Latvijā ir senas Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas – runā, ka tālajā 1510. gadā tieši Rīgā tikusi uzstādīta pati pirmā svētku eglīte. Arī Ziemassvētku tirdziņu pirmsākumi ir meklējami vairākus gadsimtus tālā senatnē. Papētīsim, kā šī tradīcija ir attīstījusies no viduslaikiem līdz mūsdienām.
Pirmie aizmetņi
Uzskata, ka pirmie Ziemassvētku tirdziņi ir radušies vēlajos viduslaikos. Sākumā tie nebija saistīti ar svētkiem – ziemas tirgu rīkoja tad, kad sākās gada aukstais laiks, un pilsētniekiem tā bija iespēja iegādāties ziemas mēnešiem nepieciešamo. Piemēram, 1296. gadā Austrijas hercogs Albrehts I atļāva sarīkot “Decembra tirgu” Vīnē, kur pilsētnieki varēja sarūpēt krājumus ziemai.
1310. gadā pirmoreiz minēts svētā Nikolaja tirgus Minhenē – tas, domājams, notika svētā Nikolaja dienā 6. decembrī. 1384. gadā vācu karalis Vāclavs IV deva Baucenes pilsētai tiesības rīkot gaļas tirgu katru sestdienu laikā no svētā Miķeļa dienas 29. septembrī līdz Ziemassvētkiem. Laika gaitā ziemas tirgus tradīcija izplatījās visās vācvalodīgajās Eiropas zemēs, tostarp Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Šveicē, Francijā un Itālijā.
Ziemas tirgi stipri atšķīrās no tiem Ziemassvētku tirdziņiem, ko pazīstam mūsdienās. Tur nepārdeva ne tradicionālos svētku gardumus, ne eglītes, ne bērnu rotaļlietas. Tomēr 16. gadsimtā šajos tirgos sāka parādīties lielas svētku egles.
Ziemassvētku tirdziņu uzplaukums
Grūti precīzi pateikt, kad aizsākās klasiskie Ziemassvētku tirdziņi un kurš no Eiropas tirdziņiem bija pats, pats pirmais. Par šīs paražas šūpuli sevi uzskata Drēzdene, Nirnberga, Strasbūra un vēl citas pilsētas. Tomēr viens gan ir skaidrs – 15. gadsimta vidū eiropieši sāka arvien retāk pasniegt bērniem dāvanas svētā Nikolaja dienā 6. decembrī un apdāvināšanās pakāpeniski kļuva par Ziemassvētku paradumu, lai arī iepriekš Ziemassvētki bija drīzāk reliģiskas svinības. Ap to pašu laiku arī decembrī notiekošos tirgus sāka rīkot tuvāk Ziemassvētkiem un tirgotāji sāka piedāvāt rotaļlietas, dekoratīvas Kristus piedzimšanas ainas figūriņas, svētku gardumus, saldumus un eglītes. Šai laikā ziemas tirgi sāka pārveidoties par mums pazīstamajiem Ziemassvētku tirdziņiem ar stendiem un būdiņām, kur tirgoja eglītes rotājumus, dāvanas un svētku ēdienus.
17. gadsimtā Ziemassvētku tirdziņi bija izplatījušies jau visā Eiropā un kļuvuši organizētāki. Baznīcas un vietvaras sāka izdot īpašas atļaujas tirgus rīkošanai konkrētās dienās, un tirgotāji drīkstēja iekārtot stendus un būdas pilsētu centrālajos laukumus, kas bieži atradās pie lielām katedrālēm un baznīcām. Laikā no 17. līdz 19. gadsimtam tirdziņi kļuva par būtisku vienojošo elementu – visu sabiedrības slāņu un reliģisko konfesiju ļaudis sanāca apbrīnot svētku rotu un izbaudīt rosīgo noskaņu. Tirgus apmeklējums no praktiskas iepirkšanās pārvērtās par iespēju baudīt kultūru – svētku dekorācijas, mūzika, apgaismojums un ielas dejotāju un dziedātāju priekšnesumi piepildīja sirdi ar prieku un radīja kopības sajūtu.
Atdzimšana mūsdienās
20. gadsimta sākumā strauja industrializācija radīja sarežģījumus tirgotājiem un amatniekiem – kļuva arvien grūtāk sacensties ar masu produkciju. Patērētājiem bija vieglāk un izdevīgāk iegādāties rūpnīcās ražotas rotaļlietas, svētku rotājumus un piparkūkas, un tā tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus sāka aizstāt veikali. Ap 1920. gadu vairums tirdziņu bija izzuduši. Mainījās pilsētnieku gaume un līdz ar to arī tirdzniecības formāti. Nereti tirdziņi no pilsētu centrālajiem laukumiem tika pārvietoti uz nomalēm.
Taču pēc Otrā pasaules kara beigām Ziemassvētku tirdziņi atdzima. 20. gadsimta 50. un 60. gados tie atkal iekaroja pilsētnieku sirdi. Jaunie tirdziņi atšķīrās no priekšgājējiem – tie nebija tikai tirdzniecības vieta, bet vesels notikums pilsētas dzīvē. Tirdziņos, kas bija atvērti pirmssvētku laikā, iekārtoja slidotavas, uzstādīja karuseļus, piedāvāja doties izbraucienos ar zirgiem, kafejnīcas kārdināja ar Ziemassvētku ēdieniem un dzērieniem. Jaunais formāts, kur bija apvienota iepirkšanās, gardumu baudīšana un izklaide, izrādījās tik veiksmīgs, ka pastāv vēl šobrīd.
Cilvēkiem bija apnikusi masu produkcija, un viņi sāka novērtēt tautas daiļamatniecības izstrādājumus, ar rokām darinātus priekšmetus un tradicionālu izklaidi. Ziemassvētku tirdziņu apmeklējums kļuva par tūristu iecienītu izpriecu, un ceļotāji no visas pasaules devās uz Eiropu apskatīt skaistākos tirdziņus, nogaršot nacionālos ēdienus un iegādāties vietējo amatnieku darinājumus.
Īpaši populāri ir divi no senākajiem Ziemassvētku tirdziņiem pasaulē – Christkindlesmarkt Nirnbergā un Striezelmarkt Drēzdenē. Iemīļoti tirdziņi ar vairākus gadsimtus senu vēsturi ir atrodami Ķelnē, Štutgartē un Berlīnē. Kopumā Vācijā katru gadu notiek aptuveni 3000 Ziemassvētku tirdziņu. Slaveni ir arī tirdziņi Strasbūrā, kuru mēdz dēvēt par “Ziemassvētku galvaspilsētu”, Vīnē, Zalcburgā, Budapeštas Vörösmarty laukumā un Prāgas Vecpilsētas laukumā.
Baltijas valstīs Ziemassvētku tirdziņi ir kļuvuši par būtisku notikumu ziemas tūrisma sezonā. Viļņā galvenais tirgus notiek Katedrāles laukumā, un tur var nobaudīt lietuviešu medus cepumus, kibinus (pīrādziņus ar gaļu vai dārzeņiem) un karstvīnu. Tallinā galvenais Ziemassvētku tirgus Rātslaukumā vilina ar amatnieku darinājumiem un klasiskiem gardumiem, piemēram, asinsdesu un marcipānu. Šie tirdziņi ir pazīstami ar savu mājīgo noskaņu un ir iemīļoti kā vietējo, tā tūristu vidū.
culturetrekking.com
livingwiththewolf.co.uk/a-guide-to-vilnius-christmas-markets
Rīgas pazīstamākais Ziemassvētku tirdziņš ierasti tiek rīkots Doma laukumā. Tur apmeklētājus gaida Latvijas amatnieku darinājumi – silti vilnas apģērbi, dzintara rotaslietas, koka rotaļlietas, suvenīri un daudz kas cits. Var nobaudīt pelēkos zirņus ar speķi, grauzdētas mandeles un piparkūkas un sasildīties ar Rīgas Melno balzamu. Tirdziņa rosību papildina mūzikas grupu uzstāšanās, amatu darbnīcas un tematiskas aktivitātes bērniem. Rīgas Ziemassvētku tirdziņi, kuros veiksmīgi savijas nacionālās tradīcijas un modernais, ik gadu piesaista apmeklētājus no Latvijas un citām zemēm.
adobestock.com
Laikam ejot, Ziemassvētku tirdziņi ir kļuvuši par vienu no iemīļotākajām ziemas paražām, ļaujot pilsētas iedzīvotājiem un viesiem sajust sirsnīgu, gaišu noskaņu aukstajā pirmssvētku laikā. Tirdziņos savijas tradīcijas un modernais, tie parāda pilsētas raksturu un rada neatkārtojamu svētku noskaņu.
