Par pasauli, Ņujorku un kafiju Rīgā 2004. gadā
Kā īpašnieku ģimenei radās doma 20 gadus atpakaļ vērt vaļā kafejnīcu Rīgā?
All Cappuccino saimnieki tajā laikā daudz ceļoja un, kādu laiku padzīvojot Ņujorkā un nevilšus savā ikdienas rutīnā iekļaujot take away kafiju (kas reizē sildījusi rokas drēgnajos rītos), atgriežoties mājās Rīgā, secināja, ka Rīgā pietrūkst tādas vietas, ko toreiz nosauca par espresso bāru – kur dabūt īstu un labu kafiju un paņemt to līdzi. Un te nu tā joprojām ir – pastāvīgu un arvien jaunu klientu iemīļota. Un tagad šeit Antonijas un Vīlandes ielā saimnieko jau visa ģimene – ikdienas darbos ir pievienojušies divi no trīs bērniem.
Tad sanāk, ka mēs šeit varam sajust iespaidus no Ņujorkas?
Drīzāk tas ir pasaules redzējums. Kā kāda dizainere trāpīgi apzīmēja – ņujorkieša nostaļģija par Eiropas kafijas tradīcijām.
Un kāda bija pirmā rīdzinieku atsaucība?
Pirmais bija klientu pārsteigums: “99 santīmi par kafiju? Jūs ko – tik daudz?”, bet kopš atvērām durvis – atvērās piederība un ticība labai, kvalitatīvai kafijai un ieradums klientiem būt šeit. Tas bija arī laiks, kad kafiju šeit prasīja un varēja dabūt līdz pat plkst. 23:00 katru dienu, bet piektdienās – līdz vieniem naktī.
Par tiem, kas atnāk divreiz
Kādi bija pirmie apmeklētāji tajā laikā?
Draugi, paziņas, mākslinieki, rakstnieki, politiķi…Šeit apkārtnē dzīvojošās ģimenes, kuru svētkiem, bērnu izaugšanai mums ir bijis prieks būt klātesošiem. Bet kopumā mums pašiem par mūsu klientiem vienmēr ir paticis tēlaini izteikties un šeit citēšu, kas nav mainījies šajos gados: “katra diena All Cappuccino ir tik dažāda, cik dažādi ir paši cilvēki. Svarīgākais, ka šie cilvēki savu ikdienu vēlas pārvērst mazos, bet tomēr – svētkos. Un tā dienu no dienas svešie kļūst par savējiem, bet savējie paliek savējie.” Un vēl mūsu novērojums, kas jau kļuvis par mums iekšēji mīļu frāzi: “Atnāk vienreiz. Atnāk otrreiz. Un tas, kas notiek divreiz – neapšaubāmi notiek arī trešo un ceturto reizi.”
Par burkānkūku, brokastu cepumu un All Cappuccino cilvēciņu
Ir dzirdēta leģenda par vīru, kas katru rītu atnāk un izpērk visus brokastu cepumus. Ka jāpaspēj pirms viņa? Tas nozīmē, ka līdztekus izcilai kafijai All Cappuccino ģimenei ir izdevies radīt arī unikālos ēdienos/uzkodās?
Jā, gadu gaitā espresso, melnas kafijas un melnas kafijas ar pienu piedāvājumu papildināja gan citi kafijas pasniegšanas veidi un laikmetam aktuālie dzērieni (piemēram, matcha tēja), gan arī konditoreja tieši tāda, kāda atkal pašai All Cappuccino ģimenei pietrūkst. Visu konditorejas produktu tapšanā All Cappuccino saimnieki piedalās no A līdz Z, tas ir sākot no pašas receptes.
Un taisnība – daži no saldumiem ir kļuvuši stāsta vērti. Minētais gadījums ar brokastu cepumu. Kā arī viesu nosauktais All Cappuccino cilvēciņš, ko patiesībā pirms vairākiem gadiem radījām ar domu tikai Ziemassvētku sezonai, bet tad tas kļuva par tādu must have klientu vidū, ka ir palicis neaizvietojams. Kādi tik piedzīvojumi ar to nav redzēti kafejnīcas telpās – vecāki, neko ļaunu nedomājot, nokoduši kāju, bet bērnam drāma tāda, ka skrienam glābt situāciju ar veselo cilvēciņu. Ka dāma pa ceļam uz lidostu vienmēr iepērk līdzi vairumā. Un ko redzam Instagram – kur un kādos veidos tik mūsu All Cappuccino cilvēciņš aizdodas saviem saimniekiem līdzi. Es varētu stāstīt par katra mūsu produkta recepti, izmeklētajām sastāvdaļām, bet to loma, ko tie ir ieņēmuši cilvēku ikdienā – tas ir tāds neparedzams piedzīvojums, kur katrs mūsu klients ierauj arī mūs līdzi.
Protams, mūsu klasika – burkānkūka – tieši ar to krēmu un pareizo garšvielu daudzumu ir nemainīga vērtība jeb tā saucamais bestsellers.
Par interjeru, lietām un vietām, ko drīkst un ko nedrīkst mainīt
Atgriežamies vēlreiz pie stāsta par dzīvi Rīgā un kafejnīcas atvēršanu pirms 20 gadiem. Pirmā – Antonijas ielā. Nesen uztaisījāt remontu, bet neuztaisījāt revolūciju. Sauktu to par drosmi un māku radīt dizainu, kas dzīvo laikam līdzi. Kā tas ir izdevies?
Jā, pats sākums Antonijas ielas kafejnīcas interjerā ilustrē gūtos iespaidus, ģimenei apceļojot metropoles un vēloties to pasaules sajūtu vērt vaļā arī šeit uz vietas Rīgā. Toreiz, pirms 20 gadiem īpašnieku ideju realitātē lieliski pārvērta dizainers Daneks Sietiņš, kurš izstrādāja Antonijas ielas kafejnīcas interjeru.
Pamatīgam laikam ejot, pirms 4 gadiem radās vajadzība interjeru atjaunot. Grūts lēmums – kā rīkoties, lai neiznīcinātu to īpašo sajūtu, ar ko radās šī kafejnīca un pie kā kafejnīcas apmeklētāji arī pieraduši, kāpēc šeit atnākuši un turpina nākt. Milzu atbildība, ar ko mūsu skatījumā veiksmīgi tikām galā, pieaicinot mākslinieci Darju Meļņikovu un kā rezultātā arī kafejnīca Vīlandes ielā piedzīvoja pozitīvas pārmaiņas.
Mēs īsti nezinājām, kā sasniegt to, ko vēlējāmies, bet Daša [tā saucam mūsu Darju] fantastiski spēja notvert sajūtu par to, kas mums pietrūkst, un piedāvāja risinājumu pat labāku kā bija iecerēts. Esam ļoti pateicīgi, ka dzīve mūs savedusi kopā ar Dašu, kuras darbs mums ir būtisks, nenovērtējams, spējot identitāti celt jaunā līmenī, kāda tā ir šobrīd.
Pastāvīgie apmeklētāji saka ‘’te ir kas jauns, bet nevar saprast – kas”. Tā mums arī patīk – iet laikam līdzi, nenozogot cilvēkiem ierasto, mīļo un īsto.
Daudz runājam par kafejnīcu Antonijas ielu. Bet kā ar Vīlandes ielu?
Protams, abām kafejnīcām būtiska loma un mīļi tās mēdz saukt par “māsām”. Mūsu vēsturē ir bijušās vairākas atvērtas kafejnīcas, taču All Cappuccino Antonijas ielā vienmēr ir bijusi tā īstā, kur noķert to īsto, sākuma vibe jeb noskaņu, ko mākslīgi nav iespējams radīt. Kas iespējams ir tajās senajās Milānas un Parīzes kafejnīcās, ko tikai zinātāji zina un prasa vietējiem – kur tā īstā un vienīgā.
Bet kā radās Vīlandes iela.. Kad Antonijas iela jau bija kļuvusi populāra, kādu dienu, braucot uz biroju pa citu maršrutu, All Cappuccino īpašnieks ieraudzīja, ka tajā laikā vēl nomaļajā rajonā tiek izīrētas telpas. Vieta uzreiz piesaistīja uzmanību, un nedēļas laikā jau tika parakstīts līgums. Vēsture atkārtojās. Daudzi klienti, paziņas un garāmgājēji bija skeptiski un neticēja kafejnīcas panākumiem šādā nostūrī, taču tagad tā ir atvērta jau 16 gadus un tikpat veiksmīga kā Antonijas iela. Ir klienti, kas rītu sāk ar kafiju Vīlandes ielā un dienas otrajā pusē dodas uz Antonijas ielu vai otrādi, atkarībā no dienas maršruta.
Ko tā jums pašai nozīmē? Cik ilgi jūs pati esat kopā ar All Cappuccino ģimeni?
All Cappuccino kafejnīcā sāku strādāt kā barista pirms 10 gadiem uzreiz pēc skolas beigšanas. Tiklīdz šeit nokļuvu, sapratu, ka attieksme pret jebkuru darbinieku šeit ir vērsta uz ilgtermiņa attiecību veidošanu. Un – te nu es joprojām esmu – ikdienā kā Antonijas ielas kafejnīcas vadītāja. Kopumā ar All Cappuccino tā ir: tiklīdz tu sāc, tu paliec. Visdrīzāk tāpēc, ka tas viss ir pa īstam. Tā mēs, All Cappuccino darbinieki, šeit esam kopā gadiem, strādājam kopā ar All Cappucino radītājiem un visu viņu ģimeni. Tā ir tā mūsu burvība, ka mēs visi un mūsu viesi, katru dienu tiekamies. Daudzi klienti ir kļuvuši par paziņām, ar katru otro klientu uz ielas sasveicināmies. Katru dienu man ir sajūta, ka All Сappuccino mums ir kā savs “bar centrale”- kā Itālijas ciematiņos.
Vai kas mainīsies pēc šiem 20 gadiem?
Nē, All Cappuccino ir īpašs ar to, ka spēj mainīties laikam līdzi, bet nemanāmi, lai katram tā saglabātos kā “viņa kafijas vieta”. Tik cik paši sev un viesiem šajā 20 gadu notikumā novēlam “20 years – endless cups”.
Rīgas Klusajā centrā ik pa laikam tiek atvērtas daudzas kafejnīcas, dažādas trendīgas, ierastas un neparastas. Taču “trendi un stils” mūsdienās bieži vien nozīmē zināmu laicīgumu, kamēr kādas kafejnīcas ģimeniskā, pazīstamā un siltā atmosfēra saglabājas jau sen, pāri laikiem. Jūs taču zināt šo sajūtu, vai ne? Kad mēs dodamies uz Milānu, Parīzi vai Amsterdamu, mēs meklējam to īsto un autentisko kafejnīcu. Un mēs vēlamies, lai daudzi cilvēki zinātu, ka šāda kafejnīca ir arī Rīgā. Un viņi šeit atgriezīsies vēl vismaz 20 gadus.