilvēka eksistences jautājumus, un viņas darbi vēl aizvien piesaista daudzus lasītājus.

Aspazija bija viena no pirmajām latviešu sievietēm, kas plaši iesaistījās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņas lugas “Vaidelote”, “Zaudētās tiesības” un “Sidraba šķidrauts” pārkāpa sava laika robežas, uzdodot jautājumus par sievietes vietu sabiedrībā un individuālās brīvības nozīmi.

Aspazija un Rainis veidoja latviešu kultūras visspilgtāko intelektuālo tandēmu, ietekmējot literatūru, politiku un valsts idejas veidošanos. Aspazijas tēli un motīvi dzīvo ne tikai grāmatās, bet arī teātrī, mūzikā un citās mākslas formās.

Interesants fakts: Aspazijas mājā Dubultos (Jūrmalā) ir izstādīti trīs Kārļa Siliņa gleznoti Aspazijas portreti, un katrā no tiem dzejniecei ir citāda acu krāsa – vienā gleznā dzidri zila, otrā – brūna, bet trešajā – zaļa.

Emīlija Benjamiņa

Pirmā latviešu izdevēja un miljonāre

Emīlija Benjamiņa (dzimusi Simsone, 1881–1941) bija žurnāliste, ietekmīgā laikraksta Jaunākās Ziņas un dzīvesstila žurnāla “Atpūta” izdevēja un viena no ietekmīgākajām sievietēm Latvijā starpkaru periodā.

Benjamiņa bija uzņēmīga un harismātiska sieviete, kuras vārds saistās ne tikai ar presi, bet arī ar labdarību un kultūru. Viņa saņēma vairākus apbalvojumus, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeni un Zviedrijas Vāsas ordeņa zelta medaļu. Viņas spilgtā personība joprojām aizrauj vēstures interesentus; visplašāk viņas biogrāfija aprakstīta L. Muktupāvelas romānā “Mīla. Benjamiņa”.

Milda Palēviča

Latvijas filozofijas pioniere

Milda Palēviča (1889–1972) bija pirmā sieviete Latvijā, kas ieguvusi filozofijas doktora grādu, estētikas kā akadēmiskas disciplīnas aizsācēja un liberālā feminisma pārstāve. Doktora disertāciju viņa aizstāvēja Sorbonnas universitātē Parīzē, vēlāk docēja Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā.

Palēvičas mūža darbs joprojām nav pilnībā apzināts, taču nesen izdotās dienasgrāmatas atklāj gan viņas akadēmisko ceļu, gan personīgos un profesionālos izaicinājumus. Rakstītas visas dzīves garumā, tās sniedz unikālu ieskatu 20. gadsimta mainīgajās vērtībās, sabiedrībā un attiecībās.

Valentīna Freimane

Teātra un kino zinātniece, holokausta lieciniece

Valentīna Freimane (1922–2018) bija ievērojama Latvijas teātra un kino zinātniece, kas plaši pievērsās ārzemju teātra un kino personībām un starptautiskā repertuāra iestudējumiem Latvijā. Viņa viena no pirmajām Latvijā akadēmiski analizēja starptautisko teātri un kino.

Bērnību viņa pavadīja Parīzē un Berlīnē, taču Otrā pasaules kara laikā piedzīvoja traģisku pavērsienu – vācu okupācijas laikā vecāki tika nošauti, bet Valentīna izdzīvoja slēpjoties. Pēc kara viņa studēja Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē, vēlāk ieguva mākslas zinātnes kandidātes grādu Teātra mākslas institūtā Maskavā.

Freimane ir sarakstījusi dziļi personisku un nozīmīgu atmiņu grāmatu “Ardievu, Atlantīda!” (2010), kurā atklāj bērnības pieredzi turīgā Rīgas ebreju ģimenē un dramatiskos holokausta notikumus. Pēc viņas nāves tika izdota vēl viena grāmata – “Antigones likums” (2024), kas turpina iesākto vēstījumu par vēstures un cilvēces traģēdijām.

Anna Kopčovska

Pirmā sieviete, kas apceļoja pasauli ar divriteni

Anna Kopčovska (ap 1870–1947) jeb Annija Londonderija (Annie Londonderry), bija Rīgā dzimusi amerikāņu ceļotāja un žurnāliste. Viņa kļuva par pirmo sievieti, kas apceļojusi pasauli ar divriteni, pārvarot sabiedrības aizspriedumus par sieviešu iespējām un neatkarību.

Dzimusi Rīgas ebreju ģimenē, viņa kopā ar vecākiem ap 1875. gadu emigrēja uz ASV. 1894. gadā, iedvesmojoties no Žila Verna romāna “Astoņdesmit dienās ap zemeslodi”, viņa nolēma apceļot pasauli ar divriteni. Lai finansētu ceļojumu, viņa noslēdza reklāmas līgumu ar Londonderry Lithia Spring Water Company un pieņēma pseidonīmu Annija Londonderija. Viņas dzīvei un sasniegumiem veltīta dokumentālā filma The New Woman: Annie „Londonderry“ Kopchovsky.

Anna Irbe

Pirmā latviešu misionāre Indijā

Anna Irbe (1890–1973) bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Zviedrijas baznīcas misijas misionāre, kas no 1925. līdz 1951. gadam kalpoja Dienvidindijā, Tamilnādas pavalstī. Viņa bija pirmā latviešu misionāre Indijā un 1933. gadā, nodibināja Karunagarapuri misiju, kas kļuva pazīstama kā “Latvijas ciems Indijā”.

Anna Irbe tika iesvētīta par misionāri 1924. gadā un drīz devās uz Indiju. Tur viņa apguva tamilu valodu, mācīja skolās, apmeklēja ciematus, ārstēja slimniekus un apmācīja vietējās evaņģēlistes. Ar lielu pašatdevi viņa veidoja Karunagarapuri misiju, pielāgojoties vietējai kultūrai un noraidot koloniālisma idejas par Rietumu pārākumu. Viņa staigāja basām kājām, runāja tamilu valodā un dzīvoja vienkārši, kā vietējie iedzīvotāji. Līdzās garīgajai kalpošanai viņa veidoja izglītības un sociālās palīdzības centru, kurā tika nodrošināta patversme bērniem, skola, palīdzība trūcīgajiem un slimniekiem. Misijas laikā Karunagarapurī kopiena strauji auga – no dažiem desmitiem bērnu 1933. gadā līdz vairāk nekā 1400 draudzes locekļiem 1940. gadā.

Lūcija Garūta

Kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” autore

Lūcija Garūta (1902–1977) bija izcila latviešu komponiste, pianiste, pedagoģe un dzejniece. Viņas vārds īpaši saistās ar kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” (1944), kuras tekstu sarakstījis dzejnieks Andrejs Eglītis. Šis darbs, kas pirmatskaņots Teodora Reitera kora izpildījumā Otrā pasaules kara laikā, ieņem nozīmīgu vietu latviešu mūzikas vēsturē.

Garūtas dzeja visbiežāk pieminēta saistībā ar solodziesmu tekstiem, taču atsevišķi dzejoļi publicēti arī periodiskajos izdevumos. Viņas daiļrade ietver ap 200 lirisku solodziesmu, no kurām daudzas ir par dzimteni, mīlestību un nāvi.

Anna Rūmane-Ķeniņa

Rakstniece, pedagoģe un sabiedriskā darbiniece

Anna Rūmane-Ķeniņa (1877–1950) bija izcila latviešu rakstniece, pedagoģe un sabiedriskā darbiniece, kas aktīvi iestājās par sieviešu izglītību un Latvijas neatkarību.

Dzimusi Jelgavā dzelzceļnieka ģimenē, viņa ieguva izglītību Jelgavas sieviešu ģimnāzijā. 1900. gadā Rūmane-Ķeniņa nodibināja privātu meiteņu skolu Rīgā, kuru 1907. gadā pārveidoja par ģimnāziju. Skolā par skolotājiem strādāja tādi ievērojami rakstnieki un mākslinieki kā Kārlis Skalbe, Antons Austriņš, Vilis Plūdons un Emīls Dārziņš.

Rūmane-Ķeniņa bija dedzīga sieviešu tiesību aizstāve un 1921. gadā dibināja Franču aliansi Latvijā. Par ieguldījumu franču kultūras popularizēšanā viņa saņēma prestižo Palmes académiques apbalvojumu.

Inese Jaunzeme

Pirmā olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē

Inese Jaunzeme (1932–2011) bija latviešu vieglatlēte un šķēpa metēja, kas ar savu uzvaru 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā iezīmēja jaunu ēru Latvijas sportā, kļūstot par pirmo latvieti, kas izcīnījusi olimpisko zelta medaļu. Viņa uzvarēja ar rezultātu 53,86 metri, un viņas personiskais rekords – 55,73 metri – tika sasniegts 1960. gadā. Jaunzeme piecas reizes laboja Latvijas rekordu, turklāt 1956. un 1957. gadā tika atzīta par populārāko sportisti Latvijā.

Pēc aktīvās sportistes karjeras beigām Jaunzeme pievērsās medicīnai – viņa kļuva par ārsti un medicīnas zinātņu doktori. No 1999. gada līdz pat savai nāvei viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, aktīvi iesaistoties sporta un sabiedrības dzīvē. Jaunzeme bija arī viena no Latvijas lielās talkas tradīcijas aizsācējām, kas kļuvusi par nozīmīgu vides sakopšanas iniciatīvu valstī.