
caparol.lv
Ēbeļmuiža
Vēl nesen šī klasiskajā stilā veidotā muiža ar baroka elementiem, kas atrodas mājīgajā un klusajā Ziepniekkalna parka zonā, bija pamesta, bet nu ir atdzimusi, pateicoties tās jaunajam īpašniekam.
Muiža celta XVIII gadsimta beigās un tolaik tā piederēja Justam Blankenhāgenam (tolaik tā saucās Klaco muiža). Vēlāk to iegādājās bagātais Lielās Ģildes tirgotājs un Melngalvju biedrības vecākais Joahims Ēbels. Viņš šajā vietā ieguldīja visu savu dvēseli — izveidoja parku, uzcēla oranžēriju un dārza paviljonu. Muiža bija populāra Rīgas bagāto un dižciltīgo muižnieku vidū. Johans Broce 1805. gadā uz gravīras iemūžināja greznu divstāvu māju ar daudzām piebūvēm, skulptūrām un ainavu dizaina elementiem.

zudusilatvija.lv

ambermarks.com
Mareks Mamajs ar savu dzīvesbiedri Agnesi Mamaju šo teritoriju iegādājās aptuveni pirms desmit gadiem, un veltīja lielas pūles, lai pamestajā muižā iedvestu jaunu dzīvību. Darbi tika veikti, balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kā arī arhitekta Artūra Lapiņa projektu. Šobrīd ēka ir rūpīgi rekonstruēta atbilstoši mūsdienu prasībām. Vēsturiskajai muižai nu ir arī plaša stikla piebūve. Muižā ir trīs izstāžu zāles, īpaši iekārtota virtuve banketiem un trīsistabu dzīvojamā istaba otrajā stāvā, bet trešajā stāvā izvietotas plašas mansarda telpas. Ap māju iekopts jauns dārzs, ierīkotas stāvvietas.

delfi.lv

jauns.lv
Plašais Ēbelmuižas parks, kas ieskauj muižu, ir populāra atpūtas vieta vietējo iedzīvotāju vidū. Šeit ir sporta un bērnu rotaļu laukumi, gājēju celiņi, kur var izvizināties ar velosipēdu vai skrejriteni. Teritoriju rotā gaismas instalācijas. Vietējais apskates objekts — 300 gadus vecais ozols ir viens no vecākajiem Pārdaugavā.
Bišumuiža
Klusā, zaļā Pārdaugavas nomalē starp divām šosejām un Bieķengrāvja caurteku noslēpusies sena pamesta muiža, kuras vārdā nosaukts arī apkārtējais rajons.
Kungu māja šajā vietā tika uzcelta 1773. gadā — tolaik to sauca par Binenhofas muižu (“Bišu muiža”). Pirmā Bišumuižas īpašniece bija Anna Katrīna Šildere. Pēc tam ap 1810. gadu to iegādājās tirgotājs Jēkabs Johans Brandenburgs, kurš 1820. gados uzcēla tagadējo klasicisma stila māju ar joniskām četrkolonnu portikām abās garenfasādēs, kas apskatāma vēl joprojām.

zudusilatvija.lv
Ēkas pirmajā stāvā bija iekārtots sešu istabu dzīvoklis, tā centrālā telpa bija klasicismam tipiska ovāla zāle ar apgleznotām sienām. Kungu mājā grīdu klāja mākslinieciskais parkets, bet pagrabā saimniecības virtuve tika izklāta ar holandiešu (delftas) flīzēm. Antresola stāvā atradās trīs dzīvojamās istabas. Šāds plānojuma tips biežāk sastopams laukos nekā pilsētā.

wikipedia.org
XIX gadsimta vidū muižas teritorija tika paplašināta, vecā dzirnavu ēka tika pārbūvēta par eļļas rūpnīcu. 1871. gadā eļļas rūpnīcu nopirka Gumals Gustavs Knops, kurš tās vietā nodibināja papīrfabriku.
Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados muižas ēka tika pārveidota par fabrikas “Rīgas stikls” administratīvajām telpām, bet pieguļošās palīgceltnes tika izmantotas kā noliktavas.
Šobrīd muiža izskatās pamesta. Līdz mūsdienām saglabājusies arī dārznieka māja, staļļi un parka aleja. 2008. gadā ēkai tika nomainīts jumts.

Borherta muiža
Kungu māja, kas celta XVIII gadsimta vidū, saglabājusies līdz mūsdienām un tiek uzskatīta par vienu no trim vecākajām koka ēkām Rīgā. Jau zviedru valdīšanas laikā XVII gadsimtā netālu no tagadējās celtnes un Mārupītes atradās Grāvenhofas muiža.
Ēkas interjeram un dekoratīvajiem elementiem ir izcila vērtība. Pils baroka laiku durvis bijušas ar noapaļotiem paneļiem, marmorizētas. Grīdas bijušas no vaskotiem dēļiem. Vecajos foto redzamas elegantas, bagātīgi rotātas krāsnis, viena no kurām ir saglabājusies no baroka laikmeta. Kopš XVIII gadsimta trešās ceturtdaļas ēkas iekšējās sienas bija klātas ar papīra tapetēm — ļoti progresīvi tam laikam.

zudusilatvija.lv

wikipedia.org

wikipedia.org
Pēc Pirmā pasaules kara muižas celtnes un tām piegulošo zemi izpirka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. 1931. gadā muižas parkā uzcēla skolu, uz kuru pārcēlās baznīcas ģimnāzija. 1999. gadā ēka tika daļēji demontēta, veranda un daži vērtīgi konstrukcijas elementi diemžēl tika nozaudēti. 2020. gadā muižu renovēja. Šobrīd tā pieder Rīgas Angļu ģimnāzijai un te notiek fakultatīvās nodarbības.
