Kailā patiesība: Signes Baumanes animācija

Kas ir Signe Baumane?

Signe Baumane dzimusi Latvijā. Pusaudža gados viņa publicēja stāstus, esejas un dzejoļus vietējā laikrakstā. Pēc vidusskolas viņa iestājās Maskavas Valsts universitātes Filozofijas fakultātē.

Pēc studijām Signe atgriezās Rīgā un uzreiz sāka strādāt kino industrijā. Viņa strādāja Rīgas animācijas filmu studijā par kostīmu mākslinieci, bet brīvajā laikā ilustrēja bērnu grāmatas un veidoja dekorācijas leļļu teātrim.

Drīz vien Signes radošums tika pamanīts – ar valsts atbalstu jaunā māksliniece uzņēma savas pirmās trīs īsfilmas. Tā Baumanes dzīvē beidzās Latvijas periods un viņa devās uz Ņujorku meklēt iedvesmu un jaunas iespējas.

Ātri vien Signe Baumane guva atzinību arī Amerikā. Jau 1998. gadā viņai bija sava kinostudija un daudzi apbalvojumi: prestižās Ņujorkas Kinoakadēmijas un Gugenheima stipendijas par “izcilu radošo potenciālu”, kā arī divi Džeroma fonda stipendiāti, kas atbalsta jaunos filmu veidotājus.

Savas karjeras laikā Signe ir režisējusi un animējusi 15 īsfilmas un divas pilnmetrāžas filmas.

Kas ir tik īpašs Signes animācijā?

Latviešu mākslinieces darbi ir ļoti neparasti: savās filmās viņa prasmīgi apvieno animētas trīsdimensiju papjēmašē figūras ar tradicionāli zīmētu animāciju. Signes darbus grūti nosaukt par estētiski skaistiem vai detalizētiem. Viņa zīmē shematiski, varoņu figūras un apkārtne vairāk atgādina bērnu zīmējumus. Viņas animācijā ir daudz vizuālu metaforu un sirreālistisku tēlu.

Taču Signes izvirzītās tēmas nebūt nav bērnišķīgas. Viņas filmas ir ļoti atklātas un reizēm nežēlīgas, jo tajās parādās īsta, neslēpta patiesība. Filmu varoņi galvenokārt ir sieviešu dzimuma. Visas  ar savu odziņu un patiesas: labas un ļaunas, kautrīgas un iekārojamas, gudras un muļķīgas. Sievietes Signei nav upuri, kurus sabiedrībā apspiež valdonīgi un manipulatīvi vīrieši. Viņas ir vienlīdzīgas un var būt tikpat pretrunīgas, agresīvas un vulgāras kā jebkurš vīrietis. Signe rada feministisku kino, cenšoties apgāzt mītu, ka sievietes ir nevainīgākas un vājākas par vīriešiem.

Sievietes agresors

Visa Signes Baumanes filmu sērija veltīta agresijai un sievietes izpausmēm mūsdienu pasaulē. Šo problēmu viņa izvirzīja jau savā pirmajā filmā 1991. gadā, pēc tam turpinot to attīstīt tālāk.

Īsfilmā “Teat Beat of Sex” (2007) viņa piecpadsmit epizodēs ļoti atklāti demonstrē sieviešu attieksmi pret seksu un ar to saistītām problēmām.Tiešums un drosme, ar kādu viņa parāda dažādus skatījumus uz grūtniecību un dzemdībām filmā “Dzemdības” (2009), ir satriecoša. Negatīvs maternitātes attēlojums nav nekas jauns mūsdienu kino, taču šāda asa attieksme pret “iezemiešu” sieviešu vērtībām un dzīvesveidu un režisores kritika ir pārsteidzoši patīkama, tikmēr arī pieņemama skatītājiem.

“Akmeņi manās kabatās.”

Signes pirmā pilnmetrāžas spēlfilma iznāca 2014. gadā. Šajā filmā māksliniece pievēršas pašnāvību problēmai un cīņai pret depresiju. Šī filma ir daļēji biogrāfiska, jo stāsts ir balstīts uz viņas pašas pieredzi, kā arī piecu citu sieviešu stāstiem.Sākot ar pirmajiem kadriem, skatītāju pārņem galvenās varones mierīgais un ikdienišķais monologs par savu pašnāvību. Viņas ģimenē jau trīs paaudzēs sievietes veikušas pašnāvību. Varone ir dilemmas priekšā: vai apzināta vēlme mirt ir kaut kas iedzimts kā acu vai matu krāsa, vai arī tā ir sava veida apsēstība, ko izraisījušas dzīves grūtības. “Akmeņi manās kabatās” ir režisora mēģinājums atbildēt uz jautājumu, vai mūsu pašu būtība ir atkarīga no ģimenes ģenētikas, vai ir iespējams pārrakstīt mūsos ievietoto DNS? Neraugoties uz tēmas nopietnību, māksliniece patur humora izjūtu (melnu un smeldzīgu). Sarkasms un ironija ir raksturīgi visās Signes filmās.

Animācija iekš mūsdienu kino

IX Rīgas kinofestivālā otrā pilnmetrāžas spēlfilma “Mans mīlas romāns ar laulībām” atklāj inovatīvā kino konkursa galveno programmu. Tā ieguvusi arī žūrijas balvu tai pat kategorijā. Šajā aizkustinošajā filmā Signe kārtējo reizi paliek uzticīga sev un turpina graut “noteikumus”, kas nosaka pār sievietes dzīvi.

Galvenā varone Zelma, kas uzaugusi padomju laikā, labi zina nemainīgos baušļus: pirms laulībām nekāda seksa, meitenes valkā svārkus, vīrs ir ģimenes vadītājs, sievas vieta ir virtuvē un vēl daudz ko citu. Bet ko darīt, ja organisms ķīmiski un bioloģiski pretojas šādam dzīvesveidam?

Šajā filmā latviešu režisore sev raksturīgajā manierē runā par stereotipu graušanu, kas ierobežo sievietes. Šodien filmu var noskatīties lielākajā daļā Rīgas kinoteātru: Splendid Palace, Kino Bize, kā arī Forum Cinemas.