Līgo rašanās vēsture
Līgo jeb Jāņu diena ir saulgriežu diena. Līgo, jeb Jāņos Latvijā slavēja auglības Dievu — Jāni. Svētkus sauca par “Līgo”, jo daudzās dziesmās, kas tika izpildītas šajā dienā, bieži tika dzirdēts vārds “līgoties” (no latīņu valodas — šūpoties). Ar dziesmu vārdiem komunicēja ar sauli un lūdza tai pacelties virs apsētajiem laukiem priekš labākas ražas.
Jāņu nakts (Zāļu vai Zaļās dienas) priekšvakarā meitenes taisīja vainagus un vāca ārstniecības augus: āboliņu, kumelītes, piparmētras, asinszāli un citus. Mājas stūrus, durvis un logus rotāja bērza, ozola un oša zari. Īpaši tika cildināti ozolkoka vainagi. Ozols ir koks, ko bieži skar zibens, tāpēc tā vainagi bija sava veida amuleti, kas piepildīti ar debesu uguni. Ozols ir arī ilgmūžības simbols, un, lai novēlētu Jānim ilgu mūžu, meitenes vīriem liek galvā vainagus.
zinas.tv3.lv
kulturaskanons.lv
Svinības sendienās
Līdz 23. jūnijam zemniekiem bija jāpabeidz darbi pie laukiem un jāsagatavo gardumus, alu un sieru godājamiem viesiem. Apaļie, dzeltenie siera rituļi līdzinās saulei, tāpēc tie kalpo kā galvenie svētku atribūti. Siers nebija ikdienišķš, bet gan ar ķimenēm, tāpēc tam bija spilgts aromāts, kā arī to gatavoja īpaši šiem svētkiem.
Svētku neatņemami tēli bija “Jaņa tēvs un māte” (mājas saimnieki). Vīrietis brūvēja alu, tikmēr sieviete gatavoja “Jāņu” sieru ar ķimenēm. “Jāņa bērni” ar troksni un dziesmām klauvēja pie šķūņa un saimnieki viņus sirsnīgi sagaidīja ar gardumiem.
Kad pienāca vakars, ciema iedzīvotāji devās uz jebkuru no tuvākajiem pauguriem un dēvēja to par “Jāņu kalnu”. Tur uzstādīja stabu ar sveķiem nosmērētu mucu. Jānis, ar uguni rokās, kāpa “tornī” un aizdedzināja mucu. Lielākajā daļā Latvijas reģionu šī tradīcija tika dēvēta par “Jāņa uguni”, “Jāņa lampu” vai “Jāņa sveci”.
zinas.tv3.lv
kulturaskanons.lv
Pirms rītausmas visi dejoja Jāņu kalnā, izpildīja rituālus un dziedāja dziesmas. Šodien Līgo svētku tematikā ir zināmi vairāk kā 40 000 četrindīšu.
Pulksten 02:02 salmos tītais un darvā laistītais ratu ritenis tika iedegts ugunī un no pakalna ripoja pretī gavilēm, dziesmām un nevaldāmai jautrībai.
Rituāli un leģendas
Dziedāt un dejot ap ugunskuru nozīmēja veicināt apsēto lauku auglību. Ja pāri vēlējās pārbaudīt mīlestības spēku, tad lēca pāri ugunij sadevušies rokās. Ja pāris atrauj rokas, tas nozīmē, ka viņu mīlestība nebūs mūžīga.
Meitenes pina vainagus un laida tos ūdenī. Ja vainags neiegrimst ūdenī — rudenī jau būs līgava. Lai jaunieti pirms randiņa pieburtu, bija padusē jāpatur mazs siera ritulis ar ķimenēm, ar kuru pēcāk pabarot mīļoto.
Tradicionālo ugunskuru veidoja no ozola un egles. Tam virsū meta atģērbtas drēbes, visbiežāk kabatlakatiņu vai kreklu. Tā bija pieņemts atbrīvoties no nelaimēm un kaitēm.
aizputesnovads.lv
aizputesnovads.lv
Jāņu naktī darinātiem vainagiem piemita maģiskas īpašības. Tie tika nēsāti uz cilvēku un pat dzīvnieku galvām. Vīrieši dabūja ozolkoka lapas, tikmēr sievietes — no smalkiem ziediem darinātus vainagus.
Svētku galvenā tradīcija ir papardes zieda meklēšana. Gan kungi, gan dāmas vēlējās to atrast. Vajadzēja doties mežā, nocirst treknu pīlādzi, doties uz priekšu un, nekādā gadījumā, neatskatīties atpakaļ. Tika uzskatīts, ka dažādas tumsas spēku radītas skaņas vēlējās novērst papardes meklēšanu. Ticējums vēstīja, ka meitene, kas atrod papardes ziedu naktī no 23. līdz 24. jūnijam, tai pat gadā satiksies ar mīļoto un apprecēsies.
Bija arī leģendas, ka Līgo naktī nedrīkst gulēt — tas, kurš nesvin Jāņu nakti, gulēs visu vasaru. Tika arī teikts, ka, ja kāds nedodas svinēt svētkus un meklēt papardes ziedu, tad paliks neprecējies visu atlikušo mūžu.
aizputesnovads.lv
aizputesnovads.lv
aizputesnovads.lv
Tradicionālie Līgo tērpi
Svētku galvenā galvassega ir dzīvu ziedu un augu vainags. Bet tas neturpinājās ilgi, tāpēc biežāk izmantoja krelles, lentes vai citus elementus. Papildus vainagiem, uz galvas par rotājumu varēja uzskatīt platu lenti un cepurīti. Vainagu un lenti vilka neprecētas dāmas, bet aube bija domāta meitenēm laulībā.
Populārākais tērps Līgo svētkos ir lina krekls ar garām piedurknēm, kas atgādina tuniku. Šo kreklu valkāja vīrieši, sievietes un bērni. Virs krekla sievietei bija apmetnis villainē. Krāsas, forma un izšuvumi uz tā atšķīrās atkarībā no reģiona. Bija balti apmetņi, kā arī zilganzaļi izšuvumi.
Obligātais svārku garums ir līdz potītei. Daži vilka strīpanus, tikmēr citi rūtainus svārkus. Bija arī vienkrāsaini svārki. Bez tiem valkāja arī sarafānus, lielākoties sarkanā krāsā. Kājās — pastalas, jeb apavi no īstas ādas.
ligo.lv
ligo.lv
Spilgts un krāsains kostīma elements — sakta. Tradicionāla saspraude, ar kuru tika sastiprināts sievietes apmetnis vai vīrieša krekls. Sakta ģimenēs tika nodota mantojumā un tā bija bagātas dzīves simbols. Šie juvelierizstrādājumi tika gatavoti no bronzas, sudraba vai dzelzs, un sievietēm papildus dekorēti ar dārgakmeņiem.
Līgo 2025 ceļvedis Rīgā
Kur doties un ko nepalaist garām no 18. līdz 21. jūnijam
18. jūnijs
Rātslaukums
No plkst. 19.00 — lielkoncerts “Mid-Summer Lives” ar dažādu paaudžu tautas deju kolektīviem: “Līgo”, “Sen Līgo”, “Daiļrade”, “Dzintariņš” un citi. Koncertu vada aktrise Zane Burnicka.
Kultūras pils Ziemeļblāzma
No plkst. 19.00 — ģimenēm draudzīgs pasākums “Svētki ģimenes talkā!” ar “Dejotāju Saime”, kolektīvu “Auda”, folkloristu Andri Kapustu un tautas mūziķiem.
Kultūras centrs “Imanta” (iekšpagalms)
No plkst. 19.00 — uzstājas deju kolektīvi “Dejotprieks”, “Imantieši”, “Latve” un “Imanta”.
No plkst. 20.30 — Katrīnas Dimantas koncerts.
Papildus: vainagu pīšanas darbnīca un lielās koka spēles.
Ēbelmuižas parks, Ziepniekkalns
No plkst. 19.00 — deju vakars ar Juri Kaukuli un etno grupu “Zeidi”, latviešu rakstu darbnīca.
19. jūnijs
Rātslaukums un Mazās ģildes dārzs
11.00–11.30 un 13.00–13.30 (Rātslaukums), 12.00–12.30 (dārzā) — Līgo melodijas Rīgas orķestra izpildījumā, ieskaitot Raimonda Paula un grupas “Labvēlīgais tips” skaņdarbus.
Uzvaras parks
No plkst. 17.00 — svētki “Jāņa sēta”:
– folkloras grupu koncerti
– bērnu vokālais ansamblis “Knīpas un Knauķi”
– radošās darbnīcas, plenērs, vainagu pīšana un koka spēles
– etno grupas “Zeidi” uzstāšanās
– deju vakars ar Rīgas deju klubu
Kultūrtelpa “Strops”
Bolderāja — no plkst. 19.00 grupas “Zāle” koncerts un latviešu rakstu darbnīca
Ķengarags, Mūzikas un mākslas skola — Līgo vakars kopā ar folkloras grupu “Banga”
20.–21. jūnijs
jūnijs – Lielā Līgo diena Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā
No rīta līdz vakaram — svētki “Līgo. Ziedēšana” ar desmitiem dažādu paaudžu tautas deju un folkloras kolektīvu. Noslēgumā — pasaules pirmizrāde dejas mistērijai “Mēs deviņi brāļi” (horeogrāfs Jānis Purviņš).
Biļetes: www.bilesuparadize.lv
No 20. jūnija – Zāļu tirgus Doma laukumā
Katru dienu no 9.00 līdz 19.00 — vainagi, zāles, amatniecība un sezonas labumi no Latvijas laukiem. Tirgus atmosfēru papildinās dziesmas un tautas dejas uz skatuves.
