Četri iemesli dzīvot Āgenskalnā

Informācija par teritoriju

Āgenskalns ir pretstatiem bagāta apkaime, kur pilsēta satiekas ar lauku klusumu un mieru, senas koka ēkas ar moderniem birojiem un asfaltēti ceļi ar nelīdzenu bruģi un smilšainiem klajumiem.

Apkaime ģeogrāfiski atrodas Daugavas kreisajā krastā iepretim Rīgas vēsturiskajam centram. Mūsdienās Āgenskalnu ir iecienījuši kultūras ļaudis un hipsteri, taču 19. gadsimta beigās šeit cēla īres namus, lai izmitinātu apkārtnes fabriku strādniekus. Kopumā Daugavas kreisais krasts kā priekšpilsēta veidojās samērā vēlu: līdz 19. gadsimtam šeit norisinājās bruņoti konflikti, kas radīja nedrošus dzīves apstākļus, jo  apdzīvotās vietas nodedzināja. 

Šodien redzamā apbūve veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi. Tā tapusi bez noteikta plāna, tādēļ ielu tīkls nereti ir haotisks. Pagājušā gadsimta sākumā Āgenskalnā parādījās pirmās dzīvojamās ēkas, kuru būvniecība tika iekļauta pilsētplānojumā, kas padarīja šo apkaimi par Rīgas pilsētas sastāvdaļu. Tomēr ēku celtniecību pārtrauca Otrais pasaules karš.

Tagad šis rajons ir sevišķi atpazīstams ar savu koka arhitektūras mantojumu un kopš 20. gadsimta līdz pat mūsdienām piesaista dažādus māksliniekus un radošas personības. Pa mazajām Āgenskalna ieliņām bērnībā pie savas vecmāmiņas ciemos ir devies dzejnieks Aleksandrs Čaks, šeit uzaudzis Dailes teātra izveidotājs un režisors Eduards Smiļģis, kā arī šobrīd dzīvo dzejniece Inese Zandere, kura kādā no Āgenskalna koka namiem, pie sava dzīvokļa loga ir ierīkojusi putnu barotavu un baro zīlītes.

1. Saliedēta kopiena

Arī šobrīd, kā nekustamo īpašumu aģentiem tiekoties ar mājokļu īpašniekiem Āgenskalnā, ir novērojams tas, ka Āgenskalnu kā dzīvesvietu izvēlas radoši cilvēki. Tie ir mākslinieki un kultūras jomas darbinieki, kuriem piemīt nedaudz atšķirīgāks redzējums uz pasauli un kuri mirdzošām acīm stāsta par savu dzīvesvietu. 

Vietējo vidū ir ļoti izteikta iekšējās komūnas jeb piederības sajūta, kas drīzāk būtu raksturīga kādai Latvijas mazpilsētai vai lauku ciematam, nevis galvaspilsētai. Tiekoties ar klientiem, ne reizi vien izskan frāze, kuru citur reti sanāk dzirdēt: “Mums ir tik forši kaimiņi!” Vienā mājā dzīvojošie viens otru pazīst — zina kaimiņu un viņu bērnu vārdus, nodarbošanos, kā arī kaimiņu  plānus attiecībā uz sava īpašuma nākotni. Labās kaimiņu attiecības uzlabo mājas iekšējo “ekosistēmu”, kā arī palīdz tikt galā ar kopīgiem saimnieciska rakstura jautājumiem.
Jebkurā ekosistēmā ir svarīga kārtība un paredzamība, taču, kā jau dzīvē — viss plūst un mainās: īpašnieki maina savas dzīvesvietas. Īpašumu saimniekiem, kuri paliek dzīvot Āgenskalnā, ir svarīgi, lai jaunie kaimiņi harmoniski iederētos un īpašumā saglabātu tā autentisko izskatu vai tā detaļas. Nav noslēpums, ka, meklējot īrniekus, īpašniekus interesē ne tikai īrnieka maciņa biezums, bet arī viņa personība — spēja uzturēt kārtību, tīrību un spēja sadzīvot ar citiem mājas iemītniekiem. Pārdodot īpašumu, parasti pircēja raksturs ir mazsvarīgs, taču tā kā Āgenskalnā ir izteikta komūnas sajūta — arī īpašumu pārdodot un ekosistēmu pametot, īpašnieki pievērš uzmanību pircēja raksturam.

No pircēja puses tas, protams, sākotnēji liekas kā mīnuss, jo kaut kādā ziņā ir jāiztur personības tests, taču tajā pašā laikā rodas lielāka drošības sajūta, jo pazīsti cilvēkus, kas ikdienā dzīvo tepat blakus.

Kad esi kļuvis par savējo — zināsi, kurā adresē var nopirkt labākos produktus, kurš kaimiņš katru rudeni labprāt dalās ar savu ābolu ražu un kuri pakalpojumu veicēji dod atlaides tieši Āgenskalnā dzīvojošajiem. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā kopienas garu var radīt arī Facebook grupas, kā, piemēram, “Labi dzīvot Āgenskalnā”, kurā ir nedaudz vairāk kā 19 tūkstoši dalībnieku. Sniegotajās dienās šeit var lasīt cilvēku pateicības vārdus par notīrīto sniegu, pavasarī āgenskalnieši kādā slepenā vietā pie sirma kunga par €2 un siltu smaidu pērk bērzu sulas, kā arī jebkurā gada laikā šeit var atrast savas pazudušās atslēgas. 

2. Vietējās identitātes

Kopības gars izpaužas ne tikai starp kaimiņiem vai sociālajos tīklos, bet arī plašākā mērogā — ar dažādiem pasākumiem, kurus rīko vietējie kultūras nozares entuziasti vai profesionāļi, tādējādi veicinot āgenskalniešu vispārējo piederības sajūtu apkaimei.

Kultūras baudīšanas vietas Āgenskalnā

1. Kalnciema tirgus: tā ir vieta ne tikai, lai iegādātos kādu amatnieka meistardarbu vai lauku labumus — šeit tiek svinēti gan tradicionālie latviešu saulgriežu svētki, gan katru sestdienu radīti jauni tematiskie pasākumi. Tirgū tiek piedāvātas dažādas aktivitātes ģimenēm ar bērniem: radošās darbnīcas, teātra izrādes, koncerti, zinātnes šovi, grāmatu atvēršanas svētki. 

2. Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs: pulcē gan studentus, gan mākslas cienītājus, gan entuziastus dažādos pasākumos. Muzejam ir arī pastāvīgā ekspozīcija, kas iepazīstina gan ar pašu režisoru, aktieri un Dailes teātra dibinātāju — Eduardu Smiļģi, gan teātra pirmsākumiem Latvijā un Smiļģa dibinātā Dailes teātra attīstību.

3. Dirty Deal Teatro: turpat pie Eduarda Smiļģa muzeja, uz klusas sānieliņas “paslēpies” nevalstiskais teātris, kas saviem skatītājiem piedāvā laikmetīgas teātra izrādes. Mājīgajās telpās it īpaši ir gaidīti bērni un jaunieši, kas ir viena no šī teātra mērķgrupām — ar misiju  raisīt jaunajā paaudzē dabisku interesi par teātri. 

4. Mākslas centrs NOASS: uz AB dambja esošais Mākslas centrs NOASS piedāvā baudīt dažādas mākslas performances, uzvedumus un meistardarbnīcas. Uz peldošas, 200 m² lielas skatuves, kā arī zālē ar amfiteātri notiek teātra izrādes un laikmetīgās dejas uzvedumi.

Vietas garšas kārpiņu lutināšanai

Vakariņām gardēžiem

5. Restorāns “Tauro”, Raņķa dambis 30. 2023. gada beigās restorāns tika iekļauts pasaulē stingrākajā un populārākajā restorānu ceļvedī “Michelin Guide”. 

6. Restorāns “Fazenda”, Nometņu iela 7. 

Omulīgai pasēdēšanai

7. Āgenskalna tirgus, Nometņu iela 64. Sēžot pie galdiņiem un gaidot pasūtīto ēdienu ēkas 2. stāvā, ir iespējams no augšas vērot, 1. stāvā esošo tirgus kņadu.  

8. “Street Pizza”, Meža iela 4a. 

Nesteidzīgai kafijas pauzei

9. “Kūkdari” beķereja, Nometņu iela 1. 

10. “Ciemakukulis” konditoreja, Nometņu iela 9 un Kuldīgas iela 19.

Laika pavadīšanai ar draugiem

11. “Lokāls Veldze” bārs, Kalnciema Iela 40F.

12. “Vinilbārs” krogs, Kalnciema Iela 39.

13. “Pils” bārs, Eduarda Smiļģa iela 35.

3. Pārsteidzoši kontrasti

Āgenskalns spilgti iemieso dažādus pretstatus. Rajons atrodas otrpus Daugavai, tomēr tas no pilsētas centra sasniedzams vien 10 līdz 15 minūšu laikā. Tikpat ilgs laiks ir nepieciešams, lai no Āgenskalna nokļūtu starptautiskajā lidostā Rīga. Sabiedriskā transporta infrastuktūra ir attīstīta. Tajā pašā laikā apkaime ir bagāta un var lepoties ar dažādiem parkiem — Uzvaras parks, kas pavasarī priecē ar ziedošām sakurām,  kā arī izmērā daudz mazākie — Kobes dārzs un Jaunatnes dārzs.

Simbioze starp jauno un senatnīgo īpaši ir sastopama apkaimes arhitektūrā. Ja Rīgas centrs pasaules līmenī ir atpazīstams ar jūgendstila arhitektūru, tad Āgenskalnam ir sevišķi raksturīgas divstāvu autentiskās koka mājas. Tomēr, no centra braucot pāri tiltam, vispirms uzreiz būs pamanāmi mūsdienu “pieskāriena” priekšvēstneši — stiklotie “Zunda Towers” augstceltnes torņi, kas piedāvā lielisku skatu uz Daugavu un Vecrīgu.

Arī šī brīža mājokļu tirgus piedāvājumā ir spilgti redzams senatnīgais ar mūsdienīgo. Pēdējos gados parādās arvien vairāk jauno projektu — River Breeze Residence, Puķu iela 6, Kalnciema kvartāla rezidences, Filozofu Rezidence, Mērsraga iela 9, Kuldīgas parks un citi. 
Pārmaiņu vaibsti ir redzami ne tikai arhitektūrā, bet arī apkaimes infrastruktūrā. Par to liecina atjaunotais Āgenskalna tirgus, kas manāmi veicinājis tirgus apkārtnes attīstību. Vēl pirms pāris gadiem tā bija vieta, kur cilvēki nelabprāt gāja garām, taču tagad tajā atpūšas ne tikai paši āgenskalnieši, bet arī citu apkaimju iedzīvotāji. 

Pārmaiņas piedzīvojis arī Uzvaras parks, kas novembra sākumā apmeklētājiem atkal tika atvērts pēc rekonstrukcijas. Labiekārtošanas darbi vēl turpinās, taču šobrīd jau ir atklāta parka ainaviskā daļa. Arī par sporta entuziastiem ir padomāts – jau šoziem ir iespēja izmēģināt jauno slēpošanas trasi. Teritorijā ierīkota arī Ziemeļeiropā unikāla ainaviskā skeitborda trase, bet pavasarī uzstādīs ielu vingrošanas elementus. 

4. Cenas

Izlasot visu iepriekšminēto – visticamāk vairs nerodas jautājums, kādēļ Āgenskalna apkaime ir tik iecienīta dzīvesvietas izvēlē. To parāda arī cenas. Mājokļu piedāvājums Āgenskalnā rada krasu kontrastu — šajā apkaimē iespējams iegādāties vienus no dārgākajiem un modernākajiem dzīvokļiem visā Rīgā, kā arī budžetam draudzīgākus, neremontētus mājokļus vecās koka ēkās. 

Ir pieejami jaunie projekti gan premium segmentā, gan arī pamata. Dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir no €1400 līdz pat €4400 par kvadrātmetru. Tomēr, ja priekšroka tiek dota pagātnes elpai, tad ir pietiekams piedāvājums arī dzīvokļiem koka ēkās, sākot no €1300 līdz €1900 par kvadrātmetru.

Arvien lielāku aktualitāti gūst arī īres dzīvokļi, jo Āgenskalnā atrodas dažādas mācību iestādes, kas piesaista studentus ne tikai no visas Latvijas, bet arī no dažādām pasaules malām. Īres dzīvokļu piedāvājums ir diezgan plašs — atrodami gan mēbelēti, gan nemēbelēti, vizuāli simpātiski dzīvokļi.

Outro

Āgenskalna apkaime strauji attīstās, kas nozīmē to, ka nepārtraukti tiek veidota daudzveidīga un ilgtspējīga pilsētvide, kurā satiekas dažādi iedzīvotāji ar atšķirīgām interesēm. Arhitektūras kontrasti, izglītības iestādes, gastronomiskie punkti, parki, kultūras vietas, saliedēta vietējā kopiena — tas apkaimi bagātina un padara pievilcīgu dzīvošanai. Ir drošs pamats uzskatīt, ka šī tendence turpināsies un attīstīsies arī nākotnē.