Kāpēc nesagatavots pilsētas ainavu cienītājs tomēr jūtas apmulsis? Sarežģītība slēpjas detaļās: daudziem stiliem ir kopīgas iezīmes, bet vēlākie (piemēram, neoklasicisms) tīši imitē savus “senčus”. Sagatavojieties iegaumēt vizuālo laifhaku klāstu, kas palīdzēs acumirklī noteikt ēkas arhitektonisko stilu, pievēršot uzmanību tikai vienai vai divām galvenajām detaļām.
Aplūkosim visai plašu celtņu klāstu: no senākajiem dievnamiem līdz XXI gadsimta stikla gigantiem. Katram stilam izcelsim raksturīgāko niansi un to papildināsim ar konkrētiem piemēriem. Aizmirstiet par datumiem un terminiem. Pēc izlasīšanas varēsiet ne tikai pastaigāties pa Rīgu, bet arī lasīt tās vēsturi kā atvērtu grāmatu, kas iemūžināta akmens mūros un ķieģeļos. Sāksim?
Viduslaiku arhitektūra Baltijā — tā galvenokārt ir ķieģeļu gotika (tā sauktā Hanseatic Brick Gothic), kas raksturīga Hanzas savienības pilsētām. Tā izceļas ar funkcionalitāti, varenību un tiekšanos uz debesīm.
Laifhaks (ko meklēt):
Asas “bultas”:
Galvenā pazīšanas zīme — lancetes formas arkas un logi. Tās ir noasinātas augšpusē, atgādinot nostieptu loka stiegru vai šķēpa smaili, un vienmēr vēršas uz augšu.
Sarkanie ķieģeļi:
Ēkas parasti ir bez apmetuma, demonstrējot raupju, bet jaudīgu sarkano ķieģeļu faktūru.
Kontrforsi:
Apskatiet sienas. Uz ārējām fasādēm (īpaši dievnamiem) redzēsiet masīvus vertikālus izvirzījumus — kontrforsus. Tie notur augsto velvju slodzi, ļaujot sienas veidot plānākas un augstākas.
Vertikalitāte:
Viss ēkas veidols izceļ vertikālo dalījumu. Šī “vertikālā lidojuma” sajūta ir gotikas iezīme.
Baltijas viduslaiku skarbais skaistums
Laipni lūgti pagātnē — bruņinieku, tirgotāju un varenu ordeņu laikmetā! Mūsu arhitektūras ceļojums sākas ar senāko un fascinējošāko stilu — viduslaiku gotiku. Atšķirībā no bagātīgi izrotātajām Rietumeiropas mūra katedrālēm gotikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir savs, unikāls raksturs. Šeit dabīgie akmeņi bija retums, bet ķieģeļu māli pārpārēm, un tā dzima tā saucamā Baltijas ķieģeļu gotika (Brick Gothic). Šis stils ne tikai ir veidojis staltos dievnamus un skarbās pilis, bet arī definējis plaukstošo Hanzas pilsētu, piemēram, Rīgas, Tallinas un Viļņas, siluetus. Šī ir arhitektūra, kas stāsta par spēku, izturību un dziļu ticību, kā arī aizsardzības nepieciešamību nemiera laikos. Tā vienlaikus ir grandioza un funkcionāla, vienkārša un izteiksmīga.
Pameklēsim galvenos Baltijas gotikas artefaktus:
Ķieģelis – materiālu karalis:
Aizmirstiet par marmoru un smilšakmeni! Baltijas gotikas galvenais varonis — sarkans, bieži vien arī neapstrādāts, ķieģelis. Tas ir ne tikai galvenais būvmateriāls, bet arī galvenais dekoratīvais elements. Rakstainais ķieģelu mūris, no ķieģeļiem veidotas dekoratīvās detaļas, kas piešķir fasādēm īpašu faktūru un ritmu.
Smailloka arkas un logi:
Tā ir gotikas vizītkarte! Meklējiet lancetes (smailloka) arkas un logus, kas strauji saasinās virzienā uz augšu. Tie rada augšupvērstas kustības sajūtu, it kā tiektos uz debesīm.
Kontrforsi. Spēcīgi balsti:
Pievērsiet uzmanību lielo būvju (īpaši dievnamu) ārsienām. Jūs redzēsiet masīvus vertikālus izvirzījumus – tie ir kontrforsi. To uzdevums ir balstīt augstās sienas un velves, pārdalot slodzi un ļaujot logus veidot lielākus, bet sienas plānākas.
Vertikalitāte un lakonisms:
Ēkas kopējais siluets vienmēr tiecas uz augšu. Augstie torņi, augstie logi, vertikālie dalījumi – tas viss iezīmē vertikālo dominanti. Turklāt, salīdzinot ar Rietumeiropas gotiku, dekori šeit bieži vien ir atturīgāki un lakoniskāki, kas paļaujas uz ķieģeļu mūra spēli.
Raksturs kā cietoksnim:
Nebrīnieties, ja gotiskā stila baznīcās vai pat mājās ieraudzīsi cietoksnim līdzīgus elementus: biezas sienas, nelielus lodziņus-šaujamlūkas apakšējos stāvos. Viduslaikos daudzi dievnami un pilsētas celtnes pildīja arī aizsardzības funkcijas.
Gadsimtu mantojums
Ceļojums pa viduslaiku gotikas pasauli atklāj izcilas meistarības tēlus. No varenajām Livonijas ordeņa pilīm līdz elegantajām Hanzas savienības tirgotāju mājām, no askētiskajiem pilsētu nocietinājumiem līdz augstajām baznīcu smailēm. Ķieģeļu gotika, šis unikālais Baltijas fenomens, ne tikai atstāja savas pēdas akmenī un mālā, tā veidoja daudzu mūsdienās redzamo pilsētu kultūras ainavu un identitāti.
Bet Baltijas arhitektūras vēsture nebeidzas ar viduslaikiem. No askētiskās gotikas pārcelsimies uz laikmetu, kas nesis līdzi jaunu izpratni par skaistumu, simetriju un dramatismu. Nākamajā rakstā aplūkosim, kā renesanses ideāli un baroka krāšņums ir mainījis Baltijas pilsētu veidolu, piešķirot tām eleganci un teatralitāti.
