Ko apskatīt?
Stikla muzejs un stikla fabrikas paliekas
Iespējams, galvenais Līvānu simbols ir stikla fabrika, kas darbojās no 1887. līdz 2008. gadam. Stikla rūpniecības attīstību veicināja kvarca smilšu un dolomīta ieguve pilsētas apkaimē, ko izmantoja stikla masas ražošanā, kā arī kūdra kā kurināmais krāsnīm. Papildus stikla izstrādājumiem šeit ražoja arī dažādus pudeļu korķus. Korķa fabrikas ēka pastāvēja no 1908. līdz 1929. gadam tagadējās luterāņu baznīcas vietā.
Savas 120 gadu ilgās vēstures laikā Līvānu stikla rūpnīca vairākkārt ir slēgta karu un bankrotu dēļ. Dažādos laikos tā nodrošināja darbu simtiem pilsētas iedzīvotāju, un tās slēgšana lika cilvēkiem pārcelties uz citiem reģioniem labākas dzīves meklējumos. Piemēram, 1987. gadā tajā strādāja vairāk nekā 1000 cilvēku, kas tolaik bija aptuveni 1/12 no visiem Līvānu iedzīvotājiem. Dzīvosim un skatīsimies, varbūt mēs piedzīvosim jaunu ražošanas uzplaukumu.
Lai gan rūpnīca tagad stāv drupās, stikla izstrādājumu ražošana pilsētā nav apstājusies. Stikla un amatniecības centrā, kas izveidots 2003. gadā, ir muzejs, kas veltīts fabrikas vēsturei. Šeit notiek dažādu dekoratīvo priekšmetu un galda trauku izgatavošanas meistarklases: stikla pūtēji apmeklētāju acu priekšā no karsta krāsaina stikla veido krāšņas formas.
Daugavas šķērsošana ar prāmi
Pilsētas tuvumā atrodas Latvijā unikāls transporta veids: Līvānu — Dignājas pārceltuve. Šādu prāmju valstī ir tikai daži: Klidziņā (pašlaik tiek remontēts) un uz Gaujas upes Līgatnē. Vēl pirms dažiem mēnešiem Daugavu ar prāmi varēja šķērsot pie Dunavas, taču pēdējā laikā pārceltuve ir slēgta.
Upes otrā krastā atrodas Latvijas neurbanizētākā reģiona, Sēlijas, bezgalīgie lauki un meži. Prāmis ir pielāgots cilvēkiem un viņu personīgajam transportam: no automašīnām līdz velosipēdiem. Tas kursē katru dienu no plkst. 7:00 līdz 21:00, izņemot ziemas periodu. Ja plānojat izmantot pārceltuvi, labāk iepriekš sazināties ar tās darbiniekiem. Kontakti un cita informācija atrodama šajā saitē.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka Daugavas plūdu periodos (visbiežāk aprīlī) prāmja pārceltuve var būt applūdusi un slēgta uz nenoteiktu laiku.
Šaursliežu dzelzceļa atliekas un saglabājušies vagoni kūdras ieguves vietā
Latvijā ir daudz šaursliežu dzelzceļu paliekas. Mēs jau esam stāstījuši par to vēsturi Sēlijas reģionā. Dažus kilometrus no Līvānu pilsētas atrodas liela kūdras pārstrādes rūpnīca (Līvānu Kūdras fabrika), pie kuras ir saglabājies šaursliežu dzelzceļa posms. Gar sliežu ceļiem starp Dubnas upi un ieeju rūpnīcā ir izvietoti dažādi sarūsējuši vagoni. Vecās dzelzceļa tehnikas cienītājiem šī vieta būs īpaši interesanta.
Tipiskas padomju laika individuālās mājas
Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās pilsētā tika izveidota Līvānu māju celtniecības rūpnīca. Šeit vairāk nekā desmit gadus ražoja saliekamās vienģimenes mājas lauku apvidiem. Rūpnīcā ražoja skaidu plātņu sienas un citus elementus, pēc tam tos nogādāja būvlaukumā, un apmēram 16 stundās māja tika samontēta uz iepriekš sagatavotiem pamatiem. Šo metodi bija izdomājuši speciālisti inženiera Viktora Taukuļa vadībā. Rūpnīca izmantoja zviedru uzņēmuma „Kährs” tehnoloģijas un iekārtas.
Līvānu saliekamās koka mājas tika būvētas visā Latvijā (galvenokārt valsts saimniecībās), taču to izskats un praktiskums ne reizi vien tika kritizēts. Piemēram, 1986. gada grāmatā „Padomju Latvijas arhitektūra” rakstīts: „Fabrikas šķietamā mobilitāte, kas ļāva ražot vairākus ēku tipus vienlaicīgi, izrādījās fikcija. Šobrīd tiek ražoti tikai divi vai trīs viselementārākās formas dzīvojamo māju tipi, kam ir maz kopīga ar mūsu lauku celtniecības tradīcijām”. Tomēr standarta vienģimeņu mājas rūpnīcā turpināja ražot līdz pat Latvijas izstāšanās no PSRS. Portālā „YouTube” ir īss video, kurā redzams ražošanas process, kā arī pašas mājas un parauginterjeri.
Baznīcas un vēsturiskas ēkas
Līvānos joprojām ir saglabājušās cienījama vecuma mājas. Daudzas no tām var apskatīt, pastaigājoties pa Rīgas ielu. Tomēr ir viena nepatīkama nianse — šeit ir mazliet trokšņaini, jo apvedceļa ap pilsētu nav un visas automašīnas brauc cauri centram.
Nedaudz tālāk no galvenās ielas atrodas vairākas dažādu konfesiju baznīcas, kuras arī ir vērts apskatīt. Vienu no tām jūs uzreiz pamanīsiet, ja ieradīsieties pilsētā ar vilcienu vai autobusu. Blakus dzelzceļa līnijai stāv Krustpils inženiera Pētera Pētersona projektētā luterāņu baznīca. Tā celta no 1929. līdz 1932. gadam neogotikas stilā ar latviešu romantisma piegaršu — tolaik populāru stilu kombināciju.
Gandrīz pašā Daugavas krastā 1861. gadā tika uzcelta Svētā Miķeļa katoļu bazilika. Pirmā pasaules kara laikā tā tika gandrīz pilnībā nopostīta, bet 1924. gadā atjaunota. Tās arhitektoniskajā izskatā apvienotas gotikas, romānikas un klasicisma tradīcijas. Latgales reģions, kurā atrodas lībieši, ilgu laiku atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā, kas veicināja katolicisma izplatību šajā Latvijas daļā.
Daugavas pietekas Dubnas upes krastā atrodas pareizticīgo baznīca, kas celta 1939. gadā senās Pleskavas-Novgorodas arhitektūras garā. To projektējis viens no slavenākajiem baznīcu arhitektiem Latvijā — Vladimirs Šervinskis. Padomju gados baznīcu slēdza, nojauca kupolu un ēku pārvērta par noliktavu. Baznīcas restaurācija sākās tikai 1997. gadā un tika pabeigta desmit gadus vēlāk .
Ārpus pilsētas ir vairākas baznīcas Līvānu reģionā, kuras arī ir vērts apskatīt. Viena no tām ir Svētā Jēkaba katoļu bazilika. Tā tika uzcelta no koka no 1911. līdz 1913. gada, un turpmākajās desmitgadēs tā tika vairākkārt pārbūvēta un rekonstruēta (arī padomju laikā). Rezultāts ir interesants akmens un koka elementu apvienojuma piemērs vienā ēkā.
15 kilometrus augšpus Daugavas, atrodas ļoti gleznaina katoļu baznīca. Madalenas baznīca celta 1821. gadā no laukakmeņiem ar šķembu ielaidumiem.
Tā atrodas gandrīz pašā upes krastā neliela lauka vidū, un uz galveno ieeju ved vairāku stāvu koku aleja. Netālu ir svētais avots ar dzidru ūdeni.
Iespējams, neparastākā baznīca Līvānu reģionā atrodas Jersikas ciematā. Tā 1866. gadā tika izgatavota Odesā, bet pēc tam līdz 1904. gadam tā stāvēja Daugavpilī (tajos gados pilsētu sauca par Dinaburgu un Dvinsku). 1905. gadā baznīcu pārcēla un iesvētīja jaunā vietā, kur tā atrodas arī mūsdienās. Šīs ēkas unikalitāte ir tā, ka tā ir vienīgā metāla baznīca Latvijā. Tās sienas ir veidotas no metāla karkasa, kas pildīts ar tērauda loksnēm uz kniedēm. No iekšpuses konstrukcija ir apšūta ar ķieģeļiem, apmesta un nokrāsota.
Jersika ir interesanta arī ar to, ka tieši no šīs vietas Latgalē sāka izplatīties kristietība (konkrētāk, pareizticība). Saskaņā ar seno manuskriptu „Livonijas hronika” pirmie kristīgās ticības impulsi šeit ienākuši no Kijevas metropolijas Polockas diecēzes 11. gadsimtā un bijuši saistīti ar senās Krievzemes vēlmi pārvaldīt šīs zemes.
Šeit atrodas arī autentiska dzelzceļa stacija, kas celta 1861. gadā, vienā vecumā ar Rīgas — Daugavpils dzelzceļu.
Sērijveida mājas un postmoderna arhitektūra
Ievērojama pilsētas daļa ir apbūvēta ar tipiskām padomju laika vairāku sēriju mājām. Dažkārt to arhitektoniskajā izskatā ir nestandarta risinājumi. Piemēram, 1971. gadā uzbūvētas piecstāvu ēkas galā Rīgas un Rūpniecības ielas stūrī saglabājies daudzmetrīgs metāla reljefs, kurā attēlota sievietes figūra. Līdzīgi dekoratīvie elementi joprojām bieži sastopami dažādās Latvijas vietās.
Mājā Rīgas ielā 59 skaidri saskatāmi postmodernisma garā pārinterpretēti eklektisma arhitektūras elementi. Tās centrālā fasāde ir nedaudz padziļināta, kas līdzinās vēsturisko māju priekšpagalmu izskatam. Tikai šeit pagalma vietā ir neliels veikals. Mājas sānu sienas rotā četras dekoratīvas arkas.
Tuvojoties Padomju Savienības pastāvēšanas beigām, Latvijas arhitektūra piedzīvoja nopietnas pārmaiņas. Postmodernisma rotaļīgums, kas 80. gados bija tendence visā pasaulē, šeit slāņojas ar sociālpolitiskiem procesiem valstī. Pieaug protesta noskaņas, un arvien vairāk cilvēku nebaidās iestāties par neatkarību un tautas pašnoteikšanos. Tā rezultātā reģionālisms — tendence, kurā tiek izprasts valsts kultūras mantojums, — skaidri izpaužas arhitektūrā.
Pēc Latvijas atdalīšanās no PSRS reģionālās tendences attīstījās vairākos virzienos. Daži 90. gadu arhitekti paliek uzticīgi iepriekšējo divu desmitgažu postmodernisma principiem. Viņu projektos stilistiski atbalsojas Latvijas pilsētu vēsturiskā apbūve un tautas arhitektūra. Citi reģionālismu krustojas ar tajā laikā populārajām tendencēm — „high-tech” un „fusion”. Šādi darbi bieži tiek kritizēti par pārlieku drosmīgu pieeju (aktīvs stikla lietojums, dinamiskas formas, kontrastējošas krāsas u. c.).
Līvānā ir vairāki spilgti postmodernisma arhitektūras piemēri. Rīgas ielā 108 atrodas ēka ar eklektisku dažādu elementu reinterpretāciju: stūrains erkeris, augsts trīsstūrains jumts, balkons ar ornamentālu režģi, sarežģīti veidoti logi un pusapaļas sienas, kas raksturīgas 30. gadu ēkām. Līdzīgi nami ir sastopami visā valstī, taču šis piemērs ir īpaši elegants.
Netālu, Rīgas ielā 85, var aplūkot Latvijas postmodernisma mācību grāmatas piemēru — klasiskās ķieģeļu sienas un slīpi dakstiņu jumti apvienojumā ar modernajai arhitektūrai raksturīgajiem garajiem logiem.
Stikla un amatniecības centrs izskatās ļoti izteiksmīgi. Tas tika izveidots 2003. gadā bijušās Korfu ģimenes savrupmājas vietā, kas tika nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Vairākas saglabājušās vēsturiskās ēkas (klēts un daļa velvēta pagraba) tika atjaunotas un iekļautas jaunajā projektā. Rezultāts ir interesants simbiozes piemērs starp tradicionālo laukakmeņu arhitektūru un mūsdienu ēkas nestandarta apaļo formu.
Kur paēst
Izbaudiet vietējos konditorejas izstrādājumus un tasi kafijas vai tējas kafejnīcā Café „Monika”, kas ir atvērta katru dienu no rīta līdz vakaram un ir ļoti populāra vietējo iedzīvotāju vidū.
Pilnvērtīgu maltīti var nobaudīt mājās kafejnīcā „5. elements” un bistro „Kebabosta”. Abas atrodas pašā pilsētas centrā un piedāvā plašu ēdienu klāstu, sākot no frī kartupeļiem un burgeriem un beidzot ar vietējās virtuves ēdieniem.
Lai vakarā iedzertu glāzi alus vai ko stiprāku, Rūpniecības ielā, netālu no dzelzceļa stacijas, atrodas „Boycott” bārs.
Vietējās preces un priekšmeti
Latgales dizaina centrs „Handmade Latgola” neoficiāli tiek dēvēts par “Latgales IKEA”, jo zem viena jumta ir savākts plašs skaits priekšmetu. Šeit ir pārstāvēti aptuveni 250 mūsdienīgi rokdarbi no Latvijas austrumu reģiona. Vizuāli vieta nedaudz atgādina slaveno zviedru veikalu. Preces ir izvietotas dažādos interjeros: vannas istabā, viesistabā, virtuvē, guļamistabā un gaitenī. Taču šeit jūs iegādāsieties nevis tipisku lietu, kāda ir miljoniem citu cilvēku, bet gan unikālus izstrādājumus. Dizaina centra darbinieki jums pastāstīs par autoriem un viņu darbiem. Ir iespēja izīrēt trīsistabu dzīvokli 6 personām un nakšņot krāsainā Latgales interjerā.
Pilsētas nomalē atrodas pārsteidzoša ķiploku karaliste — Līvānu ķiploks. Šeit no ķiplokiem gatavo pat marmelādes un saldās konfektes! Jūs varat iepriekš pierakstīties pie saimniecības īpašniekiem un piedalīties viņu produkcijas degustācijā vai vienkārši iegādāties kaut ko no vairākiem desmitiem produktu: aromātisko eļļu ar dažādām piedevām, no ķiploku ziediem gatavotu pastu, ķiploku „ievārījumu” un daudz ko citu. Šos saimniecības produktus pārdod ne tikai Līvānos, bet arī citās Latvijas pilsētās.
Sutru ciematā atrodas neliela kosmētikas ražotne „Rasa Botanicals”. Šeit ražo ķermeņa kopšanas līdzekļus no Latvijā ievāktām dabīgām izejvielām un augiem.
Starp viņu produktiem ir matu eliksīri, skrubi, masāžas eļļas, roku dezinfekcijas līdzekļi un dažādu augu ekstrakti. Jūs varat pieteikties arī uz meistarklasēm par dabīgās kosmētikas ražošanu.
Apmēram 25 kilometrus no Līvāniem, nomaļajā zemnieku saimniecībā „Mālkalns”, var iepazīties ar Latgales keramikas darbnīcas darbību un piedalīties sava mākslas darba tapšanā. Par darbnīcas apmeklējumu jāvienojas iepriekš. Ja nevēlaties neko izgatavot savām rokām, varat vienkārši iegādāties gatavus izstrādājumus.
Muzeja un amatniecības centra kasē var iegādāties rotaslietas un citus priekšmetus, kas izgatavoti no slavenā libāniešu stikla . Jūs varat izvēlēties dažādus priekšmetus: glāzes, vīna glāzes, degvīna glāzītes, alus kausus, krūzītes, šķīvjus, dekoratīvos traukus, vāzes, Ziemassvētku rotājumus, dekoratīvas dzīvnieku, putnu, zivju, augļu, dārzeņu, ziedu figūriņas utt.
Kur atpūsties un uzturēties
Viena no neparastākajām atpūtas vietām Līvānos ir bišu namiņš. Nelielā koka būvē ir gulta vienam cilvēkam, kur bišu ielenkumā var pavadīt stundu sava mūža (vai ilgāk). Taču neuztraucieties, tieša kontakta ar tām nav — jūs dzirdēsiet tikai dungošanu. Tiek uzskatīts, ka šī skaņa ir relaksējoša un palīdz nomierināties. Šeit var iegādāties arī uz vietas ražotu medu.
8 kilometru attālumā no pilsētas, klusā Daugavas piekrastē, atrodas viesnīcu un spa komplekss Avotiņš. Šeit var sasildīties vannā vai pasēdēt koka mucā ar karstu ūdeni zem klajas debess. Kompleksā ir arī kempings ar labiekārtotu vietu teltīm. Šī vieta ir piemērota pilnvērtīgai brīvdienu pavadīšanai uz vienu vai vairākām dienām.
