Rīgas namu parādes ieejas

Rīgas interjeru tēma ir tik plaša, ka vienā rakstā mēs paspēsim aplūkosim tikai vienu veidu — XIX un XX gadsimta mijas dzīvojamo ēku grandiozās parādes ieejas. Un tās ir pieejamākas nekā privāto dzīvokļu interjeri, tas nozīmē, ka jums ir iespēja tās skatīt pašiem savām acīm.

No 19. gadsimta beigām līdz Pirmā pasaules kara sākumam jūgendstils bija dominējošais stils Rīgas arhitektūrā. Šis stils uzplauka tā sauktā būvniecības buma laikā, kad nelielās koka mājiņas pilsētā tika aizstātas ar daudzstāvu ķieģeļu ēkām. Rīgas straujo attīstību veicināja jaunu rūpnīcu rašanās, tirdzniecības paplašināšanās, jaunu kultūras iestāžu atvēršana un līdz ar to iedzīvotāju pieplūdums.

Rīga ir saglabājusi simtiem parādes ieeju ar autentisku jūgendstila dekoru. Aicinām Jūs doties īsā virtuālā ceļojumā aptuveni 120 gadu senā pagātnē — kaltu dzelzs kāpņu margu, metāla flīžu, apmetuma dekoru un vitrāžu pasaulē.

Ievērojamam skaitam Rīgas jūgendstila dzīvojamo māju parādes ieejām ir šāda struktūra: galvenā un visgreznāk dekorētā ieeja atrodas ielas pusē. Tūlīt aiz koka durvīm ir vairākus metrus garš koridors. Tā galā ir vēl vienas durvis, aiz kurām atrodas kāpnes. Šī relatīvi garā koridora klātbūtne ir saistīta ar mazumtirdzniecības telpu atrašanās vietu pirmajos stāvos — tas atdala privātās zonas no publiskajām. Tas arī palīdz saglabāt siltumu aukstajā sezonā.

Šajos koridoros ir skatāmi dažādi dekori, sākot no iespaidīgām kolonnām un pilastriem līdz sienu gleznojumiem. Lielākajai daļai ir standarta plānojums — taisnstūris, kas ir pietiekami plats, lai divi cilvēki varētu ērti paiet viens otram garām. Šeit bieži atrodamas arī pastkastītes.

Jūgendstils dažkārt ir atrodams arī senākajā eklektisma periodā — 19. gadsimta otrajā pusē — celto māju interjeros. Tas ir tāpēc, ka interjeri dažkārt tika pārveidoti, lai atspoguļotu uz doto brīdi modernākās tendences.

Piemēram, 1879. gadā celtajā mājā (arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis) Krišjāņa Barona ielā 10 ieejas halle ir iekārtota Rīgas jūgendstila garā, lai gan ēkas fasāde vairāk liecina par klasicismu vai neorenesansi. Aplūkojot fotogrāfijas var šķist, ka sienas gleznojumi ir pamesti likteņa varā, bet patiesībā tie ir iekonservēti, un ieejas halle ir pilnībā atjaunota. Restauratori vienkārši nolēma gleznojumus neatjaunot, bet saglabāt pēc iespējas vairāk no tā, kas saglabājies.

Dažreiz gadās, ka ne pārāk ievērojama ēkas fasāde slēpj interesantu interjeru. Tā tas ir ar ķieģeļu ēku Dzirnavu ielā 84-k2. Parādes ieejas priekštelpā brīnumainā kārtā ir saglabājušies sienas gleznojumi, kas attēlo Venēcijas skatus un gleznaino dabu, kā arī koka paneļi un pastkastītes.

19. un 20. gadsimta mijā attīstījās arheoloģijas zinātne, un tā rezultātā arī interese par rūpīgu vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Tas pamudināja dažus klientus, kas pasūtīja daudzstāvu ēku būvniecību Rīgas centrā, lūgt fasādēs un interjerā iekļaut arhitektūras motīvus no izzudušām civilizācijām. Jo īpaši viņus interesēja Senās Ēģiptes motīvi.

1909. gadā celtās ēkas (arhitekts Aleksandrs Vanags) parādes ieejā Aleksandra Čaka ielā 64 ir saglabājušās ēģiptiešu stila pilastru kolonnas. Ēkas fasāde ir dekorēta Latvijas nacionālā romantisma stilā — tāda negaidīta dažādu stilu satikšanās.

Starp citu, netālu — Blaumaņa ielā 31 atrodas arī ēģiptiešu stila kolonna, bet tur tā rotā ēkas ārējo stūri.

Lāčplēša ielas 70 nama parādes ieeja ir visraksturīgākā Rīgas jūgendstilam. Sienas un griestus rotā ziedu reljefi un graciozas sieviešu figūras. Šeit ir saglabājusies arī divās valodās rakstīta norāde par tīrības nepieciešamību.

Diemžēl ne visu Rīgas namu parādes ieejas ir labā stāvoklī. Slavenajai ēkai Alberta ielā 11 (Eižena Laubes projekts), kas celta 1908. gadā, joprojām nepieciešama renovācija. Tā ir vienīgā ēka Alberta ielā, kuras fasāde vēl nav restaurēta.

Šeit kāpņu telpā joprojām ir saglabājušies daži autentiski elementi. Ceru, ka restaurācijas laikā tie netiks aizstāti ar jauniem, identiskiem, bet gan tiks rūpīgi restaurēti.

Starp citu, šo māju ir iecienījuši jūgendstila pētnieki, un tās attēli dažreiz parādās uz attiecīgo grāmatu vākiem. Pētnieki šo ēku cildina kā kontrastu ar blakus esošajām, smalkajām jūgendstila ēkām, ko projektējis Mihails Eizenšteins.

Varbūt labi vien ir, ka ēka Alberta ielā vēl nav restaurēta. Sasteigti un neuzmanīgi remontdarbi var sabojāt autentiskuma auru. Pret nozīmīgiem pilsētas pieminekļiem ir jābūt atbildīgai pieejai. Piemēram, viena no Dzirnavu ielas parādes ieejām tika renovēta 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, un tā pilnībā zaudēja savu sākotnējo izskatu. Bet tā vietā radās jauns unikāls tēls – drosmīgs un nedaudz hipnotisks.

Izejot caur koridoru, nonākam pie kāpnēm. Jūgendstila ēkās kāpnēm bieži ir spirālveida forma. Ja stāvat spirāles centrā un skatāties uz augšu, rodas gliemežvāka spirāles efekts.

Kāpņu telpas griestus var vainagot apgleznota griestu lampa, bet biežāk — stikla jumta logs. Šie stikla kupoli kādreiz bija dekorēti ar vitrāžām, taču laika gaitā daudzas no tām ir zudušas. Mūsdienās tikai dažas kāpņu telpas ir saglabājušas savus sākotnējos jumta logus. Vairums no tiem pēdējos trīsdesmit gados ir aizstāti ar jauniem.

Jumta logs kalpo ne tikai dekoratīviem mērķiem, bet arī izgaismo kāpnes un palīdz ietaupīt elektrību. Renovētās ēkās telpa virs jumta loga ir aizpildīta ar liftu, kas iedzīvotājiem padara dzīvi ērtāku, bet kropļo arhitektūras dizainu. Iedomājieties, ja ēkā Alberta ielā 2 kāpnēm tiktu pievienota lifta šahta.

Dažās Rīgas kāpņu telpās ir arī mazi soliņi. Tie ir novietoti starp stāviem, lai nodrošinātu atpūtas zonu pa ceļam uz dzīvokli. Tiem parasti ir trīsstūra forma un tie ir izgatavoti no koka.

Esam pieminējuši tikai nelielu skaitu detaļu no Rīgas ēku parādes ieejām. Bet tēma ir tik plaša, ka šķiet, šis nebūt nav pēdējais raksts par to. Piemēram, daudzās senajās parādes ieejās ir saglabājušās autentiskas pastkastītes, durvju zvani un kaltas dzelzs restes. Varbūt arī jūsu mājā ir unikālas detaļas, ar kurām vēlaties padalīties. Dalieties ar saviem ieteikumiem, un mēs tos izmantosim, lai izveidotu jaunu rakstu par šo apslēpto, tomēr svarīgo kultūras mantojumu.