Rīgas kapsētas

Par to, kā ir mainījies kapsētu novietojums pilsētā un to nozīme dažādos laikmetos, mēs jau rakstījām citā rakstā. Mūsdienās mainās attieksme par kapsētām un to lomu pilsētvidē: mūsdienu urbānisms kapsētas uzskata par īpaša tipa publisku telpu. 

Mūsdienās kapsētas tiek izmantotas kā pilsētas parki klusai atpūtai, tūristu piesaistes vietas un pat kā pasākumu norises vietas, neaizskarot mirušo piemiņu. Piemēram, Oslo un Kopenhāgenā šādas pārmaiņas ir kļuvušas par iemeslu īpašai kapsētu attīstības stratēģijai. Kā ir Rīgā un Baltijā kopumā?

1. Vecie ebreju kapi — 2,75 ha
2. Ivana kapi — 16,55 ha
3. Matīsa kapi — 13,4 ha
4. Pokrova kapi — 9,95 ha
5. Lielie kapi  — 25,2 ha
6. Miķeļa kapi — 6,2 ha
7. Meža kapi  — 89,2 ha
8. Raiņa kapi — 9,12 ha
9. Sarkandaugavas kapi — 24,3 ha
10. Rīgas Brāļu kapi — 6,62 ha
11. Memoriāls Otrajā Pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem  — 5,3 ha
12. Sarkandaugavas kalna kapi — 3,5 ha
13. Mārtiņa kapi — 2,8 ha

14. Torņakalna kapi — 2,4 ha and 1,4 ha
15. Pleskodāles kapi —  5,8 ha
16. Lāčupes kapi — 40,3 ha
17. Jaunie ebreju kapi — 7,7 ha
18. Juglas kapi — 1,2 ha
19. Biķeru kapi — 7,9 ha
20. Pļavnieku kapi — 55,6 ha
21. Bolderājas Jaunie kapi — 38,5 ha
22. Bolderājas vecie kapi — 3,1 ha
23. Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzes kapsēta — 5,8 ha
24. Jaunciema kapi — 34 ha
25. Ziepniekkalna kapi — 9,8 ha
26. Rumbula Holocaust Memorial Park — 3,2 ha
27. Pasaules kara upuru kapi — 3,5 ha

Visu 27 Rīgas kapsētu un piemiņas vietu kopējā platība ir 434,8 ha. Šis rādītājs ievērojami pārsniedz pilsētas parku un publisko dārzu kopējo platību, kas ir 273,2 ha (taču šajos aprēķinos nav iekļauti meža parki).

Apbedījumu vietas aizņem 5,7 % no pilsētas kopējās zaļās teritorijas. Šis īpatsvars ir tikai nedaudz zemāks nekā Oslo un Tallinā. 

Salīdzinājumam: Oslo šī vērtība ir 7 % — 186 ha, bet Kopenhāgenā 6 % — 130 ha. Oslo, Tallina un Kopenhāgena ir izstrādājušas savas kapsētu stratēģijas, integrējot apbedījumu vietas kopējā pilsētvidē. Oslo un Tallina savās teritoriālajās stratēģijās uzsvēra kapsētu nozīmi pilsētas publiskajā telpā.

Salīdzinājumā ar Baltijas un Ziemeļeiropas galvaspilsētām Rīgā ir samērā liels kapsētu un piemiņas apbedījumu aizņemtās teritorijas īpatsvars attiecībā uz kopējo pilsētas platību: visi apbedījumi aizņem aptuveni 1,43% no pilsētas teritorijas. Vienīgi Tallinā ir vairāk: tajā ir 8 apsaimniekotas kapsētas ar kopējo platību 310,6 ha — tas ir 1,96 % no pilsētas kopējās platības.

• Viļņas kapsētu platība ir 233,15 ha: tās aizņem 0,58% no pilsētas kopējās platības.
• Helsinku kapsētu platība ir 190,84 ha: tās aizņem 0,89 % no pilsētas kopējās platības.
• Stokholmas kapsētu platība ir 174 ha: tās aizņem 0,93% no pilsētas kopējās platības.
• Kopenhāgenas kapsētu platība ir 130 ha: tās aizņem 0,72% no pilsētas kopējās platības.
• 20 lielo kapsētu platība Oslo ir 186 ha: tās aizņem 0,4 % no pilsētas kopējās platības.
• Berlīnē kapsētu platība (Berlīnē ir 202 kapsētas!) ir 1 112 ha: tās aizņem 1,25 % no pilsētas kopējās platības.

Dažādās galvaspilsētās kapsētas aizņem ievērojamu platību, un dažas no tām bieži vien atrodas pilsētas centrā vai pieblīvētās pilsētas daļās. Lēmums integrēt kapsētas pilsētas struktūrā, vienlaikus saglabājot cieņu pret mirušajiem un viņu tuviniekiem, šķiet ļoti saprātīgi.

Kā Rīgas kapsētas izmanto mūsdienās

Dažas Rīgas kapsētas jau darbojas kā pastaigu zonas, taču diezgan reti. Strava tīmekļvietnes dati parāda, kur cilvēki skrien, brauc ar velosipēdiem un dažkārt pat slēpo. Šeit ir redzams, kāda veida aktivitātes var redzēt no šiem datiem par dažādām Rīgas apkaimēm. 

Vecos ebreju kapus, kas atrodas Latgales priekšpilsētā, riteņbraucēji un skrējēji izmanto retāk nekā netālu esošo Latgales parku, taču daudz aktīvāk nekā divas blakus esošās kapsētas: Ivana kapus un Matīsa kapus. Neskatoties uz to, abās kapsētās ir reģistrēts zināms skaits velo un skriešanas trašu.

Pokrova kapi ir viena no vecākajām Rīgas kapsētām, kuru reti izmanto sportisti. Taču sportisti Lielos kapus, kas atrodas pāri ielai, izmanto ļoti aktīvi, iespējams, tāpēc, ka šajā apkaimē nav parku. Lielajos kapos (pazīstami arī kā Vecie vācu kapi) kopš 1957. gada vairs nenorit apbedīšanas: šodien tas ir parks un tūrisma objekts. Tie ir arī vienīgie kapi, kuros ir fiksētas ziemas aktivitāšu pēdas, iespējams, kāds slēpo.

Lielākais apbedījumu komplekss Rīgā ir 140,7 ha platībā, un tajā ietilpst vairākas kapsētas un parki: Miķeļa kapi, Meža kapi, Raiņa kapi, Sarkandaugavas kapi, Rīgas Brāļu kapi, Memoriāls Otrajā Pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem. Šajā plašajā teritorijā ir ierīkotas velo un skriešanas celiņi, taču, salīdzinot ar blakus esošajām teritorijām, īpaši Mežaparku, kapsētas netiek daudz izmantotas aktivitātēm. Arī Sarkandaugavas kalna kapi tiek maz izmantoti skriešanai un velobraukšanai.

Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, ir vairāki nelieli kapi: Mārtiņa kapi, Torņakalna kapi, kas sastāv no divām daļām, kā arī Pleskodāles kapi un Ziepniekkalna kapi. Saskaņā ar Strava datiem tās reti izmanto skriešanai un riteņbraukšanai.

Arī Lāčupes kapi atrodas Daugavas kreisajā krastā, netālu no Imantas mikrorajona, ārpus blīvi apdzīvotās Rīgas teritorijas. Šeit dažkārt ir vērojama skriešana un braukšana ar velosipēdu, taču salīdzinot ar apkārtējām teritorijām tas norit reti.

Rīgas Austrumu daļā ir vairāki lieli meža parki un pilsētas platības, kuras apklāj meži, kurās iedzīvotāji bieži pavada brīvo laiku. Dažās no šīm zaļajām zonām atrodas arī kapsētas. Piemēram, Jaunie ebreju kapi atrodas Babelītes mežaparkā, bet Juglas kapi — Biķernieku mežā. Pašu kapsētu teritorijā ir maz reģistrētu sporta trašu, taču takas ap kapsētām tiek aktīvi izmantotas.

Biķernieku mežā atrodas arī Biķernieku memoriāls un Pasaules kara upuru kapi, bet blakus esošajā Gaiļezera mežā atrodas Biķeru kapi. Apbedījumu vietām šajos kapos nav noteiktu robežu, un tās ir iekļautas šo mežu parkos. Takas, kas šķērso kapsētas, tiek izmantotas tikpat intensīvi kā pārgājienu takas meža parku ietvaros.

Blakus Ulbrokas mežam atrodas Pļavnieku kapi: iedzīvotāji tos izmanto skriešanai un riteņbraukšanai, salīdzinoši mazāk nekā pašā Ulbrokas mežā.

Rīgas Ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, plašu pilsētas teritoriju aizņem meži. Bolderājas Jaunie kapi atrodas Bolderājas mežā, netālu no Bolderājas ezera. Kapu teritoriju šķērso ceļš, kas savieno Kleistu ielu ar ezeru. Šajā vietā ir reģistrētas samērā daudz takas, kurās norit dažādas sporta aktivitātes. Taču Bolderājas vecajos kapos, kas atrodas šo taku tuvumā, teju vai netiek novērotas aktivitātes.

Arī Vecmīlgrāvja kapos (Vecmīlgrāvja kapi/Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzes kapsēta) reģistrēts mazs aktīvo pastaigu daudzums, kas nozīmē, ka tā gandrīz netiek izmantota kā pastaigu vieta.

Jaunciema kapi atrodas netālu no Ķīšezera ezera pie Rīgas Ziemeļu robežas: lielākā daļa no tās teritorijas atrodas ārpus pilsētas robežām. Salīdzinot ar citiem Rīgas kapiem, to intensīvi izmanto skriešanai un riteņbraukšanai.

Holokausta upuru piemiņas memoriāls Rumbulā atrodas pilsētas Dienvidaustrumu daļā un aizņem ļoti nelielu platību. To šķērso ceļš, kas savieno Latgales un Kaudzīšu ielas, kā arī šķērso dzelzceļu: tajā ir novērojams neliels skaits aktivitāšu, galvenokārt uz veloceliņiem, kuri kalpo kā daļa no ērta pārvietošanās maršruta.

Pamatojoties uz šiem datiem, var secināt, ka Rīgas kapsētas šobrīd lielākoties tiek izmantotas tikai to noteiktajam mērķim un iedzīvotāji tās neuzskata par alternatīvām pastaigu vietām. Tomēr atsevišķās vietās vērojamā aktivitāte liecina, ka pakāpeniski veidojas alternatīvi kapsētu izmantošanas modeļi, un, ja pašvaldība sāks izstrādāt jaunu pieeju šo zaļo zonu izmantošanai, pamats sākotnējai darbībai būs nodrošināts.

Sporta trases bieži vien tiek veidotas kapsētās, kas atrodas ļoti urbanizētās, t. i., blīvi apbūvētās, pilsētas daļās ar atšķirīgu aktivitātes līmeni — tas ir diezgan raksturīgi visām Eiropas galvaspilsētām. Rīgā tas ir īpaši pamanāms Lielajos Rīgas kapos, kas atrodas netālu no pilsētas centra, un Vecajos ebreju kapos, kurus diezgan aktīvi izmanto riteņbraucēji un skrējēji.

Rīgā ir arī vairākas kapsētas, kas ir daļa no lielām mežu teritorijām vai meža parkiem: šajos gadījumos takas kapsētās ir daļēji vai pilnībā integrētas jau esošajā dabas teritorijas ceļu un taku tīklā. Takas tiek izmantotas skriešanai, riteņbraukšanai un slēpošanai, tādējādi pārņemot kapsētas teritoriju. Kā labākie piemēri ir Lāčupes kapi, Biķeru kapi, Pasaules kara upuru kapi, Pļavnieku kapi, Bolderājas Jaunie kapi un visaktīvāk izmantotie Jaunie ebreju kapi.

Mūsdienu pilsētas mainās, un kapsētas mainīsies kopā ar tām. Svarīgs jautājums — tieši kā? Kapsētu integrēšana pilsētvidē un to zaļo zonu izmantošana var kalpot ne tikai kā piemiņas vietas, bet arī kā pastaigu un sporta aktivitāšu vietas, tās padarot drošākas iedzīvotājiem, jo tiek samazināta noziegumu norises iespēja, balstoties uz lielāku apmeklētāju skaitu. Turklāt vecās kapsētas bieži tiek uzskatītas par potenciālām teritorijām attīstībai, jo esošās publiskās telpas ir daudz grūtāk attīstīt. 

Vairāk par to, kā mainījušās kapsētas Eiropas pilsētās, lasiet citā mūsu rakstā. Par to, kāpēc Rīgā nepieciešams vairāk zaļo zonu, mēs stāstījām detalizētā rakstā par parkiem un to sasaisti ar dzīvojamajiem rajoniem. Papildus mūsu kolēģu rīcībā ir arī ceļvedis pa vairākām kapsētām Rīgā un ārpus tās.      

Šis raksts tika sagatavots sadarbībā ar umagamma komandu.