Senior Living: iespējas Baltijai

Eiropa strauji noveco. CBRE dati liecina, ka jau tuvākajās desmitgadēs tā daļa cilvēku, kas vecāki par 75 gadiem, kļūs par visstraujāk augošo vecuma grupu. Vidējais dzīves ilgums ir pieaudzis un līdz ar to pieaug vajadzība pēc jauniem mājokļu formātiem. Turklāt “veselīga” dzīve ne vienmēr sakrīt ar kalendāro: senioru vecumā aptuveni desmit dzīves gadus cilvēks pavada ar ierobežojumiem, kam nepieciešama citādāka sadzīves un pilsētvides organizācija.

Senior residence jeb mājoklis vecāka gadagājuma cilvēkiem — ir īpašs dzīvojamās arhitektūras veids, kas sevī apvieno dzīvokļus un kopīgās telpas, radot piemērotu vidi vecāka gadagājuma cilvēkiem. Atšķirībā no tradicionālajām veco ļaužu mājām šādi kompleksi nav paredzēti izolētai aprūpei, bet aktīvas un patstāvīgas dzīves uzturēšanai ar iespēju saņemt palīdzību, ja nepieciešams. To mērķis ir nodrošināt senioriem drošu un ērtu mājokli, saglabājot sociālos sakarus un vienlaikus nodrošināt piekļuvi servisiem: sākot no atbalsta sadzīves jautājumos līdz medicīniskajai palīdzībai.

Lielbritānijā, Nīderlandē un Francijā sektors attīstās jau gadu desmitiem, veidojot noturīgu struktūru. Centrālajā un Austrumeiropā tirgus pagaidām tikai veidojas, kas to padara par vienu no daudzsološākajām jomām investoriem un attīstītājiem.

Baltijas konteksts

CBRE analīze liecina: Baltijā pieaug pieprasījums pēc senioru mājokļiem, taču piedāvājums ir ļoti ierobežots. Latvijā vietu pieejamība ilgtermiņa aprūpes namos samazinās, bet lielākā daļa esošo ēku celtas pirms 2000. gada. Turklāt nepieciešamība ir acīmredzama: cilvēku skaits, kas vecāki par 75 gadiem, līdz 2050. gadam palielināsies gandrīz uz pusi. Jau tagad Rīgā aug rindas uz pašvaldības  aprūpi, un vairāk nekā 40 % šādu iestāžu rezidentu ir ar demences diagnozi — viņiem ir nepieciešami speciāli apstākļi un pieejama medicīniskā palīdzība.

Finansiālais aspekts sarežģī uzdevumu. Vidējās pensijas Latvijā — ir aptuveni 550 EUR, kamēr dzīvošana privātos senioru mājokļos var izmaksāt vairāk nekā 1000 EUR mēnesī. Pašvaldības starpību daļēji kompensē, taču bez jauniem finansēšanas modeļiem tirgus paliek ierobežots. Attīstītājiem tas ir izaicinājums un vienlaikus jauna iespēja: vidēja cenu segmenta formāti, elastīgi apmaksas modeļi un partnerība ar valsti var pavērt ceļu jaunam tirgum.

Klimatiskais faktors: Baltija kā “jaunā Portugāle”

Tradicionāli pensionāri no Ziemeļeiropas dzīvei izvēlas Portugāli vai Spāniju: maigs klimats, salīdzinoši pieejamas cenas un laba veselības aprūpes kvalitāte ir padarījušas šīs valstis pievilcīgas pensionāriem. Taču klimata prognozes maina ainu.

Prognozes liecina, ka līdz 2080. gadam vasara Pireneju pussalā kļūs arvien karstāka, bet ekstrēmo temperatūru risks pieaugs. Savukārt Baltiju sagaida mērenas izmaiņas: vidējā vasaras temperatūra paaugstināsies par 5-6 grādiem, ziemas temperatūra par 6-7 grādiem. Tas nozīmē, ka reģions kļūs siltāks un ērtāks dzīvei, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp sezonām.

Apvienojumā ar salīdzinoši zemo dzīves dārdzību un pieaugošo medicīnas pakalpojumu kvalitāti, Baltijas valstis var kļūt par alternatīvu Dienvideiropas “pensionāru kūrortiem”. Tā ir stratēģiska iespēja Latvijai: attīstīt mājokļus senioriem un ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī kā starptautiskā tirgus virzienu.

Arhitektiem un attīstītājiem tā ir iespēja apvienot sociālo misiju ar ilgtspējīgu biznesu. Senior housing formāti ļauj eksperimentēt ar mērogu, tipoloģiju un sabiedriskajām telpām, vienlaikus reaģējot uz vienu no svarīgākajiem nākotnes uzdevumiem — vides radīšanu vecākajai paaudzei.

Galvenais faktors sektora attīstībai ir valsts atbalsts. Rietumeiropas valstīs tieši subsīdijas, nodokļu atvieglojumi un partneru programmas veicināja tirgus attīstību. Baltijai šis virziens var izrādīties izšķirošs ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošanā.

Vienlaikus mūsdienīgie projekti vecāka gadagājuma cilvēkiem pilda arī sociālo funkciju — samazina vecākās paaudzes izolāciju un rada jaunus aktivitātes punktus pilsētā. Tas pastiprina to nozīmi ne tikai ekonomikā, bet arī pilsētas dzīves struktūrā.

Mājvieta vecāka gadagājuma cilvēkiem var pārstāt būt perifērijas institūcija un kļūt par daļu no pilsētas. Kompakti kvartāli, elastīga atbalsta sistēma, pārdomāta arhitektūra un integrācija pilsētvidē spēj veidot jaunu tirgu un veidot jaunu skatījumu uz senioriem.

Attīstītājiem tā nav ierasta situācija: sociālā nepieciešamība sakrīt ar uzņēmējdarbības iespēju. Pieejamības, kvalitātes un sociālā nozīmīguma apvienojums spēj veidot principiāli jaunu tirgu. Arhitektūrai tā ir iespēja radīt jaunas telpas, kur vecumdienas tiek uztvertas kā pilsētas dzīves turpinājums.