Eiropā ir tūkstošiem kinoteātru. Neskatoties uz grūtībām, daudzi no tiem ir saglabājuši, ja ne savu pamatfunkciju, tad vismaz ēku. Dažiem ir piešķirts pieminekļa statusu, citus pilsētas iedzīvotāji uzskata par vērtīgiem arhitektūras objektiem — šādos gadījumos tieši ēkas lielā simboliskā nozīme kļūst par galveno argumentu pret tās nojaukšanu.
Cenšoties izdzīvot, daļa kinoteātru paplašina programmu un funkcionalitāti —, piemēram, tiek pārveidoti par kultūras centriem, kur, neskaitot kino, var apmeklēt arī iestudējumus un izstādes. Piemērs tam ir Ziemeļnorvēģijas vecākais kinoteātris Verdensteatret (1916) Tromszē pilsētā. Kinozāles unikālā atmosfēra un akustika padarījusi to par populāru vietu koncertiem; tāpat šeit periodiski rīko tiešraides no Metropoles operas Ņujorkā, kā arī debates, seminārus un citus pasākumus.
Tajā pašā laikā daudzi kinoteātri, piemēram, Tallinas panorāmas kinoteātris Kosmos (1964), pagaidām nav atraduši piemērotu ekonomisko modeli. Neraugoties uz to, ka ēka ir atzīta par valsts nozīmes pieminekli, tā ir slēgta jau gandrīz četrus gadus. 2023. gada janvārī ēka tika izlikta pārdošanā, tomēr pircējs tā arī neatradās. Kopš tā laika kinoteātris ticis atvērts tikai uz vienu dienu — īpašajam filmas “Doktora Sandera miega terapija” seansam 2024. gadā.
Daudzos gadījumos kinoteātri iegūst jaunas funkcijas, kas nav saistītas ar kino izrādīšanu. Baltijas reģionā un Ziemeļeiropā ir ne mazums šādu renovāciju piemēru.
Skatuves un koncertzāles
Redzamākais pielāgošanas veids — iespējas dažādām aktivitātēm, jo šāds projekts neprasa būtisku pārplānošanu. Kinoteātris saglabā publisko kultūras funkciju, taču bijusī kinozāle pārtop par teātra skatuvi. Šādu piemēru redzam bijušajā kinoteātrī “Daile”, kas Barona ielā darbojās no 1936. līdz 2007. gadam. Mūsdienās tā telpās mājvietu radis “Mūzikas nams Daile” — koncertzāle ar tribīnēm un skatuvi, kur paredzētas 440 vietas. To pašu koncertfunkciju pārņēma “Palladium” — 1986. gadā tas kļuva par pirmo kinoteātri Baltijas valstīs, kurā tika ieviesta Dolby Stereo telpiskās skaņas sistēma un platekrāna formāts.
Tallinā, kur kinoteātri lielākoties bija izvietoti Viiru ielā vecpilsētā, pats pirmais 1917. gadā bija “Pasāža”, vēlāk “Helioss” un “Oktobērs”. Kinoteātris bija atvērts līdz 1990. gadiem, tad to slēdza, tagad tā ir vieta dažādiem pasākumiem; par tā pagātni atgādina nosaukums, “Helios Hall”. Netālu no “Pasāžas” 1926. gadā tika atvērts luksusa klases kinoteātris “Glorija Palas”. Zāles piekaramos griestus, kas imitē velves, rotā 13 gleznojumi apzeltīta ģipša ornamenta ietvarā, tos veidojis latviešu gleznotājs Hermanis Grīnbergs. Pēc 1940. gada grezno ansambli ar eklektikas un Art Deco elementiem pārvērta par teātri, šajā statusā tas tiek izmantots arī joprojām.
Viens no slavenākajiem kinoteātriem Somijā Tamperē — “Kino Palasti” (“Kino pils”), kas celts 1929. gadā. Tā nosaukums pilnībā atbilst gaisotnei: tas ir grezns pagājušā gadsimta pirmās puses “kino tempļa” paraugs. 2025. gadā Eiropas Kinoakadēmija to nosauca par vienu no Eiropas kinokultūras dārgumiem. Rūpīgi restaurētais kinoteātris tagad darbojas kā restorāns un pasākumu vieta. Te ik pa laikam tiek rīkotas arī skates, kā arī apskatāma ekspozīcija, kas veltīta vietas vēsturei.
Mākslas telpa
Vēl viens populārs kinoteātru pielāgošanas veids ir to pārveidošana par izstāžu zālēm, studijām un darbnīcām. Ēka, kurā Rīgā atradās kinoteātris “Forum”, lielāko savas vēstures daļu ir bijusi kinoteātris — sākumā pieaugušo auditorijai, bet vēlāk bērnu filmām platleņķa formātā. Tagad tas ir Digitālās mākslas nams, kurā tiek demonstrētas dažādas instalācijas ar videoprojekcijas kartēšanas (mapping) elementiem. Šeit tiek rīkoti arī mūzikas koncerti un priekšnesumi, teātra un dejas izrādes, mākslas festivāli, lekcijas un meistarklases.
Kauņas “Panemunė” kinoteātris kopš 1940. gada ir izvietojies bijušās skolas ēkā, kas celta pirms gadu desmitiem. Tas funkcionē kā izstāžu telpa — 2022. gadā, kad pilsēta bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, tur tika rīkota izstāde “Geismo Architektūra” (“Vēlmju arhitektūra”). Tāpat šeit ir izveidota sabiedriskā darbnīca, kur visi interesenti var radīt un remontēt lietas.
Restorāni
Apgleznotās sienas rada greznu atmosfēru itāļu restorānā L’ Avventura, kurš izvietojies bijušajā 1927. gada kinoteātrī Stokholmā. Vietējais arhitektu birojs ir atjaunojis ēku, saglabājot vēsturiskās detaļas un papildinot tās ar mūsdienīgiem dizaina elementiem: samta mēbelēm piesātinātos toņos un dažiem dzīviem olīvkokiem.
Stokholmas kinoteātris “Astoria” atradās 1874. gadā celtajā dzīvojamā ēkā Astoriahuset. Pirms mūsdienu rekonstrukcijas tajā bija darba telpas un kinozāle. Pēc 2021. gada pārbūves ēkā atrodas biroji un mājokļi, bet pirmajā stāvā atrodas restorāns, kura lobijs ierīkots bijušajā kinoteātra foajē.
Darba telpas
Dažos projektos kinoteātru ēkas maina savu funkciju no izklaides uz darījumu telpām. 2026. gadā Viļņā tika paziņots, ka zīmīgā 1951. gadā celtā bijušā kinoteātra “Pobeda” ēka (kas pēc slēgšanas kalpoja kā kazino un koncertzāle) tiks pārveidota par kopstrādes telpu. Tā jau ir slēgta vērienīgai rekonstrukcijai, kuras laikā plānots atjaunot fasādi, nomainīt jumtu, uzstādīt panorāmas logus un līdz 2026. gada beigām šeit atvērt Talent Garden kopstrādes telpu — tā pilsētā būs jau otra tāda.
Kopenhāgenā 1924. gadā celto kinoteātri “Boulevard Teatret” daļēji pārveidoja par vienu lielu zāli, divām mazākām zālēm, ar foajē, virtuvi, bibliotēku, grimētavu un kabinetu. Telpas var iznomāt studijām, piemēram, dejām, vokālajiem mēģinājumiem un citiem pulciņiem.
Veikals
Pēc dzelzs priekškara krišanas Lietuva mantojusi lielāko kinoteātru tīklu Baltijas valstīs, tā stāsta kino vēsturniece Līna Kaminskaite. Daudzi no tiem ir slēgti vai tiek izmantoti citiem mērķiem, sākot ar veterināro klīniku un beidzot ar lielveikalu. Ramigales pilsētas kinoteātrī “Ausra” tagad ir veikals. Spriežot pēc foto, ēka saglabājusi daudzas ārējās fasādes detaļas, tomēr interjers, visticamāk, ir zaudēts.
Dizaina biroja projekts “Studio Giancarlo Valle” Stokholmā rāda, kā pasargāt kinoteātri no stihiskām pārvērtībām komerciālajā lietošanā. XX gadsimta sākuma ēkā tika izveidots uzņēmuma “Nordic Knots” galvenais salons, kas specializējas paklāju ražošanā. Oriģinālā apdare tika rūpīgi saglabāta un atjaunota — sienas apšūtas ar tradicionālo zviedru akmeni, tā saucamo Kolmårdsmarmor. Vēsturiskās detaļas tika papildinātas ar siltiem koka un pulēta tērauda toņiem.
