Sporta Pils Dārzi: Pilsētu dārzu pagātne un tagadne

Saskaņā ar Amerikāņu ainavu arhitektu biedrības (American Society of Landscape Architects — ASLA) datiem, pirmie pilsētas dārzi parādījās vairākas tūkstošus gadu atpakaļ Mezopotāmijā. Līdz otro pusi XX gadsimta dārza gultnes bija ikdienišķs parādība Londonā, Sanktpēterburgā (to laikā Leningradā), Ņujorkā, Roterdamā un citos lielpilsētu. Tas palīdzēja nodrošināt laukiem nabadzībā dzīvojošajiem pārtikas līdzekļus, kuri arvien biežāk devās strādāt uz nopelnīšanu, un cīnīties pret bada apstākļiem Otrā pasaules karā.

Kopš 1960. gadiem dārzi ieguva savu pašreizējo funkciju un kļuva par pilsētas infrastruktūras un sabiedrisko telpu daļu. Tam bija trīs iemesli: pirmkārt, produkti veikalos un tirgos kļuva pieejamāki, tāpēc dārza koptspēja kļuva arvien vairāk par izklaidi, nevis nepieciešamību.

Otrkārt, vides aizsardzības aktīvisti veicināja vietējās ekonomikas attīstību. Viņu domāšanas modelis bija, ka vietējo pārtikas produktu patēriņš padarīja pilsētas noturīgākas, jo vietējā lauksaimniecība samazina emisijas, kas rodas no preču pārvadāšanas. Treškārt, pēc Otrā pasaules kara pilsētu izbūve pieņēma daudz lielākus un standartizētus veidus, un jauno rajonu iedzīvotāji mēģināja “cilvēcīgot” to, ieskaitot dārzus.

Pasaulē 

XXI gadsimtā pilsētas lauku saimniecības atkal kļuvušas par plaši izplatītu fenomenu. Pilsētu plānotāji un politiķi ir izstrādājuši tiesību aktus, kas regulē dārzeņu audzēšanu pilsētā, un arhitekti un pilsētizstrādātāji bieži iekļauj dārzu vietas projektos.

2021 gadā Luksemburgas Kirhbergas biznesa rajonā tika izveidoti sabiedriskie dārzi, kurus kopīgi aprūpē tuvējo biroju darbinieki un vietējie iedzīvotāji. Gada iepriekš, 2020. gada augustā, Parīzē tika atklāta Nature Urbaine — pasaulē lielākā pilsētas saimniecība jumtā. Tā aizņem 14 000 m² lielu platību un papildus 140 parīziešu dārzam iekļauj restorānu un pasākumu telpu.

Pilsētas lauku saimniecība ir kļuvusi par svarīgu rīku, lai atjaunotu pamestas teritorijas. Viena no visizteiktākajām piemēru ir bijis bijušais Tempelhofas lidostas laukums Berlīnē. 2008. gadā, kad no šejienes nāca pēdējās lidojumi, rūpīgi noskaņotie berlīnieši vēlējās saglabāt lidlauku — pilsētas senāts bija domājis to pārbūvēt par elitāras dzīvojamo ēku apbūvi.

Viņi uzsāka kampaņu ar nosaukumu “Laukiem jādzīvo” un pateicoties masveida protestiem, viņiem izdevās saglabāt šo vietu kā sabiedrisku telpu. Šodien bijušās lidostas teritorijā atrodas liels parks, kur iedzīvotāji audzē dārzeņus, rīko pasākumus un atpūšas. Šis piemērs parāda, kā iedzīvotāji var ietekmēt savas pilsētas attīstību un izmantot pamestas teritorijas pilsētas lauku saimniecībai un sabiedriskiem mērķiem.

Для Берлина Темпельхоф стал не только большим общественным пространством, но и символом демократических инициатив. В 2014 году берлинцы одержали еще одну победу: по итогам народного референдума они не позволили городским властям провести закон о частичной застройке поля. За вычетом грядок и толп, сегодня это место выглядит так же, как 15 лет назад.

Rīgā

Pašlaik ir tikai viens liels dārzkopības projekts — “Sporta Pils Dārzi”, kas atrodas Terbatas ielas un Artilērijas ielas krustojumā. Nosaukums “Sporta Pils Dārzi” attiecina uz iepriekšējo sporta halles vietu, kura tika uzcelta padomju okupācijas laikā 1970. gadā. 2007. gadā ēku nojauca, un tika plānots izveidot biroju un uzņēmējdarbības kvartālu šajā vietā. Tomēr uz zemes ilgstoši nebija nekāda pieprasījuma, jo īpašnieks tika mainīts, un jaunie īpašnieki nevarēja izlemt, ko darīt ar šo zemi.

Šo vietu pārvērtēja privātā iniciatīva. Pretī bijušajai Sporta pilij dzīvoja sieviete Renāte Lagzdina. Viņa bija apmeklējusi Ņujorku, kur pilsētas iekšienē dārzkopība jau sen nebija kaut kas eksotisks, un viņa sapņoja radīt līdzīgu vietu Rīgā. Viņai izdevās panākt vienošanos ar īpašnieku, lai šajā vietā tiktu izveidoti dārzi, kamēr tiek risināts jautājums par būvniecību. Zeme tika nodota uz laiku izmantošanai uz trim gadiem no 2020. līdz 2023. gadam. Pirmajā posmā, rudenī 2020. gadā, šeit norisinājās kopdarbs, un tika notīrīta teritorija no celtniecības atkritumiem. Pēc tam, pavasarī 2021. gadā, sāka stādīt augus.

Šī projekta liktenis ir vienlīdz atkarīgs no aktīvistiem un sponsoriem. Aktīvisti veic teritorijas kopšanu un jaunu dārzu iekārtošanu. Sponsori piedalās ziedojumu vākšanā un sniedz palīdzību ar konsultācijām, materiāliem un pakalpojumiem. Piemēram, Clean R nodrošina pareizu atkritumu šķirošanu un izvešanu. Dārza šļūtenes nodrošina uzņēmums Gardena, un cauruļvadiem un kanalizācijas sistēmai kalpo uzņēmums Nidija. Uzņēmums fon Films dokumentē projektu foto un video materiālos.

Sporta Pils dārzi darbojas saskaņotā komandā, kurā ir septiņi cilvēki, tostarp koordinatori, ainavu arhitekti, sabiedriskās attiecību un dizaina speciālisti. Renāte izpilda direktora un publiskās personas lomu projektā. Viņa intervijā angļu valodas portālam Stir World teica, ka kaut ko attīstīt kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem nav vienmēr viegli, it īpaši latviešiem, no kuriem daudzi ir noslēgti introverti.

Tomēr Renāte turpina, ka ir svarīgi parādīt, ka rīdziniekiem ir spēks un tiesības piedalīties pilsētas plānošanā, un tas ir daudz efektīvāk, strādājot kopā. Turklāt visi centieni ir pilnībā atmaksājušies: projektu ne tikai pamanīja Rīgā, bet arī ārpus Latvijas. 2022. gadā Sporta Pils dārzi iekļuva piecniekā Eiropas balvas kategorijā par labāko pilsētas sabiedrisko telpu.

Dalība projektā 

Šobrīd Sporta Pils Dārzu teritorijā ir aptuveni 150 dārzu. Viens dārzs ir 12 m² liels zemes gabals ar 3,5 vai 8 kastēm augsnes. Tās visas jau pirmajā gadā tika sadalītas starp rīdziniekiem — dobes pietika aptuveni 200 dārzkopjiem. Lai iegūtu vietu, jums jāpiesakās, izmantojot Google veidlapu.

Projektā var piedalīties visi rīdzinieki, taču vieta personīgajam dārzam pirmām kārtām tika dota tiem, kas palīdzēja labiekārtot teritoriju. Maksa par dārza izmantošanu ir 5 eiro sezonā par vienu dobi, plus komunālie maksājumi, kas tiek sadalīti starp visiem īpašniekiem.

Pirmajā gadā katrs projekta dalībnieks varēja iestādīt 5–6 kastes. Pēc tam šis skaitlis tika samazināts līdz diviem. Viņi centās telpu padarīt īpaši iekļaujošu: dārzā ir laipni gaidīti visu vecumu un spēju cilvēki. Dažas augu kastes ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Turklāt, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, parādījās papildu gultas: tās tika piešķirtas ukraiņu bēgļiem, lai palīdzētu viņiem pielāgoties jaunajai vietai.

Papildus dārzkopībai vietējie iedzīvotāji šeit ierodas klusai atpūtai: teritorijas centrālo daļu aizņem puķu pļavas ar piknika vietu. Laika gaitā Sporta Pils Dārzi ir izstrādājuši pasākumu programmu, un pasākumi notiek arī ziemā: spriežot pēc projekta Instagram, janvāra sākumā Ziemassvētku eglīti bija iespējams nodot pārstrādei divu dienu laikā. Pagājušajā vasarā teritorijā notika koncerti un darbojās sezonas kafejnīca, kuras kiosku veidoja vietējā māksliniece Darja Meļņikova.

Kontakti un darba laiks

Pirmdiena–trešdiena: slēgts
Ceturtdiena: no 12:00 līdz 22:00
Piektdiena: no 12:00 līdz 22:00
Sestdien: no 12:00 līdz 22:00
Svētdiena: no 12:00 līdz 22:00

Kā iekārtot sakņu dārzu Rīgā: instrukcijas 

Rīgā zemi dārzkopībai var iznomāt — lai to izdarītu, jāatstāj pieteikums Pilsētas domes mājaslapā. Ir vairāki pamatnoteikumi, kuru pamatā ir rezolūcija (prot. Nr. 53, 2.§) “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” (“Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi”):

1. Rūpējieties par zemi. Nedrīkst izjaukt augšējo auglīgo augsnes slāni, appludināt to ar notekūdeņiem vai piesārņot ar atkritumiem.
2. Ievērot nomas līguma noteikumus. Parasti sakņu dārzs tiek iznomāts uz gadu vai ilgāk. Tad nomas līgums tiek atjaunots katru gadu. Precīzus nomas noteikumus nosaka Rīgas dome.
3. Nebūvē neko. Tas attiecas gan uz pastāvīgām, gan pagaidu būvēm — dārza piederumu šķūni uzbūvēt nebūs iespējams. Šīs ēkas būs jānojauc par saviem līdzekļiem.
4. Veikt maksājumus un sagatavot dokumentus: nepieciešams noslēgt atkritumu izvešanas līgumu. Turklāt jums ir jāmaksā īpašuma nodoklis. Tas ir atkarīgs no vietnes atrašanās vietas un platības. Piemēram, Lucavsalā 200 m² dārza nomas izmaksas, ieskaitot atkritumu izvešanu, ir aptuveni 20 eiro.