
Traffic calming (satiksmes mierināšana) — tas ir pasākumu komplekss, kas vērsts uz transporta kustības ātruma un intensitātes samazināšanu pilsētas rajonos, īpaši tur, kur svarīgs ir gājēju un velosipēdistu komforts un drošība.
Traffic calming mērķi:
- mazināt autotransporta izmantošanas negatīvās sekas;
- paaugstināt dzīves kvalitāti;
- paaugstināt un veicināt gājēju un velosipēdu satiksmes drošību;
- veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu;
- uzlabot pilsētvides kvalitāti.

flickr.com / Rīga
Satiksmes mierināšanas pasākumi ietver sevī “trīs E”:
- Engineering (inženiertehniskie/konstruktīvie) pasākumi, kasr vērsti uz ielu plānojuma vai izskata fiziskajām izmaiņām, un tajos ietilpst:
- Vertikālie pasākumi (Vertical deflections): gulošie policisti (Speed humps, Speed bumps, Speed tables), paaugstinātas gājēju pārejas (Raised Pedestrian crossings), paaugstināti krustojumi (Raised intersections).
- Horizontālie pasākumi (horizontal deflections): mainīgas stāvvietas (Chicanes, Chokers), drošības saliņas (Refuge Islands), apļveida krustojumi (Mini-roundabouts, Traffic Circles).
- Brauktuves sašaurinājumi (Road narrowing): sašaurinātas braukšanas joslas (Lane narrowing), gājēju zonas un dzīvojamās zonas (Shared space, Woonerf), daļēji slēgtas ielas (Diverters, Diagonal diverters).
- Pārklājuma un vizuālo elementu izmaiņas: mainīga pārklājuma faktūra un krāsa (Textured pavement, Colored pavement), optisks ceļa sašaurinājums (Optical narrowing, Visual narrowing).
- Education (izglītības) pasākumi, kas vērsti uz to, lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par drošu satiksmi, ātruma samazināšanas un atbildīgas uzvedības nozīmīgumu ar dažādiem informatīviem, izglītojošiem un sabiedriskiem pasākumiem.
- Enforcement (policijas) pasākumi, kas vērsti uz ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas nodrošināšanu un autovadītāju ātruma samazināšanu ar kontroli un sankcijām.

flickr.com / Rīga

flickr.com / Rīga
Traffic calming politika sāka aktīvi attīstīties XX gadsimta vidū, kad pilsētas saskārās ar autosatiksmes pieaugumu, gājēju drošības pasliktināšanos un pilsētvides kvalitātes problēmām.
Svarīgs atskaites punkts satiksmes mierināšanas idejas attīstībā bija eksperimentālā iela, kas tika izstrādāta pēc “Woonerf” principa (tulkojumā no nīderlandiešu valodas – “dzīvojamā zona”) 1968. gadā Delftā (Nīderlandē). Viena no dzīvojamā rajona ielām tika pārveidota, pateicoties vietējo iedzīvotāju un aktīvistu iniciatīvai.


dtjdesign.com
Prioritāte uz ielas tika dota gājējiem un velosipēdistiem. Automašīnu ātrums tika ierobežots līdz 15 km/h. Braucamā daļa un ietves tika apvienotas – nebija nekādu apmaļu vai norobežojumu. Savukārt satiksmes mierināšanai tika izmantoti ainavu dizaina elementi: augi, soli, stabiņi.
Būtībā “Woonerf” ideja ir viena no radikālākajām un efektīvākajām “Traffic Calming” metodēm, kas tiek izmantota joprojām. Pierādot savu efektivitāti, pasākumi, kas vērsti uz satiksmes mierināšanu, ātri izplatījās visā Holandē un pēc tam arī citur Eiropā. 1970. gados ideja izplatījās arī Dānijā un Lielbritānijā, kur dzīvojamajos rajonos sāka parādīties “30 km/h zonas”.

Laikā no 80. līdz 90. gadiem Vācija aktīvi sāka ieviest “transporta zonas ar ierobežotu ātrumu”. Lielbritānijā tika izstrādāts koncepts “prioritārās ielas gājējiem” (Home zones). ASV un Kanādā sāka izmantot “guļošos policistus”, drošības saliņas un “ceļu sašaurinājumus”.
2000. gados Traffic calming kļūst par ilgtspējīgas pilsētplānošanas standarta praksi daudzās valstīs. Tā vērsta uz pilsētvides drošības un komforta uzlabošanu.
Traffic calming Rīgā
Satiksmes mierināšanas prakses nav tik plašas, bet tomēr reizēm tiek pielietotas arī Rīgā. Pilsētas ielām atjaunojoties, tiek sašaurinātas autosatiksmes joslas, palielinātas gājēju un velosatiksmes joslas, izveidotas drošības saliņas (Bruņinieku iela, Ģenerāļa Radziņa krastmala).

lsm.lv
Pilsētā tiek ieviestas zonas ar braukšanas ātruma ierobežojumu drošības paaugstināšanai un pilsētvides uzlabošanai. Saskaņā ar portāla “GEO RĪGA” datiem šobrīd ir 18. šādas zonas. Paredzams, ka to skaits turpmāk tikai palielināsies.
Šogad plānota 26 ceļu satiksmes novērošanas kameru uzstādīšana Rīgas krustojumos. Tās fiksēs CSN pārkāpumus: braukšanu pie sarkanās gaismas, braukšanu sabiedriskā transporta joslās u.c. Tas ļaus palielināt satiksmes drošību, kā arī efektīvāk analizēt transporta plūsmu un apzināt problemātiskos posmus.
Rīgas pašvaldība arī apsver iespēju ieviest maksu par iebraukšanu pilsētas centrā, taču šis jautājums paliek atklāts. Šobrīd Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur ir spēkā nodeva par iebraukšanu zonā ar īpašu režīmu.