Rīgas jūgendstils: kā Latvijas galvaspilsēta kļuva par art nuvo Meku

“Brīnišķīgais laikmets” arhitektūrā: kā radās stils art nuvo

Art nuvo kustība radās un ziedēja 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Eiropas valstīs, un katra valsts to dēvēja savādāk: Francijā — art nuvo, Vācijā — jugendstils, Itālijā — libertī, bet Krievijā — modern. Uzskata, ka sākotnējais art nuvo nosaukums nāk no vienas parīzes galerijas, ko atvēra Zigfrīds Bings.

Мākslinieki, arhitekti un dizaineri šajā laikmetā vienojās meklēt jaunas virzības — jaunu mākslu, kas būtu būtiski atšķirīga no jebkuras klasikas. Viņi vēlējās, lai dzīve un māksla saplēstu kopā, un apkārtējā realitāte būtu vienlaicīgi funkcionala un estētiska.

Augu līnijveida formas, krāsainums, dekora bagātība un vienlaikus lietderīguma saglabāšana — piemēram, lielu logu izmantošana — izceļ jauno virzību arhitektūrā.

Gadsimta mijā modernisms ātri ieņēma Eiropas pilsētas. Toreiz Rīga bija viena no svarīgākajām Krievijas impērijas pilsētām un aktīvi sekoja visiem modēgākajiem virzieniem. Art nuvo Latvijā kļuva par galveno arhitektūras stilu, nosakot Rīgas ārējo izskatu.

Jūgendstils un Latvija: kā jūgendstils kļuva par galveno Rīgas arhitektūras stilu

“Jūgendstils” vai “art nuvo” ienāca Rīgā 20. gadsimta sākumā, kad pilsēta piedzīvoja neparastu ekonomisko, demogrāfisko un kultūras pieaugumu. Kad vēsturiskais ostas pilsētas periods bija uz augšupejošo, ārpus Vecpilsētas tika atcelts aizliegums būvēt ēkas no akmeņiem. Tajā pašā laikā Eiropā aktīvi attīstījās jauna arhitektūras virzība — “art nuvo”.

1910.–1930. gadu laikā Rīgā ik gadu tika būvētas no 300 līdz 500 ēkas, galvenokārt modernisma stilā. Pateicoties tam, ka pilsētas iestādes rūpējās par šo arhitektūras pieminekļu saglabāšanu, šodien vēsturiskajā Rīgas daļā ir saglabājušās vairāk nekā trešdaļa šādu ēku, un tās ir izcilā stāvoklī.

Galvenās “vizītkartes” Rīgas modernismā atrodas vēsturiskajā centrā, ārpus Vecpilsētas robežām. Nozīmīgu rīdzinieku arhitektu — Mihaila Ēzenšteina, Konstantīna Pēkšēna, Eižena Laubēna — darbi jūs iepriecinās ar spilgtiem fasādiem, ziedu un dzīvnieku motiviem, asimetriskām formām un pārsteidzošiem ornamentiem.

Rīgas modernisma muzejs

Ēka, kur atrodas Rīgas modernisma muzejs, tika projektēta 1903. gadā. Asimetriskais fasāds, ornamentika ar vietējās floras un faunas attēliem, tornīši uz jumta — viss norāda uz to, ka ēka ir veidota nacionālā romantisma stilā, kas ir viens no art nuvo virzieniem arhitektūrā.

Pats muzejs atvērās Pēkšēna dzīvoklī: šeit ir iespējams sekot modernisma attīstības vēsturei un apbrīnot interjērus un dizaina priekšmetus, kas raksturīgi 20. gadsimta sākumam. Pievērsiet uzmanību iespaidīgajai spirālveida kāpņu telpai un ieejas griestiem, ko izrotājis Jānis Rozentāls.

Dzīvojamie mājas Elizabetes ielā

Pie Elizabetes un Antonijas ielu stūra atrodas divas simboliskas ēkas, kas ir vieni no spilgtākajiem modernisma arhitektiem veiktie darbi Rīgā. To būvēšana tika pabeigta 1903. gadā, un tās var dēvēt par Rīgas art nuvo vizītkartēm.

Paradīzes putni, ziedu ornamenti, bagātīgi masku izgatavoti maskaroni vienā ēkā un kaimiņējo ēku oriģinālā logu forma — viss šajā ansamblī iedvesmo pētīt un izpētīt. Pievērsiet uzmanību skulpturālajai saules seja zem 10a ēkas balkona un mēģiniet atrast stila motīvus ritenbraukšanas atsperes stilizācijā fasādes ornamentā. Tādā veidā Mihails Ēzenšteins smalki iezīmēja savu darbu, strādājot par sabiedriskā transporta nodaļas vadītāju šajā laikā.

Savukārt pompozās ēkas ar spilgti zilu fasādi 10b projektēšanai izmantota Sanktpēterburgā izdotā Leipcigas arhitekta Georga Viršmana un mākslinieka Hansa Kosela skice. Starp citu, arī pretī esošā ēka (Elizabetes iela 33) ir Eizenšteina darinājums.

Krāsaina māja Kalēju ielā

Viena no Rīgas spilgtākajām un krāšņākajām ēkām atrodas Vecrīgā, Kalēju ielā. Tā parādījās 1903. gadā, un 1983. gadā ēka tika atjaunota, pateicoties kam tā ir saglabājusies līdz mūsdienām lieliskā stāvoklī.

Terakotas, tirkīza un dzeltenas nokrāsas, ziedu raksti, zeltīta saule uz ēkas fasādes, kas simbolizē dzīves uzplaukumu un raksturo šo Rīgas attīstības periodu, izsmalcināts tornītis uz jumta un gaiša ieeja ēkā. ēkas iezīmes. Tagad tajā atrodas nelieli veikaliņi un kafejnīcas.

Ienākumu māja ar augu rotājumu  

Šo eleganto Art Deco stila ēku 1902. gadā uzcēla Baltijas vāciešu duets. Fasādi rotā augu ornamenti, maskas un dzīvnieku figūras. Izskatās, it kā ēka būtu apvīta ap plāniem koka zariem. Tas ir ornamentāls un dekoratīvs jūgendstila paraugs. Aplūkojiet ēku no Amatu ielas puses, lai nepalaistu garām suņa skulptūru tās augšdaļā.

Dzīvojamās ēkas Alberta ielā

Pārbraukt gar Alberta ielu nav iespējams: šeit ir koncentrēts tik daudz art nuvo perles, ka jums noteikti gribēsies pievērsties katram ēkai un to rūpīgi izpētīt.

Piemēram, trīs dzīvojamās  mājas uz pāra stūra ielas — Mihaila Ēzenšteina projekti, un tajos viegli atpazīt viņa stilu un mīlestību pret dekora bagātību. Zilais nams ar debesu zilu fasādu ir ar centrālo izvirzi, atgādinot koku, pilastriem un maskaroniem. Aiz tā ir grandioza ēka no sarkanā mūra, ko rotā maskaroni un statujas. Savukārt trešais nams, iespējams, ir visizsmalcinātākais šajā ielā: ar elegantiem balkoniem un oriģinālu logu centrālajā daļā, kas piesaista uzmanību.

Dzīvojamā ēka Albertas ielā

Turpinot pastaigāties pa Albertas ielu, jūs uzstāsieties uz nacionālā romantisma piemēru modernisma kontekstā. Tumšā ēka, neatbilstoša saviem kaimiņiem, tika uzbūvēta 1908. gadā.

Tajā pašā laikā arhitekts Eižens Laube publicēja rakstu, aicinot kolēģus pētīt Latvijas lietišķo mākslu un izmantot nacionālos elementus ēku dekorēšanā. Vietējā flora un fauna, epa elementi — visu to var ieraudzīt fasādē, ja jūs to vēlaties.

Dzīvojamā ēka ar maskaronu

Šī dzīvojamā māja tika uzbūvēta 1903. gadā celtniekam Ludvigam Neuburgam. Ēka aizstāja vairākas ēkas uz ielas, tāpēc tā šķiet tik liela. Lai labāk iekļautos vecpilsētas ainavā, arhitekts to sadalīja nedaudz atšķirīgās daļās. 

Ēkas fasādi rotā balkoni un erkeri, ziedu ornamenti, maskaroni un monumentāls maskarons virs ieejas ēkā. Tagad tajā atrodas viesnīca, kas nosaukta ēkas bijušā īpašnieka Neiburga vārdā.

Stokholmas Ekonomikas augstskola

Šī koši krāsainā ēka, kas atgādina dzimšanas dienas torti, tika uzcelta 1905. gadā, un sākotnēji tajā atradās privāta skola. Padomju laikā tajā atradās kopmītne, bet 1993.–1994. gadā fasāde tika atjaunota, un tagad tajā atrodas Stokholmas Ekonomikas skola. 

Rūpīgi aplūkojiet bagātīgi dekorēto ēkas fasādi, un jūs ieraudzīsiet kolonnu, maskaronu, ornamentu un figurālu detaļu pārpilnību. Šķiet, ka tā ir greznākā ēka Rīgā.

Sirmā ēka uz Blaumaņa ielas

Ēka uz Kr. Barona, Blaumaņa un Perses ielu krustojuma ir vienīgā modernisma ēka no arhitekta Karla Johana Felsko, eklektikas meistara.

Sākumā var nebūt redzams ar nuvo gars šajā ēkā, taču šī augstā un stingrā ēka tomēr pieder šam virzienam. Ieraudziet maskaronus, lauvu galvas un medaļonus, kā arī pievērsiet uzmanību dekoratīvajiem jumta balustrādiem — un jūs pārliecināsieties, ka šeit ir moderns, lai arī nedaudz pazemotākā formā nekā, piemēram, Ēzenšteina darbi.

Dzīvojamā ēka uz Vīlandes ielas

Šo ēku uz Vīlandes ielas projektējis viens no trim galvenajiem Rīgas arhitektiem modernisma laikmetā — Konstantīns Pēkšēns. Tās fasāde ir veidota nacionālā romantisma stilā, kas ir viens no art nuvo virzieniem. 

Pievērsiet uzmanību dekoratīvajiem rustikālajiem elementiem, reljefiem un erkerim ar klasisku sižetu: dejotājas, pāvilktājs un satīrs — un vīnakoks, kas aug virs viņiem. Īpašu uzmanību piesaista ieejas durvju forma — tā atgādina slēdzenes caurumu.

Lasiet arī citus mūsu materiālus, kuros mēs jums pastāstīsim par ievērojamākajām Rīgas ēkām un padomju arhitektūras mantojumu.