Romāns Suta: universāls mākslinieks un modernisma pārstāvis

Romāns Suta dzimis 1896. gadā, koka ratos. Runā, ka šim faktoram bijusi apbrīnojama ietekme uz mākslinieka turpmāko dzīvi un darbiem: daudzos viņa darbos parādās zirgi, tikmēr paši rati kļuva par brīvības, nebeidzamas kustības un mākslinieka zinātkārā, dzīvā prāta simbolu.

Ceļš uz mākslu

Klasiskais stāsts: bērns ņem rokās otu un krāsas – un uzglezno tik skaistu (kaut arī naivu) portretu, ka pieaugušie viņu nekavējoties piesaka mākslas skolā – un jau pēc dažiem gadiem izveidojas uzlecoša mākslas zvaigzne.

Tomēr reiz Romāns Suta bija tālu no tā. 

14 gadu vecumā – 1910. gadā – pēc vairāku gadu mācībām Pleskavas skolā jaunais Romāns Suta ar brāli devās uz Rīgu, kur ieguva darbu kā kuģa jungas. Viņu jūras brauciens ilga apmēram gadu, un tiek uzskatīts, ka tieši šajā laikā topošais mākslinieks sāka interesēties par mākslu. 

Atgriežoties dzimtenē, Suta iestājas Rīgas pilsētas mākslas skolā, kuras direktors tolaik bija leģendārais Vilhelms Purvītis. 

Un tad sākas karš: 1915. gadā frontes līnija tuvojas Rīgai. Suta un viņa ģimene steigšus pameta valsti. Iespējams, šajā brīdī viņa mākslinieka karjera būtu beigusies tā arī īsti vēl nesākusies – bet Purvītis iejaucas Sutas liktenī. Viņš iekārto savas Rīgas nodaļas iekš Penzas mākslas skolas. 

Tieši šeit Romāns Suta uzsāk savu radošo karjeru un satiek nākamo sievu un domubiedreni – mākslinieci Aleksandru Belcovu.

Rīgas mākslinieku grupa: Latvijas modernisma veidošanās

1920. gadā Rīgā parādījās Rīgas mākslinieku grupa, Romāns Suta kļuva par tās aktīvu dalībnieku. Grupas manifests: “parādīt savos darbos nevis objektīvu dabu, bet pārspīlētu individualitāti un personisku garīgo būtību.” 

Tādējādi Rīgas mākslinieku grupa Latvijā cildina modernismu. 

Grupa tikās kafejnīcā “Sukubs”,kuru atvēra Romāna Sutas māte (tagad tā būtu Merķeļa iela 21). Kafejnīcas nosaukumu izgudroja pats Suta: “su” – supremātisms, “kubs” – kubisms. Šajā laikā mākslinieks aktīvi darbojās šajās jomās (viens no viņa slavenākajiem darbiem ir “Klusā daba ar pīpi”, 1923).

Baltars: Latvijas dekoratīvās un lietišķās mākslas apvienošana

Nedaudz vēlāk Romāns Suta, viņa sieva Aleksandra Beltsova un mākslinieks Zigismunds Vidbergs nodibinājaleģendāro porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars”. 

Patiesībā šī darbnīca bija mēģinājums radīt vienotu stilu Latvijas dekoratīvajā mākslā, apvienojot tradīcijas un mūsdienīgumu. 

Mākslinieki nodarbojas ar vāžu, šķīvju, krūzīšu apgleznošanu, attēlojot ainas no zemnieku dzīves, reliģiskus un eksotiskus motīvus, sižetus no sengrieķu mītiem. Tolaik ēdieni, kas nebija paredzēti lietošanai ikdienā, radīja jautājumus un nebija pieprasīti – un šodien “Baltars” izdzīvojušie porcelāna izstrādājumi ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā. 

Un, lai arī pati darbnīca nebija aktīvi ilgi, Suta pavadīja daudzus gadus dekoratīvajā un lietišķajā mākslā – piemēram, ilgu laiku viņš ieņēma galvenā mākslinieka amatu slavenajā Kuzņecova porcelāna un fajansa ražotnē. Tagad rūpnīcas vietā atrodas tirdzniecības centrs “Akropole”, kurā iespējams apskatīt pastāvīgu izstādi ar rūpnīcas produktiem. Centrā, protams, Romāna Sutas darbi.

Pēc galvenā mākslinieka amata atstāšanas fabrikā, Suta nodarbojās ar pasniegšanu, bija grafikas biedrības biedrs, kā arī aktīvi piedalījās mākslas biedrībā “Zaļā vārna”. Un viņš nodarbojās arī ar scenogrāfiju: strādājot pie lugām, baletiem un pat 1941. gada filmas “Kaugurieši”.

Kur redzēt Romāna Sutas darbus?

Ja dzīvē Romāns Suta bija izteiksmīgs, azartisks un ļoti trokšņains, tad savos darbos viņš demonstrēja izteiktu racionalitāti un savaldību. Vispirms – desmitiem skiču, un tikai pēc tam – noslēguma darbs. 

Suta radīja darbus dažādos stilos – no reālisma līdz pūrismam, nepārtraukti pētot jaunas šķautnes mākslā. 

Saka, ka Suta ir atradis “universālu mākslas formulu”. Kas tas? Atbildi uz šo jautājumu var atrast, iepazīstoties ar mākslinieka darbiem. 

Rīgā, liela daļa Sutas darbu glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī Romāna Sutas un Aleksandras Belcovas memoriālajā dzīvoklī (šis muzeja dzīvoklis atrodas pašā Rīgas centrā, Elizabetes ielā, bijušā mākslinieku dzīvokļa vietā). Pateicoties savai meitai Tatjanai Sutai, šajā dzīvoklī tagad ir ļoti interesanta gleznu kolekcija, mākslinieciskais porcelāns, grafika, tās ļoti daudzās skices, darba rīki un citas lietas, kas piederēja māksliniekiem: no interjera priekšmetiem līdz apģērbam. 

Visi Romāna Sutas darbi ir uzmanības vērti, bet, tāpat kā jebkuram māksliniekam, viņam ir savi firmas darbi. Piemēram, 1917. gadā radītā glezna “Baznīca” noteikti pelnījusi uzmanību. Tas ir agrīns darbs un viena no Sutas pirmajām avangarda gleznām. To var apskatīt iepriekš minētājā dzīvoklī. 

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas “Pašportrets ar pīpi ” (1919), “Tranšeja” (1920), “Klusā daba ar trijstūri  ” (1924), “Klusā daba ar šahu ” (1927) un “Pēc maskarādes” (1928).