Latvijas galvaspilsētas lidosta gatavojas vērienīgai renovācijai. Saskaņā ar stratēģisko attīstības plānu līdz 2050. gadam iniciatīvas aptver ne tikai termināļa kapacitātes palielināšanu un atjaunošanu, bet arī dzelzceļa satiksmes integrāciju, pateicoties Rail Baltica būvniecībai, blakus zonu attīstību un jaunas pilsētas-lidostas veidošanu.
Pieaugot pasažieru plūsmai un saasinoties konkurencei reģionā, šis stratēģiskais plāns kļūst nevis vienkārši par tehnisku nepieciešamību, bet nozīmīgu pilsētas attīstības un Rīgas starptautiskā statusa nostiprināšanas daļu. Kopējais investīciju apjoms šī plāna īstenošanai būs aptuveni 800 miljoni EUR.
Plānojums un ērtības
Lidostas jaunā rekonstrukcijas posma galvenais fokuss būs ērtas, savstarpēji saistītas vides izveide. Turpinās “Rail Baltica” stacijas celtniecība pie lidostas, kas nodrošinās ne tikai ātrāku savienojumu no Rīgas centra uz lidostu, bet arī savienojumus ar citām Baltijas valstu galvaspilsētām.
Cita starpā RIX Airport City — projekts ir teritorijas attīstības plāns blakus lidostai, kas ietver A klases birojus, viesnīcu, tirdzniecības un izklaides zonas, parkus un sabiedriskās telpas.
Atjaunošana
Attīstības stratēģija ietver jauna pasažieru termināļa būvniecību ar kopējo platību līdz 45 000 m² un spēju apkalpot līdz 12 miljoniem pasažieru gadā. Būvdarbus plānots uzsākt 2026. gada sākumā un pabeigt līdz 2028. -2029. gadam. (TRBusiness) Turklāt pašreizējais terminālis apkalpos ceļotājus arī būvniecības laikā.
Lidostas atjaunošanas pirmajā posmā līdz 2030. gadam ir paredzēta jauna pasažieru termināļa, un papildus jau ceturtā perona izbūve, esošo manevrēšanas ceļu renovācija un jaunu izbūve, kas ļaus paplašināt ielidošanas un izlidošanas plūsmu, kā arī jaunu dispečeru torni. Pirmajā posmā plānota arī lidostas “pilsētas” pirmreizējā būvniecība.
RIX Airport City: mini pilsēta
RIX Airport City — tas ir daudzfunkcionāls komplekss, kas lidostas “Rīga” teritoriju pārvērtīs modernā biznesa un sabiedriskajā mezglā. Projekts aptver 24 hektārus un ietver A klases biroju ēkas, četru zvaigžņu viesnīcu, tirdzniecības un servisu telpas, kā arī publiskās telpas.
Aptuveni 10% teritorijas atvēlēti parkiem un pastaigu zonām, radot līdzsvaru starp biznesu un komfortu.
Infrastruktūra
Projekta infrastruktūras elementi ietver ceļu pieejas, vairāklīmeņu stāvvietas, loģistikas un kravas operāciju zonas. Turklāt lidostas teritorijā noris “Rail Baltica” inženiertīklu un satiksmes pārvadu izbūves darbi: kopš 2025. gada jūlija ir izbūvēti vairāk nekā 110 445 m² jaunu ceļu, 56 km komunikāciju un 30 000 m ³ betona.
Finansiāli projektu atbalsta lielās starptautiskās bankas: Rīgas lidostas termināļa rekonstrukcijas projekts saņēmis finansējuma piedāvājumu no European Bank for Reconstruction and Development (EBRD) u.c.
Stabilitāte un troksnis
Lidostas “Rīga” ilgtermiņa stratēģijā ilgtspējīga attīstība ir izcelta kā viena no galvenajām prioritātēm. 2025. –2050. gada plāns ir orientēts uz oglekļa pēdas samazināšanu, energoefektivitātes paaugstināšanu un ietekmes uz vidi samazināšanu. Starp plānotajiem pasākumiem ir pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, saules paneļu uzstādīšana uz jaunā termināļa ēkām, lietus ūdens savākšanas un pārstrādes sistēmu attīstība, kā arī uzlādes infrastruktūras paplašināšana elektrotransportam un spectehnikai.
Atsevišķa uzmanība pievērsta trokšņa jautājumiem. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem lidosta “Rīga” jau šodien uzrāda vienu no zemākajiem trokšņu ietekmes līmeņiem Eiropas lielo lidostu vidū. Tomēr jaunajā plānā ir iestrādāti papildu soļi — stingrāka monitoringa ieviešana, skrejceļa modernizācija, ņemot vērā trokšņu absorbējošās tehnoloģijas un dzīvojamās apbūves ierobežojumu saglabāšana paaugstinātas akustiskās iedarbības zonās.
Finansējums
Kopējās investīcijas būs aptuveni 800 miljoni EUR. Galvenais līdzekļu avots ir pati lidosta: lielākā daļa projektu tiek finansēti no pašu ieņēmumiem — lidostu maksām, aviokompāniju maksām un pasažieru tarifiem. Valsts līdzdalība ir ierobežota ar mērķinvestīcijām drošības un kontroles jomā, turpretim lielie infrastruktūras projekti tiek atbalstīti, sadarbojoties ar starptautiskajām finanšu institūcijām, ieskaitot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).
