48 stundas, lai iemīlētos Viļņā

Viļņa stipri atšķiras no citām Baltijas valstu galvaspilsētām: te ir cita arhitektūra, reljefs un pat krāsu gamma. Ierodoties Viļņā, pirmais, ko var pamanīt, ir katoļu baznīcu torņu mežs, kas slejas virs pilsētas. Daudzas no tām ir veidotas krāšņā baroka stilā: ažūra formas, kas dāsni dekorētas ar skulptūrām un freskām. Fasādes krāsotas maigos un priecīgos toņos: rozā, persiku, zaļā un ceriņkrāsas.

Kopumā šķiet, ka Viļņā viss notiek jautri un viegli: pilsētā ir daudz koku (vairāk nekā 60% teritorijas ir apzaļumota), tāpēc gaiss ir svaigs un ielas vasarā nepārkarst. Vecpilsētas ieliņas vijas cauri pakalniem gar Viļņas upi, kuras viļņos šūpojas smaragdzaļas ūdenszāles. Tā ietek Neris upē, pa kuru var braukāt ar kajakiem un atpūtas kuģīšiem, bet kopš 25. jūlija arī ar upes tramvajiem — tie darbojas kā sabiedriskais transports.

Viļņa vienmēr ir bijusi multikulturāla un daudzvalodīga — un tur ir tās lielākais spēks. Šeit dzīvo lietuvieši, poļi, baltkrievi, ukraiņi, krievi un tatāri — pēdējie apmetušies Lietuvā jau XIV gadsimtā. Pirms Otrā pasaules kara pilsētu sauca par Ziemeļjeruzalemi — starpkaru periodā gandrīz trešdaļa iedzīvotāju bija ebreju ģimenes un pilsētā darbojās ap 100 sinagogu. Bez katoļu, pareizticīgo un ebreju dievnamiem daudz kas atgādina arī par Lietuvas bagāto pagānisko mantojumu: Saulgriežu un Ekvinokcijas svētki tiek svinēti visā pilsētā.

Pastāstīsim, kā neapmaldīties šajā daudzveidībā, kā saprast un iemīlēt šo pilsētu — un tad vēl ne reizi vien atgriezties šeit.

Apskatīt un pastaigāties

Viļņas vecpilsēta ir viena no lielākajām reģionā. Turklāt tajā nav mākslīguma sajūtas vai pārāk daudz tūristu: arī vietējie iedzīvotāji šeit dzīvo un pavada laiku. Piemēram, nāk uz ielu koncertiem Valdnieku pils iekšpagalmā katedrāles laukumā. Pašā pilī, — kas atjaunota pēc neatkarības atgūšanas, — nereti notiek pasaules šedevru pagaidu izstādes.

Slavenākais Viļņas muzejs ir — Mo. Tā ir laikmetīgās mākslas kolekcija minimālistiskā sniegbaltā ēkā, ko projektējis slavenais arhitekts Daniels Libeskinds. Muzejam ir milzīga pašu kolekcija (vairāk nekā 6000 darbu), progresīva pieeja izstādēm, un vēl arī patīkama telpa gan iekšpusē, gan ārpusē: ēka atrodas blakus skulptūru dārzam un gājēju zonai ar skatu platformām un skatu uz pilsētas centru.

Plašāk par šo vietu un tās vēsturi stāstījām šeit.

Kādreiz pilsētu ieskāva cietokšņa mūris, taču līdz XX gadsimtam no tā bija palikuši tikai fragmenti dažos iekšpagalmos, kā arī vienīgie vārti — Rītausmas vārti. Tā ir populāra vieta tūristu un svētceļnieku vidū, kuri dodas pie Dievmātes svētbildes kapelā, kas redzama virs vārtiem. To par vienu no galvenajām brīnumdarītājām svētvietām uzskata ne tikai Viļņas iedzīvotāji, bet arī Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas katoļi.

Divu soļus attālumā no Rītausmas vārtiem atrodas Sv. Trīsvienības katoļu baznīca ar seno fresku fragmentiem un dekoratīvām detaļām, kas robežojas ar baroka un rokoko stilu. Burtiski blakus ielā — Visu Svēto baznīca ar daudzām spilgtām baroka skulptūrām, bet otrā vecpilsētas pusē, tuvāk Užupes rajonam, — Bernardīniešu baznīca ar greznu kokgriezuma dekoru.

Vēl viena ievērojama katedrāle atrodas Lukišķu cietuma teritorijā blakus Ģediminas centrālajam prospektam. Tas ir Nikolaja Brīnumdara pareizticīgo dievnams. Atšķirībā no citām sakrālajām telpām šeit nokļūt pa dienu vai nakti var tikai ekskursiju ietvaros. Gidu pavadībā var apskatīt ne tikai dievnamu, bet arī bijušās kameras, kur ieslodzītie tika turēti no XX gadsimta sākuma līdz 2019. gadam. Pats cietums ne tik sen pārtapa par kreatīvu telpu ar kafejnīcu un bāru. Te tiek rīkoti koncerti un ballītes, bet radoši cilvēki var iznomāt darbnīcas un telpas mēģinājumiem. Nesen sadarbībā ar Nacionālo muzeju cietumā tika atklāta vērienīga izstāde “RAVE NATION”. Dancing to the Sounds of Freedom. 1992-2004 — par Lietuvas reiva vēsturi. Tā būs apskatāma līdz 2025. gada 31. oktobrim.

Atpūsties no piesātinātā pilsētas konteksta var kādā no daudzajiem parkiem un mežiem, kas ieskauj pilsētas centru. Tuvākie ir — Vingis parks, Bernardīnu dārzs un birzs Trīs krustu kalnā. Apzināti vai nē, bet daudzi Viļņas iedzīvotāji praktizē forest bathing — meditācijas veidu, kas aizgūts no japāņiem. Jāstaigā pa mežu, jāieklausās un jāieskatās tajā, bet pēc tam jāizdzer zāļu tēja. Runā, ka ar dažām stundām ir pietiek, lai atgūtu spēkus visai nedēļai.

Paēst un iemalkot dzērienus

Seno arhīvu avoti liecina, ka Viļņas iedzīvotāji kafiju dzer kopš XVII gadsimta, proti, no laikiem, kad Lietuva bija Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā. Taču tolaik lielākajai daļai pilsētnieku kafija bija nepieejama greznība.

Tagad pilsētā ir ļoti daudz kafejnīcu, un kafijas kultūra ir kļuvusi par vienu no tās raksturīgākajām iezīmēm. Bez populāriem vietējiem tīkliem kā Caffeine, Huracan Coffee, Vero un Caif Cafe ir arī unikālas atmosfēriskas vietas. Pie tām pieder pērn atvērtā kafejnīca “mon.” ar premium klases kafiju, dāsnām brokastīm, svaigiem konditorejas izstrādājumiem un desertiem (nepalaidiet garām firmas virtuļus ar pistācijām un krēms brulē!). Labos laika apstākļos izvēlieties sēdēt pie galdiņa pagalmā, kas piekļaujas dievnama sienai.

Vispār verandas iekšpagalmos — tās ir viena no spilgtākajām Viļņas kafejnīcu iezīmēm. Tāda ir, piemēram, iecienītajā kafijas baudīšanas vietā Strange Love, kas atrodas netālu no Bernardīnes dārza, bet augstākās kvalitātes virtuves segmentā — restorānam Augustin, kas pēdējos divus gadus ir iekļauts Michelin ceļvežos. Tā šefs saņēma “Best Young Chef 2025” godalgu. Ēdienkartē vērts pievērst uzmanību aukstajām un karstajām uzkodām, kas patiesībā izskatās pēc pilnvērtīgiem ēdieniem: neparasti garšīga maize ar gaisīgu eļļu, tartars uz kartupeļu nūjiņām, kolrābji ar garnelēm un daudz kas cits.

Ja jums garšo dabīgie vīni, noteikti dodieties vakaru pavadīt vīna bāra Vištidė iekšpagalmā. Tā saimnieces Emīlija un Alesija vīnus iepērk tikai no pārbaudītiem mazajiem tirgotājiem no Itālijas un Francijas. Uzkodās tiek piedāvāti lieliski sieri un svaiga maize, kura vienmēr tiek pirkta no vienas un tās pašas cepējas, kurai Lietuvā ir neliela saimniecība.

Lai nobaudītu autentisku košera virtuvi, dodieties uz kafejnīcu Baleboste vecākajā pilsētas tirgū Hales Market netālu no galvenās dzelzceļa stacijas. Šakšuku, humusu, bagaganušu un citus tradicionālos ēdienus pasniedz krāsainos šķīvjos, fonā spēlē nacionālā ebreju mūzika. Viss ir ļoti vienkārši, neticami garšīgi un dāsni — un bieži vien kopā ar mājās ceptu beigeli, nedaudz saldenu un dāsni apkaisītu sezama sēkliņām. 

Tajā pašā tirgū stāvu augstāk ir vēl viena vieta, kur pasniedz tradicionālos ebreju beigeļus — neliela kafejnīca Beigelistai, kurā tiek piedāvāti arī sezonāli ēdieni, piemēram, kā ķirbju beigelis uz Helovīnu un rozā beigelis Aukstās zupas svētkos. Otra kafejnīca ar šādu nosaukumu atrodas Literatu ielā vecpilsētā.

Ja vēlaties izbaudīt tradicionālo lietuviešu virtuvi ārpus dārgiem tūristu restorāniem, ieskatieties Burna House. Te var lēti nogaršot auksto zupu, ceppelīnus un dažādus citus kartupeļu un gaļas ēdienus — piemēram, tefteļus no pīles ar kartupeļu biezeni un gaileņu mērci. Iestāde atrodas Paupio Turgus ēdināšanas zonā jaunajā populārajā Paupis kvartāla teritorijā. Kādreiz te bija industriālā zona, bet tagad — atturīga modernā arhitektūra, velosipēdu celiņi un dažāda līmeņa gājēju zonas ar strūklakām un atpūtas vietām. Sajūta kā Skandināvijā: nedaudz Stokholmas, mazliet Kopenhāgenas.

Tajā pašā pilsētas daļā pievērsiet uzmanību vienam no diviem Viļņas veikaliem Raštinė (otrs atrodas blakus Mo muzejam): tas ir grāmatu veikals, kas apvienots ar kafejnīcu, kur bez kafijas gatavo jau par kulta dzērienu kļuvušo maču ar zemenēm, bet vēl pasniedz arī šakoti — tradicionālais lietuviešu cepums, kas, kā izrādās, lieliski sader ar auksto kafiju. Pasēdēt var gan iekšā, gan ārā — sildoties saulē un vērojot pilsētas vētraino dzīvi.

Par vēl vairāk interesantām vietām, ko var apskatīt Viļņā, uzzini šeit.