"Piektā fasāde" Latvijas arhitektūrā

Senās arhitektūras omulība

Jumti ievērojami ietekmē pilsētas tēlu. Tikai palūkojieties, piemēram, uz Horvātijas Dubrovnikas vai Slovēnijas Koperas vecpilsētām — māju jumtiem ir spilgts sarkani oranžs tonis, kas veiksmīgi izceļ pilsētu vēsturiskās daļas uz vispārējās apbūves fona. Daudzās valstīs pastāv pat noteikti standarti jumtu materiāliem, krāsai un formai.

Tradicionāli Latvijas ēku jumtu segums ir sarkanie keramikas dakstiņi, koka šindeļi un niedres. Pēdējie divi veidi mūsdienās reti tiek izmantoti masveida būvniecībā, tomēr reljefie dakstiņi no apdedzinātā māla joprojām ir ļoti populāri. Savu atdzimšanu tie piedzīvoja 1980. gados, kad daudzi netipiski projekti atsaucās uz nacionālo arhitektūras mantojumu: no viduslaiku smailajiem jumtiem līdz tā sauktajām lāčpakaļām.

Vecrīgā Meistaru ielā 19-23 ir saglabājušās mājas, kas celtas XVII—XVIII gadsimtā (apjomīga restaurācija tika veikta 1989. gadā). Šeit skatienu piesaista dakstiņu jumtu kaskāde ar mansardiem un dūmvadiem, kas labi redzama no Līvu laukuma puses.

Vecā un jaunā sintēze

Lielisks arhitektūras stilu sintēzes piemērs postmodernisma garā ir dzīvojamās mājas Jaunmārupes ciematā. Tās projektēja arhitektes Ausma Skujiņa un Anita Marinska 1980. gadu sākumā. Ideja tika aizgūta no tipveida māju sērijas Nr.103, kura tika bagātināta ar sienu reljefu, dažādu formu logiem, ornamentāliem motīviem un galvenais — sarežģīti veidotu jumtu, kas atgādina vecpilsētas jumtu rakstu.

Latvijas kultūras īpatnība — brīvdabas estrādes. Tās izceļas ar māksliniecisko daudzveidību un akustiskajām īpašībām. Plašāk par šo arhitektūras fenomenu mēs rakstījām jau iepriekš.

Dabas koncertzāle “Vējturu nams” Jūrkalnē īpaši izceļas piektās fasādes konteksta ietvaros. Tās cilindriskā forma ir sadalīta vairākos funkcionālos sektoros: pakāpienveida kaskāde, kas piemērota atpūtai vai kora koncertiem, augšējā skatu platforma, telpa zem viļņveida koka jumta, kur var patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, — visas šīs daļas ir izvietotas ap augošu sausu koka stumbru.

Šīs pirmās neparastā koncertzāles koncepciju mākslinieks un mūziķis Igo izdomāja jau 2003. gadā. Mūsdienīgais projekts tika īstenots tikai 2019. gada beigās.

Mūsdienīgi arhitektūras risinājumi

“Pilssalas” pludmales labiekārtošanas ietvaros Alūksnē tika uzcelta izteiksmīga lokveida ēka, uz kuras jumta tika izveidots kaut kas līdzīgs amfiteātrim. Šeit atrodas kafejnīca un dabas aizsardzības organizācija ALJA. Ēkas stilistikā redzami mākslinieciski motīvi no Space Age laikmeta (jeb Kosmosa laikmeta — kosmosa apguves perioda, kas sākās 1957. gadā un atspoguļojās dažādās kultūras jomās).

Projektu realizēja 2016.–2018. gados pēc Latvijas arhitektūras biroja “Nams” rasējumiem, kuru portfolio ir “Rīgas brīvostas” administrācija Kronvalda parkā un Daugavpils Universitātes laboratoriju korpuss. Vairāk par Alūksnes pilsētas arhitektūru var izlasīt mūsu iepriekšējā rakstā.

Viens no izteiksmīgākajām jumtiem Latvijā atrodas Rēzeknē. Tur 2012. gadā tika uzcelts Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs”, kas tulkojumā no Latgales dialekta nozīmē – zīmulis. Šīs ēkas jumts sastāv no daudziem segmentiem, kas izvietoti dažādos leņķos un līmeņos. Kopējā jumta platība sasniedz 3000 m2.

Projektu sāka izstrādāt arhitektu birojā SAALS tālajā 2006. gadā, bet īstenoja tikai sešus gadus vēlāk — Pasaules ekonomiskā krīze būtiski ietekmēja mūsdienu arhitektūru.

Tas ir tas retais gadījums, kad oriģinālo jumtu var redzēt ne tikai no putna lidojuma, bet arī no zemes — dažus metrus no radošā centra atrodas paaugstinājums ar pilsdrupām. Šis kalns ir salīdzinoši zems, bet no tā paveras lielisks skats uz pilsētu un apkārtējām ēkām.

2022. gadā Ventspilī tika atvērts zinātnes centrs “Vizium”. Pilsētai ar 33 000 iedzīvotāju šo projektu var patiesi saukt par grandiozu — ēkas platība ir 6653 m². Uz vienas daļas jumta atrodas neliels amfiteātris. Arhitektūras koncepciju izstrādāja lietuviešu birojs “Audrius Ambrasas Architects” .

Viens no nedaudzajiem publiski pieejamajiem Rīgas jumtiem atrodas tirdzniecības centrā “Galerija Rīga” – Dzirnavu ielā 67. Pašlaik tā izskatās diezgan skumji — pilsētas panorāmas aizsedz pagaidu žogi un restorāna ēka. Taču no 2026. gada pavasara plānots sākt tās rekonstrukciju. Rezultātā paredzēts izveidot visaugstāko publiski pieejamo vietu Rīgā. Apmeklētājiem terase ir pieejama bez maksas visu gadu.