Pilsēta atrodas Ventas upes krastā, kas kopš sendienām ir bijusi nozīmīgs Latvijas tirdzniecības ceļš. Šeit atradās daudzas pilsētiņas un kuršu pamatiedzīvotāju aizsardzības nocietinājumi.
Jau no 1378. gada pilsēta kļuva par Hanzas savienības sastāvdaļu. XVII gs. sākumā tā bija Kurzemes galvenā pilsēta. 1615. gadā pēc plūdiem izcēlās plašs ugunsgrēks, kas iznīcināja lielāko daļu koka ēku.
Pilsētas attīstība sākās XIX gadsimta otrajā pusē: Goldingen, — kā tolaik tika dēvēta pilsēta, tika sākta adatu ražošana, darbību uzsāka ādas un sērkociņu fabrikas, te izgatavoja arī cigārus, ziepes, degvīnu, liķieri un minerālūdeni.
1874. gadā tika uzbūvēts viens no garākajiem tiltiem Eiropā ar ķieģeļu velvēm.
1886. gadā uz šejieni no Rīgas tika pārcelts Baltijas skolotāju seminārs — nozīmīga vieta Latvijas zinātnes veidošanā.
Šīs nelielās, bet apskates objektiem bagātās pilsētiņas kultūras, rūpniecības, aristokrātisko un izglītojošo vēsturi var atainot vairākos arhitektūras pieminekļos.
Tilts
Viens no garākajiem ķieģeļu arku tiltiem Eiropā. Tas atrodas slavenā Ventas rumbas ūdenskrituma tiešā tuvumā. Tika projektēts un būvēts 1873. –1874. gadā arhitekta Otto Dices — viena no neogotikas popularizētājiem Latvijā — vadībā. Interesanta detaļa — to rotā laternas, kuru pamati ir zivju formā.
Latvijas Venēcija
Cauri Kuldīgas vēsturiskajam centram tek nelielā Alekšupīte. Tā vijas starp vēsturiskajām celtnēm un tai pāri ved daudz nelielu tiltiņu. Šeit atrodas arī valstī augstākais ūdenskritums. Virs ūdenskrituma ir tilts un dzirnavu aizsprosts, kas agrāk kalpoja kā enerģijas ieguves avots pirmajai papīrfabrikai Kurzemes reģionā.
Adatu fabrika
Adatu fabrika, kas kādreiz bija tāda vienīgā Krievijas impērijā, tika atvērta XIX gadsimta otrajā pusē. Tagad šeit ir apskatāma ekspozīcija, kas veltīta ražošanas vēsturei, bet no torņa skatu laukuma var izbaudīt pilsētas panorāmu.2022. gadā fabrikas teritorijā tika atklāts izglītības, mākslas un kultūras centrs.
fold.lv
Viesnīca Metropole
Viesnīcu 1910. gadā uzcēla tolaik populārajā jūgendstilā pēc arhitekta Maksa Teodora Berči projekta. Apakšējā stāvā bija izvietoti veikali un dzīvojamie numuri, bet augšējā stāvā – plaši dzīvokļi.
Bangerta villa
Ventas krastā slejas koka arhitektūras pērle. Reiz tālajā 1900. gadā villa bija Krievijas ekspozīcijas administratīvā ēka Pasaules izstādē Parīzē. Tur skaisto ēku nacionālajā romantisma stilā ieraudzīja kapteinis Bangerts, kurš to nopirka kā dāvanu savai līgavai.
Sākumā māja tika pārvesta uz Liepāju, un tikai 1906. gadā tā nonāca tagadējā vietā. Kopš 1940. gada ēkā atrodas Kuldīgas novada muzejs. Pēc rekonstrukcijas muzejā tika atjaunoti unikāli sienu gleznojumi un citas interjera detaļas, iekārtota ekspozīcija — Bangertu ģimenes dzīvoklis, kas ļauj uzzināt, kā dzīvoja turīgie Kuldīgas iedzīvotāji XX gadsimta sākumā.
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums
Kuldīgai ir ievērojama izglītības iestāžu vēsture. 1870. gadā Rīgā tika dibināts Latvijas teritorijā pirmais Baltijas skolotāju seminārs — mūsdienu augstāko pedagoģisko iestāžu tēls.
Jau 1886. gadā seminārs pārcēlās uz Kuldīgu — uz 1879. gadā celto neoklasicisma stila ēku. No 1924. līdz 1964. gadam šeit atradās Kuldīgas Valsts vidusskola. Tagad tas ir Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, kuram tika pievienoti divi jauni korpusi, rekonstruējot vēsturisko ēku 2024. gadā.
Stafenhāgena nams
Ēka celta XVII gadsimtā kā Kuldīgas birģermeistara dzīvojamā māja. 1702. gadā šeit viesojās Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš, kā runā, atstājis milzīgu lādi (2 x 2,5 m), kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Virkas muiža
Sākotnēji muiža tika būvēta kā vasaras rezidence, kuras arhitektūrā tika izmantoti stilistiski Šveices mājiņu paraugi. Vēlāk tā kļuva par daļu no pilsētas apbūves. Iepriekš Virkas muižai (agrāk tautā saukta arī par Althofu — Veco muižu) piederēja 372 hektāri zemes, taču līdz mūsdienām saglabājies tikai parks, kas izvietojies XIX gadsimtā tapušās galvenās ēkas priekšā.
Parkā kādu laiku atradās izteiksmīga betona strūklaka, kuru 1952. gadā izveidoja Kuldīgas mākslas skolas studente Ramona Zomerfelde. Diemžēl strūklaka tika demontēta 70. gados, bet tās daļas tagad tiek izmantotas kā puķu podi.
Rātsnams
Restaurēts 2015. gadā. Šeit atrodas Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs un svētku dienās tiek rīkoti tirdziņi, kur savus darinājumus tirgo tautas amatnieki. Pie ēkas atrodas piemineklis izcilajam vietējam iedzīvotājam — aktierim Ēvaldam Valteram.
google.com
Sv. Trīsvienības katoļu baznīca
Celta 1640. gadā, lai pierādītu hercoga uzticību Polijas karalim. Augsta mākslinieciskā vērtība ir XVI gadsimta skulptūrai “Madonna ar zīdaini”. Tāpat uzmanību ir vērts pievērst rokoko stila kancelei ar divām 18. gadsimta sānu kapelām.
