Latvijas balets: labākie iestudējumi, ko nedrīkst palaist garām

Riekstkodis

“Ziemassvētku vakarā mazā Marija dāvanā saņem Riekstkoža lelli. Pusnaktī rotaļlietas zem eglītes atdzīvojas un sākas brīnumaini piedzīvojumi: istabā iebrūk peļu armija, Riekstkodis pārvēršas par princi, atbrīvo Mariju un aizved viņu uz pasaku zemi.

Maģijas pilno, meitenes un drosmīga koka vīriņa mīlas stāstu var uzskatīt par klasiku nacionālā baleta repertuārā. Šī baleta pirmizrāde notika 2000. gadu beigās, un kopš tā laika, ik gadu Ziemassvētkos un Vecgada vakarā šis iestudējums ir piesaistījis simtiem skatītāju, kuri bauda izcilu horeogrāfiju, apvienojumā ar Čaikovska nemirstīgo mūziku, kā arī scenogrāfijas uzburto – maģisko atmosfēru. Šīs izrādes scenogrāfs un kostīmu dizaineris, ir modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs.

Iestudējuma režisors, Aivars Leimanis pieskaņojis stāstu tā atrašanās vietai: baleta darbība joprojām notiek 19. gadsimta beigās, taču Rīgā; Aiz loga ir kārtīga ziema, tikmēr mājās zied puķes.

Korsārs

“Karstasinīgais, romantiskais pirāts – Konrāds, iemīlējies skaistajā Medorā, atbrīvo viņu no vergu tirgus un aizved uz savu slepeno mājvietu, pat nenojausdams, kādus piedzīvojumus liktenis abiem sagatavojis.”

1863. gadā uz Parīzes operas skatuves dienas gaismu ieraudzīja piedzīvojumu balets – “Korsārs”. 147 gadus vēlāk, 2003. gadā, pirmizrāde notika Latvijā. Iestudējums, tradicionāli, ir ļoti spilgts (tiešā un pārnestā nozīmē): iekļaujot kā mīlas kaislības, tā arī pirātu viltības, trokšņainus tirgus plačus un skarbas cīņas. Kopumā, viss nepieciešamais, lai skatītājs teleportētos Tālo Austrumu atmosfērā uz divarpus stundām.

Korsāra horeogrāfija ir unikāla – iekļaujot sevī vissarežģītākos Pas de deux un Pas d’esclave elementus, kas ir tik grūti izpildāmi, ka tikai profesionālākajiem baletdejotājiem tie ir pa spēkam. Tagad Konrāda lomu atveido Sergejs Neikšins un Raimonds Martinovs, tikmēr Medoras lomā iejūtas Annija Kopštāle, Jolanta Lubeja, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa īpašniece – Baiba Kokina.

Sniegbaltīte un septiņi rūķīši

“Rokbalets: Brāļu Grimmu slavenās pasakas par laipnību, dāsnumu, draudzību un mīlestību adaptācija”.

Izrāde no kategorijas “uz baletu drīkst un vajag vest bērnus”, kas uz LNOB skatuves veiksmīgi iestudēta jau vairāk kā 15 gadus. Horeogrāfei Regīnai Kaupužai izdevies izdomāt neticami krāšņu izrādi, kuru ir interesanti skatīties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Iestudējumā piedalās jaunie mākslinieki – Rīgas Horeogrāfijas skolas labākie audzēkņi, kas piešķir izrādei īpašu siltumu un noskaņu.

Dusošā skaistule

“Pasaka par skaistu, apburtu princesi, kuru izglāba drosmīga prinča skūpsts.”

Vēl viena izrāde, kurā dzirdama Čaikovska komponēta mūzika, kas atkal piešķir prieku ne vien acīm, bet arī ausīm. Ir divas Dusošās skaistules baleta versijas: pirmā tika spēlēta Parīzes operā 1829. gadā, bet otrā – Marijas teātrī, 1890. gadā. Tieši otrajai versijai, savu skaisto mūziku rakstījis Čaikovskis, un tieši šī versija joprojām tiek iestudēta uz dažādām pasaules līmeņa skatuvēm. Latvijā “Dušā skaistule” tiek veiksmīgi spēlēta jau 13 gadus.

Tiek uzskatīts, ka “Dusošās skaistules” iekļaušana repertuārā, ir augstākā līmeņa teātra pazīme: Auroras loma ir viena no sarežģītākajām visā sieviešu baletā. Šobrīd uz LNOB skatuves šo lomu spēj atveidot piecas balerīnas.

Pērs Gints 

“Vecais piedzīvojumu meklētājs un uzņēmējs Pērs Gints, meties daudzās avantūrās dažādās  pasaules malās, tagad atgriežas mājās, kur viņu jau ilgus gadus gaida uzticīgā Solveiga.”

Mēs pārejam no klasikas pie moderniem šedevriem.

“Pēru Gintu” Latvijā iestudējis pasaulslavenais slovāks Edvards Klugs , kurš tiek dēvēts par “jaunās horeogrāfu paaudzes balsi”, savas netradicionālās pieejas un daudzo sasniegumu dēļ.

Sižets ir balstīts uz norvēģu rakstnieka Henrika Ibsena slavenās drāmas motīviem, tikmēr mūzika pieder Edvardam Grīgam (šeit uzreiz atmiņā nāk “Kalnu karaļa alā”). Kluga iestudējums ir absurds un sirreāls, bet tajā pašā laikā kalpo par gaumīgu ironiju: viņam izdevies oriģināldarba skumjo vēstījumu pārvērst turpat vai komēdijā, ar dziļu un kodīgu filozofiju.

Pie Zilās Donavas

“Meitene vārdā Annelle un jaunais komponists Francs mīl viens otru, bauda jūtas un jaunību. Taču viņu laimi aizēno negaidītā, slavenās dejotājas Fransiskas ierašanās pilsētā.

Un viens-divi-trīs, viens-divi-trīs… jā, jā, tas ir diženā Štrausa valsis, kas kļuva par skaņu celiņu baletam “Pie zilās Donavas”. Kleitas ar krinolīnu, vēdekļi, cilindri – scenogrāfija pārsteidz ar savu grāciju un mērogu.

2017. gadā, 60 gadus pēc Latvijas “Donavas” pirmās versijas pirmizrādes, aizvadīta otrās versijas pirmizrāde – minimāli pārveidota un pielāgota. Iepriekšējā versija bija aktuāla līdz 2000. gadam. Jaunais uzvedums, pēc Aivara Leimaņa domām, ir gandrīz identisks oriģinālam, izņemot to, ka iepriekš, fonā nebija redzama milzīga zilās Donavas videoprojekcija. Leimanis priekšnesumu raksturo arī kā kūku ar putukrējumu un šokolādi pa virsu.

Romeo un Džuljeta

“Mūžīgais mīlas stāsts par jaunu vīrieti un meiteni no divām, savstarpēji konfliktējošām, Veronas ģimenēm.”

Balets Sergeja Prokofjeva mūzikas pavadībā, Latvijā tika iestudēts horvātu horeogrāfu Leo Mujiča un Valentinas Turku vadībā. Agrāk, savās balerīnas dienās – Valentīna dejojusi ar pašu Morisu Bežāru – Eiropas baletam ļoti nozīmīgu cilvēku.

Šajā versijā Turku piedāvā savu redzējumu par to gaišo, kaislīgo, juteklisko un nežēlīgo laikmetu, kura atmosfēru caurvij scenogrāfs Marko Japelj (viņam ir vairāk nekā 300 iestudējumu visā pasaulē).

Kopēlija

“Stāsts par mīlētājiem Svanildu un Francu, izgudrotāju – ārstu Kopēliju un viņa noslēpumaino, leģendām apvīto meitu.”

“Kopēlija” ir vecākā un nozīmīgākā no horeogrāfiskajām komēdijām. Baleta libreta pamatā likta Amadeja Hofmaņa pasaka “Smilšu cilvēks”, un tā pirmizrāde tika piedzīvota Parīzes operā, 1870. gadā. Kopš tā laika to turpina iestudēt dažādi teātri no visas pasaules. Latviešu “Kopēlija” iznāca 2009. gadā.

Atšķirībā no sava prototipa “Smilšu vīrs”, šis balets kalpo par komisku un jautru priekšnesumu, bez pārmērīga dramatisma.

Jāpiemin arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja , kuras vārdu iespējams redzēt gandrīz katrā Latvijas Nacionālās operas un baleta iestudējumā. “Kopēlija” neapšaubāmi ir viens no viņas izcilākajiem mākslas darbiem.

Bajadēra

“Stāsts par tempļa dejotājas, graciozās bajadēras Nikijas un dižciltīgā Indijas karotāja Solora nelaimīgo mīlestību.”

Lai nokļūtu maharadžu un faķīru valsts atmosfērā, nav nepieciešams doties uz Indiju – šo uzdevumu, tikpat veiksmīgi, izpildīs balets “Bajadēra”. Kaislīgas austrumu dejas, eksotisku dzīvnieku butaforijas un hipnotizējoša, Ludviga Minkusa komponēta mūzika.

1877. gadā, mums jau pazīstamais, Mariuss Petipa gatavoja “Bajadēru” savai mīļākajai balerīnai un mūzai Jekaterinai Vazemai. Tikmēr Aivars Leimanis šo baletu Latvijā iestudēja 2012. gadā, izmantojot oriģinālo horeogrāfiju. Pirmizrādes gadā izrāde guva pārliecinošus panākumus, skatītāju balsojumā, kļūstot par “sezonas labāko iestudējumu”.

Gulbju ezers

“Sirdi plosošs un skaists mīlas stāsts, kas piepildīts ar daudziem šķēršļiem un pārbaudījumiem, ar kuriem nākas tikt galā jaunajiem mīlētājiem.”

Un visbeidzot. 2020. gadā LNOB repertuārs tika papildināts ar visu baletu baletu – “Gulbju ezers”. Aivars Leimanis ir pārliecināts, ka šis ir viens no spilgtākajiem baletiem, kāds jebkad iestudēts uz LNOB skatuves. Un tas ir diezgan pamatoti: kostīmus veidojis slavenais Roberts Perdziola , kurš, papildus sadarbībai ar vadošajiem pasaules teātriem, paguvis strādāt arī ar Franko Dzefirelli. Pirms 3 gadiem viņa ģeniālais pirksts pieskārās arī Latvijas baleta skatuvei.