Kādēļ vērts doties uz Rīgas Kino muzeju?

Nedaudz no vēstures

1988. gadā, pēc mēnešiem ilgas birokrātijas, Rīgā tika atvērta jauna telpa kinofilmām – Rīgas Kino muzejs. 

35 pastāvēšanas gados, muzejs ir nomainījis desmit līderus, kuri visiem spēkiem popularizējuši vietējo kino. Pats muzejs nepārtraukti pārvietojās no vienas vietas uz citu, no vienas ēkas uz nākošo, līdz nesen atgriezās sākotnējā adresē – Peitavas ielā 10.

Rīgas Kino muzejs ir vienīgā vieta valstī, kur glabājas atmiņas par Latvijas filmu veidotājiem. Šobrīd muzeja mājaslapā var apskatīt informāciju par senām pagātnes izstādēm: ar to palīdzību var, piemēram, uzzināt interesantas detaļas par Sergeja Eizenšteina dzīvi, iepazīties ar latviešu filmu veidotāju Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmām.

Kas atrodams muzejā?

Muzejā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija”. Muzeja viesi var iepazīties ar filmas veidošanas procesu, kā arī aplūkot ierīces, kas tikušas izmantotas filmēšanā. 

Rīgas Kino muzejā ir atsevišķa telpa, kas veltīta animācijas filmu veidošanai. Šeit var ne tikai iepazīties ar dažādiem animācijas veidiem, kā leļļu, karikatūra, multiplikācija vai digitālā, bet arī izmēģināt savus spēkus meistarklasē, veidojot animācijas filmu ar kadrēšanas tehniku.

Kino muzeja meistarklases fantāzija ir bez limita: Var izveidot filmu pēc sava scenārija vai arī pamatam izmantot jau iepriekš zināmu sižetu. Kamēr apmeklētāji divas stundas strādā pie savas filmas, muzeja darbinieki vada īsu ekskursiju animācijas kino vēsturē.

Tomēr darbnīcā var pierakstīties ne tikai animācijas veidošanai, bet arī izveidot unikālu suvenīru Poligrāfijas cehā. Meistarklasē apmeklētāji var drukāt uz T-krekliem vai citiem apģērba priekšmetiem, ar dziļiem vai asprātīgiem citātiem no Latvijas filmām. Drukāt savu dizainu (arī uz personīgajām lietām) var gan pieaugušie, gan bērni. Meistarklases laikā var arī klausīties ekskursiju par muzeju vai noskatīties filmu no kolekcijas.

Kino lekcija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 

Līdztekus izstāžu aktivitātēm, muzejs rosina un attīsta izglītojošas programmas. 2023. gadā Kino muzejs atzīmē programmas “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 18. sezonu. Skatītāji ne tikai skatās Latvijas un pasaules kino vēsturei nozīmīgas filmas, bet arī piedalās diskusijās ar kino kritiķiem. Šogad kopā ar kinoteātri Splendid Palace, Rīgas Kino muzejā tiek aizvadītas vairākas lekcijas, pievēršot uzmanību mūziklu žanram.

Kā atzīmē pasākuma kuratore Dace Čaure, mūzikli ir nepelnīti nenovērtēts žanrs kino vēsturē. Nevienā citā filmu formātā nav iespējams dzirdēt tik daudz pretrunīgu apgalvojumu. Daudzi cilvēki ienīst mūziklus, kuros visi dzied un dejo šķietami nepiemērotās situācijās. Tomēr patiesībā šī žanra stilizācija pieprasa, lai skatītājs atteiktos no skeptiskās pozīcijas un pieņemtu tās spēles noteikumus, kurus parāda ekrāns.

Kino lekciju zāles “One Beat” 18. sezonas programmu šogad atklāja amerikāņu šedevrs “Oza zemes burvis” (1939), ko veidojis Viktors Flemings (šo filmu joprojām kļūdaini sauc par pirmo pilnmetrāžas krāsu filmu, bet tā ir skaista leģenda un pasaka). Aprīlī tika atrādīts viens no Bolivudas veiksmīgajiem muzikālajiem mīlas stāstiem “Dilwale Dulhania Le Jayenge” (1995) seanss.

Maijs būs piesātinātāks, un tiem, kas vēlēsies, būs iespēja redzēt un apspriest trīs mūziklus. 3. maijā tiks aizvadīts latviešu režisora Aloiza Branča “Lielais dzintars” (1972) seanss. Starp citu, muzeja mājaslapas sadaļā “Spēles” ir aizraujošs interaktīvs projekts, kas balstīts uz šī režisora kino.

17. maijā kinoteātrī Splendid Palace tiks demonstrēta Šantāla Akermana filma “Zelta astoņdesmitie” (1986) par patērnieciskumu, feminismu un ebreju identitāti, caur iepirkšanās centra prizmu. Mēneša pēdējā dienā, uz ekrāniem būs redzama filma, kurā pirmo reizi spēlēja Barbara Streizande – “Smieklīgā meitene” (1968). Jūnijā noslēdzas lekciju sezona, stāsts par traku transvestītu kulta filmā “Klinšainais šausmu bilžu šovs” (1975).

Filmu klubs “25. Kadrs”

Nesen muzejā tika iedibināta jauna tradīcija – organizēt kinokluba “25. kadrs” tikšanās, lai runātu par kino, gūtu jaunus iespaidus un paplašinātu redzesloku. Kino kluba ietvaros, apmeklētāji var vērot ne tikai nacionālā kino jaunumus, bet arī latviešu filmas, kas izpelnījušās klasikas statusu. Kopā ar pasākuma kuratoriem, viesi var izprast kino smalkumus un uzzināt interesantas detaļas, ko filmu veidotāji paslēpuši starp kadriem.

Kino kluba galvenā priekšrocība ir iespēja piedalīties diskusijās ārpus sociālajiem tīkliem un interneta kopienām. “25. kadra” sanāksmēs pulcējas cilvēki, kuri izrāda interesi un mīlestību pret kino. Tomēr nedomā, ka šie pasākumi ir piemēroti tikai pieredzējušiem kinofīļiem. Gluži pretēji, šāda pasākuma mērķis ir apmainīties ar idejām neatkarīgi no pieredzes šajā jomā, kā arī uzzināt ko jaunu par interesanto kino pasauli.