Torņakalns – pārmaiņu priekšā

Torņakalna pārtapšana sākās 19. gadsimta beigās, kad dzelzceļa izbūve piesaistīja kapitālu, vdarbaspēku un iedzīvotāju pieaugumu. Dzelzceļa stacija kļuva par vārtiem uz Kurzemi un Zemgali, un tās tuvums padarīja apkaimi pievilcīgu rūpnīcības attīstībai.

Torņakalns kļuva par mājvietu vairākām rūpnīcām, kā, piemēram, Fīreke un Leitke, vēlāk pazīstama kā Tekstiliāna. Jāmin arī fabrika Lenta, kuras kādreizējās rūpnīcas apbūve iezīmē Pārdaugavas kā svarīgu tekstilrūpniecības centru. Šīs rūpnīcas pārtraukušas savu darbību, bet mūsdienās to teritorijas un ēkas piedzīvo iespaidīgas funkcionālas un vizuālas pārmaiņas. 

Savukārt netālais Māras dīķa rajons ar vasarnīcām piesaistīja turīgākos pilsētniekus, kas meklēja klusumu un svaigu gaisu, tikai soļa attālumā no pilsētas centra.

Publiskās telpas attīstība

Vienlaikus Rīgas satiksme šogad izsludināja arhitektūras konkursu 2. trolejbusa parka pārbūvei, ar mērķi izveidot modernas, energoefektīvas ēkas, kas ne vien atjaunotu transporta funkcionalitāti, bet arī uzlabos rajona vizuālo tēlu. Diskusijas Rail Baltica ietvaros noris arī par Torņakalna stacijas modernizāciju vai iespējamu pārcelšanu, bet šobrīd šī projekta nākotne vēl ir neskaidra.

Lielu impulsu Torņakalna transformācijai sniedz Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs. Jau pabeigta Dabas māja un Zinātņu māja, un turpinās Rakstu mājas būvniecība, kas kļūs par humanitāro un sociālo zinātņu centru. Plānots, ka kopā ar tehnoloģiju, veselības, sporta un studentu ēkām universitātes komplekss nostiprinās Torņakalnu kā daļu no tā dēvētās “zināšanu jūdzes”.

Veselības sektorā svarīgs posms ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 21. korpusa pārbūve. Jaunie, mūsdienīgi telpu risinājumi ne tikai uzlabo ārstniecības kvalitāti, bet rada estētiski pievilcīgāku un ērtāku vidi pacientiem un darbiniekiem. Tādējādi Bērnu slimnīca turpina nostiprināt savu nozīmi kā vienu no šīs apkaimes dzinējspēku.

Kopumā šie projekti liecina par to, ka Torņakalns šobrīd ir pārmaiņu priekšā. To pamanījuši arī privātie investori, uzsākot nozīmīgu projektu attīstību šajā pilsētas rajonā.

Ar skatu nākotnē

Pēdējo piecu gadu laikā Torņakalns ir pārtapis no klusas dzīvojamās zonas par vienu no stratēģiski pievilcīgākajām attīstības teritorijām Rīgā. Šīs pārmaiņas veicinājuši vairāki faktori: samazināts lielu, attīstībai piemērotu zemes gabalu klāsts Āgenskalnā, tuvums jaunajam Latvijas Universitātes akadēmiskajam centram, uzlaboti sabiedriskā transporta savienojumi un augoša investoru interese par pamestu industriālo teritoriju atjaunošanu.

Lai gan Āgenskalns jau sen ir kļuvis par “kreisā krasta favorītu”, tā nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir nobriedušāks un piesātinātāks. Torņakalns savukārt piedāvā plašāku mērogu, lielāku elastību un konkurētspējīgu zemes izmantošanas potenciālu, padarot to par loģisku nākamo attīstības virzienu tiem, kas vēlas atkārtot Āgenskalna pieredzi, bet ar ievērojami lielākām izaugsmes iespējām. Pieprasījuma kāpums jau ir jūtams: jauno dzīvojamo projektu cenas sasniedz 2600–3300 eiro/m², un pieaug arī biroju telpu meklējumi, uzņēmumiem izvēloties alternatīvas pilsētas centram un Pārdaugavas novecojušajām telpām.

Lenta Kvartāls

“LENTA kvartāls” nav tikai projekts, kas pārveido Torņakalnu — tas kļūst par vienu no desmitgades nozīmīgākajiem jauktas funkcijas attīstības projektiem Rīgā. Tas atrodas 1880. gada vēsturiskās tekstilrūpnīcas “Lenta” teritorijā un apvieno industriālo mantojumu, mērogu un mūsdienīgas plānošanas principus. Teritorijas attīstības koncepcija paredz desmit atjaunotas vēsturiskās ēkas un četras jaunceltnes un  balstās uz trim galvenajiem priekšnoteikumiem: unikālu arhitektūru, funkciju dažādību un ilgtermiņa vērtības radīšanu.

Viena no būtiskākajām priekšrocībām ir pašas teritorijas apjoms — 2 ha plašs, vienots zemesgabals ļauj izstrādāt saskaņotu un pakāpenisku attīstību. Kvartāla labiekārtojums, kas ietver vasaras dārzu, sportam un mierīgai atpūtai paredzētās zonas, Baltijas mērogā unikālu ātriju, un gājējiem draudzīga mobilitāte tiek veidota kā viens kopīgs ekosistēmas risinājums, līdzinoties veiksmīgiem Baltijas un Ziemeļeiropas paraugiem.

“LENTA Kvartālam” ir arī teicama piekļūstamība — tiešs savienojums ar centru, LU Akadēmisko centru un topošo multimodālo transporta sistēmu. Pieaugot pieprasījumam pēc modernām dzīvojamajām un biroju telpām, projekts ir pozicionējies kā viens no svarīgākajiem Pārdaugavas urbānajiem enkuriem, kas nodrošina stabilu ilgtermiņa vērtību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un investoriem, piedāvājot rezervācijas iespējas jau tagad.

Tekstiliana

Tekstiliana ir daļa no Torņakalna industriālās vides pārtapšanas par urbānu pilsētas apvidu. Projektā tiek veidota mūsdienīga dzīvesvide, kurā kompaktie, viedie plānojumi līdztekus ar lielākiem dzīvokļiem piesaista gan profesionāļus, gan jaunas ģimenes. Attīstītāji uzsver teritorijas arvien labāko pieejamību gājējiem, tās tuvumu izglītības iestādēm un spēcīgo īres potenciālu.

Hartmaņa Kvartāls Bonava

Bonava projekts Hartmaņa Kvartāls atspoguļo skandināvu stila attīstības pieeju, uz kuru savulaik paļāvās Āgenskalna attīstītāji, lai atdzīvinātu pilsētvidi. Projektā top jaunas dzīvojamās ēkas ar funkcionālu plānojumu un zaļiem iekšpagalmiem, kas kļūst arvien svarīgāki pircējiem, kuri augstu novērtē ikdienas ērtības, apkārtējās vides kvalitāti un tīru dizainu. Attīstītājs Bonava ar šo projektu signalizē pārliecību par Torņakalna ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

Poezija by Kaamos

Kaamos projekts “Poezija” piešķir Torņakalnam papildu kvalitātes slāni, koncentrējoties uz augstākas klases dzīvesvidi un izteiktu arhitektūras identitāti. Projekts pozicionēts kā dizainā orientēta izvēle, akcentējot materiālu kvalitāti, niansētas detaļas un izteiktu vizuālo valodu, kas organiski iekļaujas Torņakalna pilsētvidē.