Tirgi Baltijā – no seniem līdz mūsdienu

Mūsdienās lielo tirdzniecības ķēžu un jauno patēriņa paradumu dēļ vēsturiskie tirgi meklē veidus, kā sevi pielāgot jaunākajām tendencēm. Jau iepriekš esam rakstījuši par Rīgas centrāltirgu un snieguši nelielu Rīgas tirgus ceļvedi, bet šajā rakstā tuvāk aplūkosim to, kādus alternatīvus pilsētas attīstībai var sniegt šis tirgus arhitektoniskais un nemateriālais kultūras mantojums arī cituviet.

Vēsturiskie tirgus paviljoni

Lielāko daļu Eiropas vēstures tirgi veidojušies svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktos zem atklātas debess. 19. un 20.gs., strauji augot pilsētām un mainoties higiēnas prasībām, turīgākās pilsētas izbūvēja slēgta tipa tirgus paviljonus. Tie ļāva nodrošināt uzglabāšanu un tirdzniecību organizētākā veidā, neuztraucoties par laikapstākļu ietekmi uz produkciju.

Kā vienu no piemēriem vērts minēt Halles Tirgu (Halės turgus) Viļņā. Tirgus un tirgošanās tradīcijas Viļņā ir senas un datējamas jau ar 15gs. Halles tirgus ēka celta 1906. gadā un vēl šodien tirgus paviljona atrodams plašs produktu sortiments. Tirgus arhitektūra ir samērā lakoniska, bet atrodami arī eklektikas stila elementi. Interesanti, ka tirgus arhitekts Vaclovas Michnevičius Lietuvas arhitektūrā pazīstams ar savām projektētajām baznīcām, tomēr tā dēvētā “ķieģeļu stila” tirgus ēka ir nozīmīgs piemērs arhitekta darbībai Lietuvā.

Starp svaigiem dārzeņiem, siera un gaļas izstrādājumiem atrodami arī ekoloģiski produkti, svaigi grauzdēta pupiņu kafija, beigeļi, japāņu bistro u.c. alternatīvas opcijas tirgus viesiem. Pēc tam, kad tirgus pircēji devušies prom, savas durvis vakarā ver bāri un ēstuves, kā, piemēram, Youngs’ Club.  Pateicoties pārdomātai tirgus darba laika politikai, šeit izdodas radīt krāsainu simbiozi starp klasisku tirgu ar svaigiem dārzeņiem, gaļu un zivīm un vakara pasēdēšanām bāros un kafejnīcās pēc tirdzniecības darba laika beigām.

Līdzīgus piemērus varam atrast arī Latvijā, kā, piemēram, Pētertirgus Liepājā. Pētertirgus paviljons atklāts 1910. gadā un vēl šodien ir otrs lielākais tirgus Latvijā. Līdzīgi kā Viļņā, tirgus tika būvēts, lai pielāgotos jaunajām higiēnas prasībām, vienlaikus parādot pilsētas ievērojamību un uzbūvējot jaunu arhitektūras pieminekli. Atšķirībā no iepriekš aplūkotā piemēra, Luisa Melvila projektētais tirgus izceļas ar lielu dekorativitāti, eksperimentālām loga formām un ir spilgts jūgendstila piemērs pašā Liepājas sirdī. Pētertirgus līdz mūsdienām galvenokārt kalpo vietējiem iedzīvotājiem, piedāvājot svaigus produktus un saglabājot tradicionālu tirgus vidi.

Atšķirībā no dažiem citiem Eiropas tirgiem, Pētertirgus līdz šim saglabājis tradicionālu tirgus vidi, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta svaigu produktu piedāvājumam vietējiem iedzīvotājiem, un nav novērojamas būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar ģentrifikācijas procesiem vai komercializācijas ietekmi. Tirgū notiek arī degustācijas un kultūras pasākumi, kā, piemēram,  Liepājas mākslas foruma ietvaros notikusī performance “Aizņemtā ainava”. Šī un citas iniciatīvas var norādīt par interesi paplašināt tirgus izmantošanas iespējas.  2027. gadā Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un, ņemot vērā šī tirgus vēsturisko nozīmi un arhitektūras īpatnības, šo telpu varētu izmantot radošiem un sabiedriskiem projektiem, parādot, kā tradicionālo vietu funkcijas iespējams papildināt ar mūsdienīgām iniciatīvām.

Laikmetīgie tirgi

Balti Jaama Turg (Baltijas stacijas tirgus) Tallinā ir interesants piemērs tam, kā vēsturiska tirgus vieta var pārtapt par modernu un daudzfunkcionālu sabiedrisko telpu. Kā to vēsta tirgus nosaukums, Balti Jaama tirgus atrodas blakus Tallinas Baltijas (Balti jaam) dzelzceļa stacijai. Līdztekus dzelzceļa stacijai atrodamas vairākas noliktavu un depo ēkas. 1993. gadā bijušo noliktavu telpās sākās plaša tirdzniecība, kas drīzumā kļuva par vienu no galvenajām tirgošanās vietām pilsētā. Divtūkstošo gadu sākumā aizsākās diskusijas par iepirkšanās centra būvniecību.

Tallinas iedzīvotāji aktīvi iestājās par tirgus saglabāšanu, kas sekmēja lēmumu attīstīt Balti Jaama Turg kā tirgu, nevis kā pilsētas iepirkšanās centru. Jaunais Balti Jaama Turg, apvienojot tradicionālo tirgus funkciju ar mūsdienīgu pieeju, ietver ne tikai lauksaimniecības produktu un amatniecības preču tirdzniecību, bet arī kafejnīcas, restorānus un dizaina veikaliņus. KOKO architects projektā veikli apspēlējuši ideju ar jumtu kā vienojošo elementu tik atšķirīgajām tirgus funkcijām un telpām: privātām un publiskām, atvērtām un šaurām u.t.t. Telpu interjeros atrodamas oriģinālās noliktavu detaļas: atvērtas metāla sijas, iebraucamie sliežu ceļi u.c. Lai tirgus iekštelpas padarītu gaišākas, risināts arī jumta stiklojums un vairāku līmeņu publiskā pieejamība. Tirgus pārbūve ieguvusi gan vietējo gan starptautisko arhitektūru atzinību. 

BaltijasStacijas tirgus ir kļuvis par dinamisku kultūras un sociālo centru, kas ne tikai atspoguļo Tallinas iedzīvotāju identitāti, bet arī parāda, kā vēsturiskas vietas var veiksmīgi integrēt mūsdienu pilsētvidē, saglabājot tās autentiskumu un vēsturisko nozīmi.

Paupīs (paupys) ir Viļņas jaunais rajons, kas izveidots agrāk industriālā teritorijā ar mērķi radīt modernu dzīves un biznesa vidi. Šeit, attīstot rajonu, tika izveidots Paupja Tirgus (Paupio Turgus) — vārds “tirgus”, kas visiem labi saprotams, šeit ieguvis mūsdienīgu veidolu un kļuvis par vietu, kur tradicionālais veiksmīgi savijas ar moderno. Šī vārda izvēle, visticamāk, balstīta uz pieņēmumu, ka “tirgus” kā jēdziens Baltijā nes sevī nemateriāla kultūras mantojuma vērtību, kas cilvēkiem asociējas ar autentiskumu, kopienas sajūtu un vietējo tradīciju uzturēšanu, pat ja patiesībā šeit dominē mūsdienīga ēdināšanas pieredze.Simboliskais nosaukums “tirgus” atspoguļo vienu no galvenajām šādu vietu sociālajām funkcijām – kalpot kā sabiedriska tikšanās vieta cilvēkiem, un šajā gadījumā tā ir papildināta ar gastronomisku ievirzi.

Tirgus attīstības nākotne Rīgā

Rīgas Centrāltirgus, kas atklāts 1930. gadā, ir viens no lielākajiem un ievērojamākajiem tirgiem Eiropā. Tā unikālā arhitektūra ietver piecus paviljonus, kas veidoti, izmantojot bijušos gaisa dirižabļu angārus, apvienojot industriālu funkcionalitāti ar Art Deco un neoklasicisma elementiem. Tirgus tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā daļa no Rīgas vēsturiskā centra, izceļot tā kultūrvēsturisko nozīmi un novatorisko dizainu.

2024. gada augustā SIA “Rīgas nami”, Rīgas valstspilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanā kompānija, prezentēja Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepciju. Ir plānots  piešķirt tirgum  daudzfunkcionālu ievirzi, kā, piemēram, pārveidojot gaļas paviljonu un to pilnībā nododot kultūras un mākslas aktivitātēm. Viens no plāniem ir koncentrēt klasiskā tirgus teritoriju kompaktāk, lai optimizētu un paplašinātu citas šīs vietas potenciālās iespējas. Līdzīgi kā Viļņā, domāts arī par to, kā tirgus teritoriju aktivizēt pēc darba laika beigām ārpus jau esošajām zemnieku nakts tirgus aktivitātēm. Plānots labiekārtot publisko ārtelpu, daļu no apbūves nodot birojiem un cita veida tirdzniecībai, bet līdztekus saglabāt tirgus aktivitāti.

Prezentācija sociālajos medijos un sabiedrībā jau raisījusi diskusijas un dažviet arī pretestību, tomēr ir skaidrs, ka viens no lielākajiem tirgiem Eiropā nevar turpināt funkcionēt bez lielām investīcijām un nepielāgojoties jaunajām tendencēm. Sociālajos tīklos manāmas bažas par plāniem nodot gaļas paviljonu kultūras aktivitātēm. Jautājumus raisījušas arī aptuvenās izmaksas un iespējamie finansu avoti tirgus attīstībai. Novērojama zināma nožēla par to, ka plānots samazināt tirgū pieejamo tirdzniecības platību. Tuvākajā nākotnē jācer, ka tirgus, pilsēta un sabiedrība iesaistīsies veselīgā dialogā, lai kopā definētu, kāds izskatīsies tirgus tuvākajos desmit gados.

Vidzemes jeb Matīsa tirgus arī ir pārmaiņu priekšā. Matīsa tirgus ir viens no Rīgas vēsturiskajiem tirgiem, kas kalpojis kā svarīgs tirdzniecības punkts pilsētas strādnieku rajonos. Tā projektēšanā piedalījās arhitekts Reinholds Šmēlings, kurš bija pazīstams ar savu ieguldījumu Rīgas sabiedrisko un industriālo ēku arhitektūrā. Matīsa tirgus ēkas ir veidotas, izmantojot ķieģeļa fasādes un funkcionālu dizainu, kas bija raksturīgs Šmēlinga pieejai – apvienot estētiku ar praktiskumu. Tirgum ir interesants arhitektūras un nemateriālais mantojums, tomēr pēdējos gadu desmitus tas palicis novārtā.

Medijos jau ziņots, ka SIA “Rīgas nami” šobrīd izskata divu potenciālo investoru piedāvājumus par iespējamu 30. gadu nomas līgumu. Jāatzīst, ka iepriekšēja investoru piesaiste pēdējās desmitgadēs bijusi nesekmīga, un tirgus šos pēdējos gadus bija manāmi panīcis. Jāuzteic pilsētas un vietējo aktivitātes pēdējo gadu laikā, lai tirgu iedzīvinātu, kā arī nevalstisku organizāciju rīkoti pasākumi, kā, piemēram, Survival Kit, kas pagājušogad norisinājās bijušajā tirgus paviljona. Rīgas nami aktīvi meklē potenciālos investorus, kuri būtu gatavi iedvest jaunu dzīvību Vidzemes tirgū, vienlaikus saglabājot tā kultūras, vēsturisko un sociālo vērtību, kā arī nodrošinot publisku pieejamību šaj  oāzei pilsētas centrā.

To, kāds izskatīsies jaunais Matīsa tirgus ceram ieraudzīt tuvāko piecu gadu laikā. Vai tas kalpos kā vēl viens piemērs daudzfunkcionālai tirgus telpai, kā, piemēram, Balti Jaama turg Tallinā? Vai tas drīzāk līdzināsies Paupīs tirgum Viļņā, kur vārds “tirgus” kalpotu vien kā vēsturiska atsauce “food court” tipa ēdināšanas telpai. Gaidāmais iznākums būs ne tikai jauna lapaspuse tirgus vēstures attīstībā, bet vēstīs arī par to, cik ieinteresēti vai neieinteresēti mēs esam gatavi iestāties par “tradicionālām” tirgus vērtībām, un cik gatavi esam pieņemt arī jauna formāta piedāvājumu.