9 skaistākās kūrzāles Baltijā 

Kopš XVIII gadsimta beigām par kūrzāli vai kūrmāju dēvēja atsevišķi stāvošu atpūtas un izklaides ēku. Vārds nācis no vācu valodas, kur — kūrorts, bet haus vai saal — māja vai zāle. Kūrzāles bija daļa no kūrorta arhitektūras (vācu val. – Bäderarchitektur) — tā sauc apbūves tipu, kas raksturīgs kūrortiem un piekrastes atpūtas centriem Vācijas Baltijas jūras piekrastē.

Kūrorta arhitektūras kanoni radās Hailigendammas kvartālā, kuru izveidoja Bāddoberānas pilsētā Vācijas ziemeļos 1793. gadā. Tas bija pirmais kontinentālais Eiropas kūrorts, kur praktizēja balneoloģiju — dziedināšana un slimību profilakse ar ūdens un dūņu palīdzību. Tieši XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimta sākumā tā tika zinātniski pamatota, izveidojot to par neatkarīgu disciplīnu.  

Atpūta kūrortos īpaši populāra kļuva pēc 1830. gadiem, kad Eiropā eksplozīvos tempos auga vidusslānis. Kūrzāles viņiem kļuva par tiltiņu starp veco aristokrātisko “salonu” kultūru un nākotnes universālajiem patēriņa un izklaides centriem. Te zem viena jumta sadzīvoja dubļu vannas, kazino, koncerti un teātris. Šāda funkciju savienošana bija retums un bija sastopama, piemēram, vēl vienā vietā — stacijās, kas arī kļuva par “brīvā laika termināliem” ar restorāniem un koncertzālēm, turklāt koncertu grafiks tika sinhronizēts ar dzelzceļa staciju.

Kūrortu popularitātes uzplaukums ir noticis tieši pateicoties dzelzceļa attīstībai. Piemēram, kad XIX gadsimta otrajā pusē Karlovi Vari tika pievienoti Austroungārijas maģistrāļu tīklam, apmeklētāju un ienākumu plūsma pieauga vairākkārt. Līdzīgi noticis arī citos lielos kūrortos. Tieši šajā brīdī kūrortu arhitektūra piedzīvo savu uzplaukumu, bet Baltijas valstīs nu ir  vislielākais kūrmāju skaits.

Ierasti tās ir 3-4 stāvu ēkas, kas apvieno neoklasicisma, eklektikas un moderna elementus. Tās tika būvētas gar krasta līniju un promenādēs. Fasādēm tika izvēlēti sarežģīti “dabiskie” toņi: debeszils, olīvu, smilšu. Tālāk apkopojām deviņas ievērojamākās kūrmājas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Hāpsala, Igaunija 

Rūdolfa Otto fon Knupfera — ievērojamā igauņu arhitekta no impērijas laikiem — projekts. Pirmos gadus māja gandrīz pilnībā atradās jūrā, taču vēlāk tika uzaudzēta sauszeme, lai nostiprinātu krastu. Galvenās zāles abās pusēs ir divas pārklātas terases, logi ir dekorēti ar krāsainu stiklu.

Ēka ir saglabājusi savu funkciju un oriģinālo iekārtojumu (arī kokgriezuma lustru), neraugoties uz to, ka padomju gados to izmantoja kā noliktavu un kinoteātri. Šobrīd šeit ir restorāns “Haapsalu Kuursaal”, kas ir atvērts sezonas laikā no 1. jūnija līdz 1. septembrim.

Kūrzāli Sāremā salas galvaspilsētā atklāja 1889. gadā. Centrālajā daļā, tā sauktajā Baltajā zālē, atradās restorāns, labajā spārnā — vasaras teātris, bet kreiso spārnu izmantoja virtuvei un administratīvajām telpām.

Teātrī pārsvarā uzstājās kolektīvi no Vācijas, bet pēc Pirmā pasaules kara — igauņu aktieri. 1989. gadā celtni nosauca par “Labākā Padomju Igaunijas ēku 1988. gadā”. Šobrīd pirmajā stāvā ir populārs zivju restorāns, bet otrajā viesu istabas.

Pērnava, Igaunija 

Kūrmāja atrodas netālu no galvenās ieejas pludmalē — posmā starp mežaparku un senu dūņu dziedinātavu. Par unikālu kūrmājas elementu kļuva zvanu tornis, ap kuru tika rīkota lielākā daļa vasaras vakara pasākumu.

To ēkai piebūvēja 1937. gadā. Projektu vadīja pilsētas galvenais arhitekts Oļevs Sinmā, kurš starpkaru periodā Pērnavu padarīja par iecienītu pilsētas kūrortu. Pēc 2003. gada restaurācijas ēku atkal atklāja un tagad šeit atrodas viens no Igaunijas lielākajiem traktieriem.

Dubulti, Latvija 

Jūrmalā kūrzāle radās agrāk nekā citi Baltijas kūrorti — jau 1848. gadā. Pēc ugunsgrēka 1877. gadā to nomainīja Rīgas arhitekta Johana Daniela Felsko projekts. Ēka, kas atgādina pili, tika uzskatīta par lielāko kūrzāli Baltijā. Starpkaru periodā tajā atradās pilsētas ģimnāzija un vidusskola.

Saglabājies tas ir tikai atklātnēs un vecās fotogrāfijās: tieši simts gadus pēc tās atklāšanas 1977. gadā tā tika nojaukta un tās vietā uzcelts Ļeņina piemineklis. Tagad tās vietā ir skvērs.

Ogre, Latvija 

Arhitekta Vladimira Šervinska 1926. gada projekts. Īpašnieks Pauls Baumanis tajā ir atvēris kafejnīcu un pansionātu. Vakaros šeit spēlēja vietējie mūziķi un Rīgas mākslinieki. No 1980. gadu vidus līdz 1993. gadam namu pārvaldīja tautas daiļamatniecības un suvenīru ražošanas apvienība “Daiļrade”. Šobrīd ēka ir restaurēta, tajā ir picērija “Senjorita Kukū”.

XIX-XX gs. mijā Liepājas Kūrmājas prospekts (mūsdienās Kūrmājas prospekts) bija skaists bulvāris, kas ved uz Liepājas Jūrmalas parku un pludmali. Tas tika izveidots 1875. gadā, un tajā pašā laikā parka vecākajā ziemeļrietumu daļā pēc arhitekta Paula Berči projekta tika uzbūvēta kūrmāja, kas tika apvienota ar SPA viesnīcu. Te bija minerālvannas, restorāns, deju zāle un teātris.

Platā iela kļuva par prestižu rajonu un vietu vasaras villu celtniecībai. Kūrmāja nodega 1937. gada ugunsgrēka laikā, bet mūsdienās atmiņas par to tiek saglabātas apartamentu nosaukumos senā koka mājā tajā pašā ielā.

Palanga, Lietuva 

Divus gadus pēc kūrmājas atklāšanas Liepājā netālu esošajā Palangā arī tika atvērta kūrmāja. To dibināja grāfs Feliks Tiškevičus, un tā ātri kļuva par iecienītu atpūtas vietu. Ēka ir klasicisma elementu un ziemeļu jūgendstila sajaukums un ir kļuvusi par pilsētas simbolu. Tā nodega ugunsgrēkā 2002. gadā, bet tika atjaunota. Mūsdienās tajā atrodas Palangas Kultūras un jaunatnes centrs.

1900. gadā Smiltīnes pilsētiņā Kuršu kāpā uzcēla lielāko ēku — kūrmāju, kas apvienota ar viesu namu ar 50 numuriem. Pasūtītāji bija Klaipēdas uzņēmēji un rūpnieki. Būvniecībai tika izvēlēts posms netālu no Baltijas jūras līča ar skatu uz Klaipēdas panorāmu.

Ēka tika aprīkota ar jaunākajām ērtībām: tekošu ūdeni, elektrību un vannām, bet kopš 1909. gada arī fiksēto tālruni. Pašlaik tā tiek restaurēta un pārtaps par dzīvojamo māju.

Birštona, Lietuva 

Viena no vecākajām koka ēkām Lietuvā — kopš atklāšanas 1855. gadā tā tikpat kā nav mainījusies. No citām kūrmājām tā atšķiras ar funkciju un izklaides programmu: tajā nebija ne teātra, ne kazino, taču notika klasiskās mūzikas koncerti. Mūsdienās tajā darbojas restorāns “Kurhauzas”.