Karstums Eiropā kļūst arvien lielāks drauds. Saskaņā ar Eiropas Savienības klimata dienesta Copernicus Climate Change Service ziņojumu kontinents sakarst gandrīz divreiz ātrāk nekā vidēji pasaulē: ja globālā temperatūra palielinājās par 1,3 grādiem, tad Eiropas temperatūra — par 2,4 grādiem.
Un tam ir virkne seku: pilsētas pārvēršas par siltuma salām, bet akmens, betons un asfalts pastiprina pārkaršanu. Eiropas dienvidos vērojams sausums. Ledāji visos Eiropas reģionos turpina kust, bet nokrišņi kļūst intensīvāki. Tas izraisa plūdu un citu dabas kataklizmu skaita pieaugumu.
Tas, kādas sekas veselībai nodara karstums, ir īpaši redzams pēc 2024. gada vasaras rezultātiem — novērojumu vēsturē tas ir kļuvis par karstāko gadu Eiropā. Pēc Barselonas globālās veselības institūta (ISGlobal) pētījuma, anomālo temperatūru dēļ miruši 62 775 cilvēki, kas ir par 23,6% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Visbiežāk nāves tika fiksētas Itālijā, turklāt starp cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, paredzamais mirstības līmenis bija par 323% augstāks nekā visās citās vecuma grupās.
“Aizsardzība pret karstumu ir jāuzskata par medikamentu”
Eiropas Vides aģentūras pārstāvis Herardo Sančess paziņoja, ka datiem par mirstību, kas saistīta ar karstumu, būtu jākļūst par ieganstu ilgtermiņa investīcijām infrastruktūrā, kas palīdz risināt situāciju ar klimata pārmaiņām.
aģentūrai “Reuters” paziņoja Sančess:
“Aizsardzība pret karstumu ir jāuzskata par būtisku medikamentu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.”
Virkne Eiropas pilsētu šādus risinājumus jau ievieš visdažādākajos līmeņos. To vidū tā dēvētie Heat-Health Action Plan (HHAP) — ir, pēc PVO definīcijas, dokuments vai stratēģija, ko (pilsētas, rajona vai reģiona) varas iestādes izstrādājušas cīņai ar karstuma negatīvajām sekām. HHAP ietver pasākumus prognozēšanai, cilvēku brīdināšanu, kā arī klimata patvērumu atvēršanu un daudz ko citu.
Vairāki pasākumi skar tieši pilsētnieku ikdienas pieredzi, tomēr šobrīd tām pārsvarā ir fragmentārs raksturs. Parīzē darbojas programma Oasis — kuras mērķis ir apzaļumot skolu pagalmus un papildināt tos ar mākslīgajām ūdenstilpnēm. Pēc mācību stundām tie ir atvērti visiem interesentiem. Tiek lēsts, ka jaunās zaļās zonas, kas atvērtas arī centrālajos rajonos, kļūs par dabisku aizsardzību pret anomālu karstumu. Patlaban pilsētā ir desmit pilotprojekti.
thegpsc.org
Vēl kompleksāk pagalmu pārveidošanai, ņemot vērā karstumu, pievērsušies Vīnē: 2020. gadā tur ieviesa plānu īslaicīgai ielu pielāgošanai karstajam klimatam Coole Straßen Plus. Plāns ietver transporta kustības ierobežošanu, koku un zālāju stādīšanu, daudz gaišāku asfaltu, ūdensobjektus un ēnojumus, kas nodrošina patīkamāku temperatūru un augstāku dzīves kvalitāti. Programmā piedalījās aptuveni divdesmit ielu visā pilsētā. Piemēram, no 2020. gada jūlija līdz oktobrim Franklinštrāses ielā ierīkoja gājēju zonu ar astoņām strūklakām, papildu velostāvvietas un 200 kvadrātmetrus zaļo apstādījumu.
Lai gan iniciatīva ir īslaicīga, ielas paliek vēsākas ne vienu vien vasaru, raksta laikraksts Green Cities Europe. Tas tika panākts, veicot strukturālas izmaiņas, tostarp izveidojot jaunas zaļās zonas ar jau lieliem kokiem. Tieši koki droši vien būs viens no svarīgākajiem instrumentiem pilsētas centienos radīt komfortablāku vasaras klimatu.
Eiropas dienvidos ar apzaļumošanu vien nepietiek, lai stātos pretī ekstremālajām temperatūrām. Barselonā, kur 2025. gadā tika fiksēta karstākā vasara visā novērojumu vēsturē, atklāts klimatisko patvērumu tīkls — aptuveni 400 telpas, kur patverties no karstuma. Atšķirībā no līdzīgiem patvērumiem ASV, šeit tos traktē nevis kā atsevišķas specializētas būves, bet kā jau esošas pilsētas daļas. Varas iestādes tam ir izvēlējušās virkni kondicionētu publisko telpu, piemēram, bibliotēkas vai sabiedriskos centrus, kā arī atvērta tipa telpas, piemēram, parkus un pagalmus. Patlaban pilsētā ir vairāk nekā 400 patvērumu visos pilsētas rajonos. Gandrīz 90% iedzīvotāju tās atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no mājām.
Tāpat Barselonas mērija iekārtojot klimatiskos “mikropatvērumus” — nelielas īslaicīgas uzturēšanās iestādes. Tās ir, piemēram, aptiekas, veikali un citas komercorganizācijas. Parasti tajās tiek piedāvāta viena vai vairākas sēdvietas, citreiz bezmaksas ūdens un tualete.
Neskaitot pilsētu pārkārtošanu, daudzas pilsētu pašvaldības ievieš arī chief heat officer (CHO), tātad būtībā “karstuma mēra” pozīciju. Eiropā šāds amats ir, piemēram, Atēnās. Elenija Mirili, kura šo amatu ieņēma no 2021. līdz 2023. gadam, stāsta, ka viens no efektīvajiem pasākumiem cīņā ar karstumu ir iepriekšējās pilsētas administrācijas iedarbinātais participatīvās budžetēšanas projekts. Mērija izsniedza naudu iedzīvotājiem, lai tie paši varētu labiekārtot šādas atvēsinošās telpas savos rajonos. Arhitekti un pilsētbūvnieki rīkoja seminārus, skaidrojot, ko iespējams izdarīt no juridiskā un finansiālā viedokļa.
Projekti Baltijā
Baltijā līdzīgu projektu pagaidām ir salīdzinoši nedaudz, taču arī klimats ir maigāks, bet pilsētās aktīvi attīsta zaļos karkasus, eksperimentē ar zaļajiem jumtiem; turklāt pilsētas blīvums ir zemāks, blakus ir aukstā Baltijas jūra — tas viss samazina siltuma efektu.
Rīgas dome oficiāli akceptējusi Rīgas pilsētas apzaļumošanas plāna izstrādi 2027. –2031. gadam. Tāpat pilsēta piedalās vairākās programmās, kas vērstas uz ilgtermiņa risku mazināšanu klimata jomā:
- Urban ReLeaf: starptautisks projekts, kuram pilsēta pievienojās 2025. gadā. Iedzīvotājiem tika izdalīti speciāli siltuma sensori, kas bija vienkārši jāvalkā un jāpalīdz fiksēt pilsētas posmus, kur vasarā ir īpaši karsts.
- LIFE LATESTadapt: Igaunijas un Latvijas kopīga programma. Projekta mērķis ir pilsētas teritoriju ilgtspējība, izmantojot dabas orientētus risinājumus (nature-based solutions). Tērbatas ielā eksperimenta kārtībā ievieš ietvju, jumtu un fasāžu apzaļumošanu, uzstāda parkletus un caurlaidīgus segumus — lai ūdens varētu uzsūkties, nevis sakarst asfalts un betons.
lsm.lv / Photo: Aija Kinca
- Zaļās pilsētas nolīgums: 2022. gadā Rīga pievienojās Eiropas pilsētu mēru kustībai, cenšoties padarīt pilsētas zaļākas, tīrākas un veselīgākas. Programma ir vērsta arī uz pilsētas parku un zaļo zonu saglabāšanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības palielināšanu.
- Ogļu un gāzes katlu aizliegums: no 2026. gada 1. janvāra atļaujas jaunu gāzes katlu uzstādīšanai netiks izsniegtas bez attiecīga ekonomiska pamatojuma. Cietā kurināmā un šķidrā kurināmā (ogles un citi analogi) aizliegums jau ir spēkā dažās pilsētas daļās. Tāpat Nordic Investment Bank investējusi aptuveni 20 miljonus eiro Rīgas siltuma sistēmu modernizācijā, novecojušu cauruļu rekonstrukcijā un pārejā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.
- Reinvestēšanas programma: 2023. gadā Rīga uzsāka iniciatīvu, saskaņā ar kuru budžeta līdzekļus, kas iegūti, taupot enerģiju, novirzīs ilgtermiņa pasākumiem klimata neitralitātes sasniegšanai līdz 2030. gadam.
