19. arhitektūras biennāles kurators ir itālietis Karlo Ratti (Carlo Ratti) — MIT un Milānas Politeh profesors, 2010. gadā — Maskavas institūta “Strelka” programmdirektors, bestselleru autors par nākotnes pilsētām. Viens no viņa slavenākajiem projektiem — eksperiments ar atkritumiem. Dažādiem atkritumu veidiem, sākot no veciem apaviem un beidzot ar banānu mizām, tika piestiprināti 3000 čipu; tādējādi izdevās noskaidrot, ka pārstrādei paredzētie atkritumi nepazūd, bet mēnešiem ilgi klejo pa ASV, palielinot oglekļa pēdu.
uomo.pittimmagine.com
Ratti arhitektūru uztver kā datu masīvu, kur svarīgi ir pat vismazākie lielumi. Tāpēc viņa izstāde nav par arhitektūras šedevriem un atsevišķu arhitektu daiļradi, bet gan par jaunas dzīves vides meklēšanu skaitļos un faktos. Izstādes nosaukums — Intelligens. Natural. Artificial. Collective — ir vārdu spēle, kurā savienojies latīņu gens (“tauta”) un grieķu gen (“dzimšana”). Rati izpratnē intelektu neierobežo indivīda prāts: tas ir gan algoritmos, gan kolektīvajā apziņā, gan dabas “gudrībā”. “Vai mēs spēsim radīt ēkas, kas būs tikpat gudras kā koki?” ar šādu jautājumu kuratora uzrunā viņš vēršas pie biennāles apmeklētājiem.
archdaily.com
Tāpat kā iepriekšējās reizēs, galvenās izstāžu telpas ir izvietotas divās lokācijās — Džardini dārzos un Arsenālā. Pēdējā atrodas arī Latvijas paviljons. Lietuva un Igaunija, tāpat kā dažas citas valstis, atrodas atsevišķi, bet tiešā dārzu un Arsenāla tuvumā. Rezumējot visos trīs paviljonos pārstāvētos projektus, galvenais tajos ir rūpes par parasto cilvēku vajadzībām.
Venēcijas biennāles ekspozīcijas būs apskatāmas līdz 23. novembrim. Standarta biļetes cena vienai dienai — 25,50 EUR, to var iegādāties tiešsaistē.
Igaunija: renovācijas kritika
Projekts
Projekts “Let Me Warm You” — par PSRS laikā būvēto modernistu masveida mājokļu renovāciju. Neticamā kārtā paviljona komandai izdevās iegūt atļauju ar baltiem paneļiem apdarināt tipiskā Venēcijas palazzo fasādi krastmalā. Ekspozīciju iekšpusē papildina aizraujoši stāsti par šo mājokļu iedzīvotāju grūtībām.
Autori
Kuratoru trio — Keitija Lige (Keiti Lige), Elīna Liva (Elina Liiva) un Helēna Menna (Helena Männa) — jaunās arhitektes, pētnieces un pedagoģes no Tallinas. Viņu darbs ir vērsts uz ilgtspējīgu renovāciju, kā arī mājokli un dizainu, kas orientēti uz kopienu. Viņas lasa lekcijas Igaunijas Mākslas akadēmijā (EKA) un nodarbojas ar renovāciju projekta LIFE IP BuildEST ietvaros.
Papildus aktivitātēm arhitektūras jomā, viņas pārvalda “ÕU Osteria” — bāru Tallinas vecpilsētā, kas ir jauno arhitektu un radošās jomas darboņu tikšanās vieta.
Ideja
Autores asi kritizē masveida mājokļu “iepakošanas” programmu neveiklā ārējā izolācijā ar energoefektivitātes līmeni, kas nav zemāks par S klasi. Kopumā pēc varas iestāžu plāniem līdz 2050. gadam šādā veidā valstij jāsaremontē 14 tūkstoši māju un jāpanāk klimata neitralitāte. Tomēr tas, kas labi izskatās uz papīra, patiesībā neuzlabo dzīves kvalitāti, bet kalpo vien kā atbalsta “kruķi”.
No projekta apraksta:
Ņemot vērā šo renovāciju augstās izmaksas un ilgtermiņa ietekmi, patiesais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp vērienīgu klimata politiku un to cilvēku ikdienas vajadzībām, kuri dzīvos šajās mājās.
Latvija: pierobežas teritorijas
Projekts
Projekts “Landscape of Defence” Arsenāla teritorijā — tā ir zāle ar aizsardzības objektiem no gumijota materiāla spilgti dzeltenā krāsā un filmu par cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas pierobežas teritorijās. Instalāciju papildina stends ar dažādu objektu specifikācijām: to vidū ir šķēršļi, prettanku “eži” un aizsarggrāvji, betona “pūķa zobi”, kā arī šo teritoriju fotogrāfiska kolāža ar nocietinājumu un vernakulārās arhitektūras attēliem.
Autori
Pie paviljona ir divi kuratori. Viena no tiem — Liene Jākobsone, arhitekte un Rīgas studijas SAMPLING dibinātāja-partnere, Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece un direktore. Otra ir Ilka Rubi (Ilka Ruby), Berlīnes kuratore un arhitektūras izdevniecības Ruby Press līdzdibinātāja; cita starpā viņa organizēja arī izstādes Druot, Lacaton & Vassal – Tour Bois le Prêtre Vācijas arhitektūras muzejā DAM un Together! New Architecture of the Collective Dizaina muzejā Vitra. Ar ekspozīcijas dizainu nodarbojās Latvijas studijas SAMPLING un NOMAD.
Ideja
Saskaņā ar NATO pašreizējo stratēģiju Baltijas valstīm ir kārtīgi jānostiprina robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tā rezultātā Latvijā 9817 kvadrātkilometru (aptuveni 15% no valsts) liela zemes josla ir pārvērsta milzu cietoksnī. Ekspozīcijas autori vēlas uzsvērt Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma “īpašos apstākļus” un pastāvīgos uzbrukuma draudus valstij, kā arī pievērst uzmanību tam, kā aizsardzības pasākumi ietekmē cilvēkus un ainavu.
Katalogā kuratori uzsver, ka Latvijas paviljons nepiedāvā risinājumus, taču atklāj aizsardzības infrastruktūras projektēšanas sarežģītību. Lai gan žogi un barjeras ir nepieciešamas, tās rada ētiskas, ekoloģiskas un estētiskas problēmas. Salokāmajā kartīšu komplektā leporello Jākobsone raksta:
Robeža — tā nav tikai līnija, bet apgabals. [Latvijā] ir radījuši veselu aizsardzības ainavu ar ārējiem nocietinājumiem. Pati robeža (…) ar sevi iezīmē valsts un šajā gadījumā arī daudz plašāka reģiona — Eiropas gala robežu. (…) Šīs pastkartes ir no pašas Eiropas malas.
Lietuva: koki un venēcijas Renesanse
Projekts
Izstāde “Archi / Tree/ tecture” Ospedaleto baznīcā — par arhitektūras un dabas savstarpējo sasaisti pilsētās. Tā sākas no ar saknēm izrauta celma un audiovizuālas instalācijas, kas tiek projicēta uz balta kuba. Aiz tiem redzami XX un XXI gadsimta beigu projektu arhitektūras maketi, kurus iedvesmojusi dabas vide. To vidū ir Martinasa Mažvidasa Lietuvas Nacionālās bibliotēkas vasaras lasītava, kuras centrā aug gadsimtiem vecs ozols, un izstāžu paviljons “Kupeta” ar priedēm pagalmā. Telpā tiks rīkoti publiski pasākumi, tostarp arhitektūras simpozijs no 22. līdz 28. septembrim.
archdaily.com
Autori
Projekta organizators — Lietuvas Arhitektu asociācija. Kurators ir Gintars Balčitis (Gintaras Balčytis) — lietuviešu arhitekts, Nacionālās prēmijas kultūrā un mākslā laureāts. Kopš 1994. gada viņš vada biroju “Dviejų grupė”. Viņa izstrādātā autoosta Vilkaviešos (tās makets arī apskatāms izstādē) 2024. gadā ieguva Baltijas ekoloģiskākās ēkas titulu.
Ideja
Koks ekspozīcijas sākumā ir kā emocionāls trigeris: tas burtiski personificē sakņu zudumu un Genius Loci (“vietas ģēnijs”) straujas pilsētu transformācijas rezultātā. Audiovizuālā instalācija ir kā starpnieks starp arhitektūru, dabu un cilvēka vidi. Balčitis saka, ka tiecies “pārskatīt esošos un atklāt jaunus veidus, kā izprast arhitektūru un sabiedrību”.
“Šajā kompozīcijā arhitektūra uzstājas kā daudzslāņu simfonijas interpretācijas instruments, un mūsu pilsētas tādējādi kļūst par to enerģiju atspulgu, kas tās baro. Laika gaitā uzkrātā “pilsētas atmiņa” iegūst savas saknes tur, kur kādreiz pletās lauki un meži. Pilsētas ekosistēma ir pārvērtusies jaunā, sarežģītā, hibrīdā būtībā.”
