4 Latvijas nacionālie parki: ko redzēt un darīt

Daudzi jauc nacionālo parku ar rezervātu, un šī iemesla dēļ baidās doties pirmajā teritorijā. Bet nav no kā baidīties: nacionālie parki ir atvērti teritorijas apmeklētājiem. Protams, tie tiek apsargāti un aizsargāti, bet šeit ir gaidīti visi mierpilnie apmeklētāji.

Latvijā ir četri nacionālie parki. Skaistums slēpjas tajā, ka apmeklējot katru, jūs apmeklēsiet visus Latvijas reģionus (arī tie ir četri): Vidzemi centrā, Kurzemi rietumos, Zemgali dienvidos un Latgali dienvidaustrumos.

Visiem Latvijas nacionālajiem parkiem ir piešķirts NATURA 2000 statuss. Šī projekta misija ir saglabāt Eiropas Savienības dalībvalstu dabas objektu bioloģisko daudzveidību.

Gaujas nacionālais parks

Šis parks ir nosaukts Latvijas upes vārdā, kas ir diezgan pamatoti: tā aizņem lielāko daļu valsts teritorijas. Patiesībā parka galvenais uzdevums tā izveides laikā, bija šīs upes ielejas saglabāšana. Kas tur īpašs, jautāsiet? Pirmkārt, tā ir garākā upe valstī, kas sākas un beidzas tās teritorijā. Tās ieleja izveidojās pēdējā ledus laikmeta ledus kušanas rezultātā.

Papildus pašai upei, senie smilšakmeņi tās krastā pieprasa īpašu uzmanību. Ja pa Gauju izbrauksiet ar laivu, tikmēr smilšakmeņus vērosiet no ūdens, noteikti pamanīsiet nelielus izrakumus klints iekšienē. Tās ir piekrastes bezdelīgu un zivju dzenīšu— retu Latvijas putnu ligzdas.Nacionālā parka teritorijā ir vislielākais alu skaits. Gūtmaņala ir visplašākā, kā arī augstākā Baltijā. Tas ir saistīts ar slaveno leģendu par Turaidas rozi (stāsts par meitenes Maijas traģisko likteni).[1] [2]  Citas, mazāk tūristu iecienītas alas, kalpo par ziemas patvērumu sikspārņiem — šajās vietās ir divpadsmit sugas.

Ūdens tūrisms

Ja jūs sapņojāt justies kā piedzīvojumu filmas varonis, drosmīgi iekarojot straujos upju ūdeņus, tad Gauja ir ideāla vieta: ar savu straujo strāvu, seklo dziļumu (dažviet mazāk nekā metrs), apbrīnojamiem skatiem apkārt un attīstītu laivu infrastruktūru. Gar krastu ir laivu stacijas, kur jūs varat izvēlēties transportlīdzekli pēc savas gaumes — no piepūšamās līdz kanoe laivai.

Tas būs interesanti arī tiem, kas ceļo pa zemi — jūs noteikti būsiet gandarīti par pastaigu un velomaršrutiem. Šeit iespējams izvēlēties sev piemērotāko.

Vēstures pieminekļi

Nacionālā parka teritorijā atrodas vairāki nozīmīgi kultūrvēsturiski pieminekļi, viens no tiem ir leģendārā Turaidas pils Siguldā. Šajā pilī, kā vēsta leģenda, dzīvoja leģendas galvenais varonis – Maija. 20. gadsimta beigās šī vieta kļuva par īstu atradumu arheologiem: šeit tika atrastas retas krāsnis-hipokausti, kas tika izmantoti, lai apsildītu telpas senajā Romā.

Ja jūs nolemjat apmeklēt pili, neaizmirstiet kāpt tornī — no tā augstumiem ir skaists panorāmas skats uz Gauju un nacionālā parka apkārtējām teritorijām.

Gaujas nacionālais parks

Ķemeru nacionālais parks

Šis nacionālais parks atrodas tikai pusstundas brauciena attālumā no Jūrmalas.

Pirms pieciem tūkstošiem gadu daļu no šīs teritorijas klāja senā Litorīnas jūra. Laika gaitā tā pazuda, bet tās klātbūtnes pēdas ir pamanāmas vēl šodien; daudzie purvi ir tikai pierādījums šim faktam.

Nebaidieties no purva (un pat neņemiet līdzi gumijas zābakus): ir vairāki purva maršruti, kas aprīkoti ar koka gājēju celiņiem. Vispopulārākā ir lielā Ķemeru purva taka: 3,5 kilometri tīra gaisa un dzērveņu krastu. Šī ir iecienīta fotogrāfu vieta: saulrieti un saullēkti kombinācijā ar biezu purva miglu ir pasakaina pieredze.

Parkā ir daudz mazu ezeru bez nosaukuma, bet ir viens galvenais — slavenais putnu ezers Kaņieris. Šeit ir 237 putnu sugas. Skaitlis ir ievērojams, ņemot vērā, ka Latvijā atrodami aptuveni 342. Krastā ir laivu bāze: šeit iespējams iznomāt laivu un doties izpētīt ezeru un visas tā 14 salas.

Dažādos gada mēnešos, Ķemeru nacionālajā parkā tiek organizēti mācību pasākumi — no ekskursijām uz purviem līdz naksnīgo sikspārņu un pūču novērojumiem. Savukārt, ja jums patīk muzeji, var ielūkoties nelielajā Lapmežciema – te glabājas lietiskās liecības par Litorīnas jūras krastos apdzīvotajām senajām apmetnēm.

Ķemeru nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks

No Kolātumam vai fotosesijai, tad Slītere ir ideāla vieta. Pludmalē, neatkarīgi no laika apstākļiem, ikas raga, kas atrodas Slīteres parka teritorijā, paveras skats uz neticamu ainavu, kā nekur citur Latvijā — Rīgas jūras līča un Baltijas jūras krustojumā. Tāpēc ir vērts apmeklēt šo parku. Lai gan labāk ir palikt nedaudz ilgāk un izpētīt citas interesantas vietas.

Slīteres teritorijas tiešā un pārnestā nozīme ir piesūkusies ar jūras tematiku: daudzajos zvejnieku ciematos var ne tikai nogaršot pazīstamās Latvijas zivju delikateses, bet arī izjust zvejnieku dzīvesveida atmosfēru — gan mūsdienīgu, gan senu, jo tieši šeit atradās lībiešu zvejnieku apmetnes. Šodien šeit joprojām dzīvo vairāki simti šīs senās tautas pēcteču. Lai uzzinātu vairāk par šo seno tautu, iesakām apmeklēt lībiešu tautas namu.

Ja jūs meklējat vietu pilnīgam privr tikpat kā neiespējami satikt kādu personu — tāpēc šī vieta ir autentiska. Lai gan labāk izvēlēties saulainu dienu, kad smiltis burtiski pārvēršas zeltā.

Šeit atrodas arī Slīteres bāka — otrā vecākā (1849. gadā celtā) un pirmā augstākā bāka Latvijā. Tā arī atgādina par visiem tiem kuģiem, kas nogrimuši pie, jā, ļoti skaistā, bet tikpat bīstamā – Kolkas raga. Bāka izdzisa 1999. gadā, bet turpināja dzīvot kā skatu tornis un izstāžu zāle. Skaidrās dienās no bākas augstuma var pat redzēt slavenajai Igaunijas Sāremā salai piederošo Serves ragu.

Sliteres nacionālais parks

Rāznas nacionālais parks

Rāzna, tāpat kā Slītere, lielā mērā ir par ūdeni un jūru. Bet jūra šeit nav gluži jūra. Rāznas ezers ir lielākais ezers Latvijā pēc ūdens ietilpības. Tāpēc to sauc par Latgales jūru (tā atrodas Latgalē, reģionā valsts dienvidaustrumos). Šī teritorija principā ir slavena ar savu ūdens pārpilnību, tāpēc tā ir ieguvusi romantisko nosaukumu “Zilo ezeru zeme”.

Parku atklāja salīdzinoši nesen, 2007. gadā, bet jau tagad tas piedāvā ievērojamu skaitu pārgājienu un velomaršrutu. Viens no velomaršrutiem kursē pa pašu Rāznas ezeru. 

Senlietu cienītājiem parkā paslēpta Volkenbergas pils — pareizāk sakot, no tās palikušās sienas. Tā atrodas uz Mākoņkalna spices, no kurienes paveras brīnišķīgs skats uz Latgales jūru, kas atrodas tikai divu kilometru attālumā.

Vēl viens uzmanības vērts kalns ir Lielais Liepukalns. Šī ir trešā augstākā virsotne Latvijā, un tieši šeit atrodas augstākais koka skatu laukums valstī.

Nedrīkst aizmirst jugendstila šiko piemēru – Luznavas muižu, agrāk iecienītu radošās elites tikšanās vietu, ko atjaunoja 2015. gadā. Pirms apmeklējuma noteikti pārbaudiet notikumu kalendāru — varbūt jums paveiksies nokļūt kādā no koncertiem, meistarklasēm un ekskursijām, kas šeit notiek regulāri.

Varbūt šis parks ar saviem zilajiem ezeriem, viduslaiku pili, zaļajiem pakalniem un blīvajiem mežiem — atgādina Tolkīna pasaules ainavas. 

Rāznas nacionālais parks