Kaamos: Igaunijas pieredze Latvijas tirgū

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pēdējos desmit gados ir piedzīvojis stabilu izaugsmi, īpaši Rīgā. Šo izaugsmi ir veicinājusi gan vietējo tirgus dalībnieku, gan ārvalstu uzņēmumu iesaistīšanās, kuri ir devuši savu ieguldījumu un pieredzi, uzlabojot tirgus dinamiku. Kaamos ir izcils šīs tendences piemērs, kas vietējam tirgum piedāvā savu unikālo pieeju un apņēmību nodrošināt kvalitāti.

Kaamos ir uzņēmums, kas Igaunijā darbojas jau 22 gadus — tas tika dibināts 2002. gadā. Pirmo projektu Latvijā Kaamos pabeidza 2021. gadā — tas bija dzīvojamo ēku komplekss Divi Krasti Ķengaraga apkaimē. Otrs ir dzīvojamo ēku komplekss MOHO Park — divas lakoniskas 12 stāvu ēkas Mežaparkā, kuru būvniecība tika uzsākta 2021. gadā un pabeigta 2023. gadā. Vēl viens MOHO koncepta projekts — MOHO Garden —, kas sastāv no divām 9 stāvu ēkām Mežezera ielā, pašlaik tiek būvēts turpat netālu. Savukārt šogad ekspluatācijā tika nodotas divas dzīvojamās ēkas Ābeļziedu terases Teikas apkaimē. 

Kaamos nodarbojas ne tikai ar attīstību un būvniecību, bet arī ar enerģētikas biznesa tehnoloģiju attīstību. Turklāt uzņēmums daļu savu ienākumu iegulda jaunuzņēmumos un ilgtspējīgā attīstībā. Kaamos Latvija vadītājs pastāstīja par uzņēmuma vērtībām un atšķirībām, strādājot Latvijā un Igaunijā.

Vai ir atšķirības starp strādāšanu Latvijā un Igaunijā? 

Noteikti jā. Neskatoties uz to, ka Latvija un Igaunija ir daļa no Baltijas reģiona, tās ir divas dažādas valstis ar savām unikālajām pilsētām — Rīgu un Tallinu. Pirmkārt un galvenokārt, nekustamā īpašuma tirgus un tā darbība vienmēr atspoguļo vietējo ekonomiku.

Igaunijā vidējais ienākumu līmenis ir augstāks nekā Latvijā, kas igauņiem nodrošina lielāku pirktspēju. Tā rezultātā dzīvokļu cenas Tallinā ir augstākas nekā Rīgā.

Vēl viena būtiska atšķirība — Tallina kā pilsēta ir kompaktāka un blīvāka. Rīgā ir daudz brīvas vietas jaunai apbūvei, savukārt Tallinā ikviens vēlas dzīvot blīvākā un koncentrētākā apvidū. Tas piešķir pilsētām ļoti atšķirīgu tēlu un atmosfēru, bet Latvijā ir daudz vieglāk atrast zemes gabalus mūsu projektiem.

Nekustamais īpašums vienmēr ir orientēts vietējā tirgus vajadzībām, tāpēc mēs savus projektus Latvijā attīstām kā atsevišķus produktus, kas atbilst mūsu klientu vajadzībām un vēlmēm: tās vienmēr ir pirmajā vietā, kam seko tehnoloģiskās inovācijas, lai projektus īstenotu dzīvē.

Tomēr pat tad, kad mūsu mērķis ir radīt kaut ko neredzētu, mēs nedrīkstam aizmirst par vietējo pieprasījumu un pirktspēju. Kaamos vienmēr meklē līdzsvaru starp globālajām tendencēm un vietējā tirgus iespējām.

Jūs pozicionējat kompāniju kā ģimenes uzņēmumu. Ko tas nozīmē?

Tam ir vairākas nozīmes: no vienas puses, uzņēmuma akcionāri ir Jõeleht ģimene — tēvs Kaido un viņa seši bērni. No otras puses, arī Kaamos komanda ir kā liela ģimene, kas kopā pavada daudz laika un brīvi dalās ar savām domām un idejām. Mēs regulāri rīkojam iekšējos pasākumus, lai uzturētu šo komandas garu — tas rada sajūtu, ko mēs saucam par #onekaamos.

Kā jūs izvēlaties vietu jauniem projektiem?

Vēlreiz jāatkārto, ka klients ir pirmajā vietā. Mēs sekojam līdzi cilvēku vajadzībām un ar pētījumu palīdzību noskaidrojam, kur viņi vēlētos dzīvot. Vienlaikus mēs raugāmies uz klientu arī no ESG (Environmental, Social, and Governance) perspektīvas, t.i., no vides, sociālo un pārvaldības principu viedokļa. 

Ikviens cilvēks vēlas dzīvot ērtā vidē ar attīstītu infrastruktūru, lai netērētu papildu laiku, braucot uz ikdienā svarīgām vietām, kā darbs, skola, veikali un restorāni. Labi veidota vide uzlabo ikdienas dzīves kvalitāti. Turklāt, ja varat iet ar kājām vai izmantot sabiedrisko transportu, nevis braukt ar personīgo automašīnu, jūs palīdzat rūpēties par dabu un samazināt savas oglekļa dioksīda emisijas. Tādēļ uzņēmumā Kaamos mēs sākumā meklējam vietas, kurās ir ērti dzīvot, un tikai pēc tam sākam padziļinātu infrastruktūras pieejamības analīzi. Diemžēl ne vienmēr ir iespējams nodrošināt labākās vietas, jo vai nu zemes gabalu pārdevēji prasa pārāk augstu cenu, vai arī nepieciešamie ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā apdraud biznesa plānus.

Jūs investējat ne tikai nekustamajā īpašumā, bet arī enerģētikā un jaunuzņēmumos. Kāpēc jūs izvēlējāties tieši šīs jomas? Vai jūs to darāt tikai Igaunijā vai arī Latvijā?

Tas ir ļoti pragmatisks akcionāru lēmums diversificēt riskus. Kamēr enerģētikas bizness Kaamos Grupai jau ir stabila joma ar skaidriem attīstības plāniem turpmākajiem gadiem, jaunuzņēmumi ir riskantāks ieguldījums. Lai gan tie ir diezgan nozīmīgi, tie nav daļa no Kaamos pamatdarbības.

Mēs vēlamies attīstīt enerģētikas biznesu arī Latvijā, bet, protams, tas ir atkarīgs no tā, cik labi visi aprēķini un iespējas saskan ar akcionāru investīciju cerībām.

Kādi ir jūsu plāni Latvijā turpmākajiem pieciem gadiem?

Mēs noteikti turpināsim būvēt dzīvojamās ēkas, un, ja viss izdosies, plānojam sasniegt vidējo pārdošanas apjomu 200–250 dzīvokļu gadā. Tas gan visticamāk nenotiks tuvāko pāris gadu laikā, jo tirgus aktivitāte šobrīd ir salīdzinoši zema.  

Vēl viena joma, kurai pievēršam uzmanību, ir komerciālie nekustamie īpašumi, kurā mēs plānojam investēt, lai izveidotu savu ilgtermiņa īres portfeli, līdzīgu tam, kāds jau ir Kaamos Tallinā.

Visas pārējās jomas joprojām tiek pētītas. Dažkārt dzīve piedāvā negaidītas uzņēmējdarbības iespējas, un mēs esam gatavi izpētīt visas daudzsološās iespējas, kas saskan ar Kaamos pamatdarbības jomām.