Jau no bērnības varējām aizdomāties, kāda ir mūsu vārda nozīme, meklējām grāmatās vai internetā. Sofija — gudrā, Marija — mīlētā. Lasījām raksturojumus un brīnījāmies: kaut kur saskatījām līdzības, kaut kur pārliecinājāmies, ka tas nepavisam nav par mums. Kamēr universālie vārdu apraksti drīzāk līdzinās horoskopiem, latviešu tradīcijas nāk no tālas pagātnes. Pastāstīsim visu pēc kārtas.
Kā veidojas latviešu vārdi
Latvijā vārdi — tas ir interesants vietējo tradīciju, kaimiņtautu ietekmes un vēstures sajaukums. Sāksim ar pirmsākumiem: sensenajiem senčiem (pirms kristietības) bija savi pagānu vārdi — tie bieži bija saistīti ar dabu, dzīvniekiem, gadalaikiem, rakstura iezīmēm. Piemēram, Laimdota — “tā, kurai dota veiksme” vai Ausma — “rīta blāzma”. Šādi vārdi sastopami joprojām un tiek uzskatīti par “īsti latviskiem”.
Tad nāca kristietība un līdz ar to — eiropeiski vārdi: Jānis, Pēteris, Kristīne. Taču latvieši šos vārdus pielāgoja savai valodai: pievienoja galotnes, padarīja skanējumu piederīgāku. Tāpēc, piemēram, Džons kļuva par Jāni, bet Petrs — par Pēteri.
Un tā jau ir gramatiska īpatnība: veidojot latviešu vārdus, viņiem noteikti parādās galotne. Vīriešu vārdiem visbiežāk – s un – is, bet sieviešu – a. Tā tas bija arī padomju ietekmē. Parādījās vairāk vārdu ar krievisku izcelsmi, kurus arī adaptēja, piemēram, Nikolajs (Nikolai). Tas ir nepieciešams, jo latviešus valodā vārdus loka pēc locījumiem. Bez galotnes tas nebūtu iespējams. Un to nosaka arī likums.
Kā likums regulē vārdus Latvijā
Latvijā darbojas Valsts valodas centra komisija, kas uzrauga, lai vārdi atbilstu noteikumiem. Tas nozīmē, ka vārdam jābūt ar locīšanai piemērotu galotni, vārds arī nedrīkst būt aizskarošs vai pārkāpt pareizrakstības normas.
Ja vecāki vēlas bērnam dot neparastu vai svešzemju vārdu, tā rakstība tiek pielāgota latviešu pareizrakstībai. Piemēram, vārds Kevin dokumentos tiks ierakstīts kā Kevins, bet Emili — kā Emīlija. Tas palīdz saglabāt valodas integritāti. Ja vārds neiekļaujas normās, komisija var noraidīt tā reģistrāciju.
Kādi vārdi Latvijā visbiežāk bija sastopami 2024. gadā
Mūsdienās Latvijā vecāki saviem bērniem izvēlas vārdus, kas viņiem patīk, neraugoties uz to izcelsmi. Galvenais, lai tie būtu piemēroti latviešu valodas gramatikai. Vīriešu vārdu reitingā acīmredzami panākumi ir Eiropas izcelsmes vārdiem. Bet tie visi atbilst noteikumiem un ir ar pareizām galotnēm. Zemāk minēsim populārāko vārdu reitingu 2024. gadu.
Ar sieviešu vārdiem stāsts ir sarežģītāks: te kultūru sajaukumā un reitingā ir pat vecais latviskais vārds Dārta.
Vārdu bāze rāda, ka mūsdienu latviešu vārdi — ir tradīciju un izvēles brīvības harmonija. Lai gan reitingā ir vairāk Eiropas izcelsmes vārdu, tie visi ir pielāgoti latviešu valodai un tās gramatikai, kas saglabā kultūras identitāti. Savukārt Dārtas vārds reitingā liecina, ka interese par saknēm un nacionālo savdabību nekur nav zudusi — tas vienkārši ir kļuvis par daļu no plašās izvēles.
Pazīstami cilvēki ar populāriem vārdiem
Ja novēršamies no juridiskām normām, valodas noteikumiem un kultūras tradīcijām, tad var manīt, ka Latvijā vārdus visbiežāk izvēlas ar sirdi — jo tas skaisti skan, raisa labas asociācijas vai tam ir kāda nozīme.
Anna Brigadere
Latviešu rakstniece, dramaturģe. Savā daiļradē viņa bieži pievērsās folkloras motīviem. Rakstīja lugas-pasakas un satīriskas komēdijas, dzejoļus un stāstus (“Mare”, “Vīramāte”, “Uzvara”).
Marks Rotko
Mākslinieks, vadošais abstraktā ekspresionisma pārstāvis, viens no krāsu lauka glezniecības radītājiem.
Emīlija Plātere
Grāfiene, revolucionāre, 1830. gada poļu sacelšanās dalībniece, kuras laikā viņa izveidoja un vadīja partizānu vienību. Poļu un baltkrievu dzejnieks Adams Mickevičs veltīja viņai dzejoli “Pulkveža nāve”, pateicoties kuram viņa kļuva pazīstama kā patriotisma, drosmes un neatkarības simbols.
