S&T Syndicate
DAUDZSLĀŅU GRŪVS
„Vāveres un Bruņurupuča sindikāts” (tieši tā atšifrējas pirmie burti grupas nosaukumā) Latvijas mūzikas cienītājiem pazīstams jau kopš 2005. gada. Tas sākās kā divu draugu — Riharda Vāveres un Mārtiņa Jurjāna — duets, taču ar laiku S&T paplašinājās, piesaistot citus mūziķus un kļūstot par īstu sindikātu. Pašlaik līdzās Rihardam un Mārtiņam grupā muzicē arī Oto Andreļūns, Kaspars Lastovskis, Ernests Rasa un Kaspars Balodis.
Visprecīzāk S&T Syndicate skanējumu raksturo instrumentālais fusion. Savā mūzikā grupa virtuozi sapludina džeza, fanka, drum&bass un ambient noskaņas. Paši izpildītāji atzīst, ka pasniedz džezu „dažādās mērcēs” — džeza harmoniju un improvizāciju sabalansējot ar roka un fanka dzinējspēku, sintezatoriem un sekvenceriem.
“Mūsu mūzika ir kā bildes vai domu ilustrācijas, kas riņķo pa galvu, kad aizsapņojies vai aizdomājies.”
Iespējams, būtiskākā S&T Syndicate iezīme, kas to izceļ starp citiem Latvijas instrumentālajiem projektiem, ir pieeja tam, kā klausīties un uztvert mūziku. Grupa tiecas atpestīt instrumentālo mūziku no ierastā fona mūzikas zīmoga — tādu, kuru ierasts dzirdēt kaut kur fonā restorānos, liftos vai atbildes gaidīšanas režīmā tālrunī.
Brīžiem viņi to uztver pavisam burtiski. 2022. gadā reizē ar otro studijas albumu Elevator Music 2.1 grupa izveidoja īpašu tālruņa līniju —, piezvanot uz to, varēja par brīvu noklausīties visu albumu no sākuma līdz beigām. Ieraksta nosaukums šeit trāpa desmitniekā: mūziķi radoši apspēlēja fonā skanošo „lifta mūziku”, ko nākas klausīties, gaidot savienojumu ar operatoru. Tikai šajā gadījumā operators bija pati mūzika.
Katrs no trim S&T Syndicate albumiem ir atsevišķs konceptuāls stāsts. Interaction, kas dienasgaismu ieraudzīja piecus gadus pirms Elevator Music 2.1, ir veltīts pašam mūzikas radīšanas procesam un unikālajai sajūtai, kas dzimst kopradē. Jaunākais ieraksts Empty TV (2026) pievēršas citai mūsu laikmeta iezīmei — informācijas pārsātinājumam. Mūziķi aicina uz mirkli apstādināt skrējienu, ievilkt elpu un nesteidzoties ļauties, piemēram, deviņu minūšu garai kompozīcijai.
Šādā skatījumā S&T Syndicate mūzika ir kā sagatavots audekls, kur grupa ir radījusi pamatu, kuram ikviens klausītājs pats pieglezno klāt kaut ko savu — personīgo stāstu, noskaņojumu un pieredzēto.
Rihards Lībietis & Rihards Libietis Orchestra
“MĒS RADĀM MŪZIKU, LAI MAINĪTU PASAULI.”
Āfrikas un Tuvo Austrumu ritmi, latviešu tautas mūzika, džezs un blūzs — viss saplūst ansambļa Rihards Libietis Orchestra mūzikā. Tomēr grupas vēsture sniedzas krietni tālākā pagātnē — tā sākusies ar tās izveidotāja, ģitārista un komponista Riharda Lībieša personīgo sapni.
2007. gadā, būdams vēl skolnieks, Rihards pirmo reizi paņēma rokās ģitāru. Spēlēt viņš iemācījās no YouTube videoklipiem, stundām ilgi uz neilona stīgu akustiskās ģitāras atšifrējot Guns N’ Roses, Deep Purple, Led Zeppelin un Pink Floyd partijas. „Ja man pasmaidīs veiksme un es cītīgi strādāšu, mūzika tik tiešām varētu kļūt par to, ar ko varēšu nodarboties,” tā viņš toreiz domāja.
2015. gadā dzima projekts Rihards Libietis Orchestra, kas šobrīd ir Riharda pamatdarbs. Kopā ar viņu sastāvā ir basģitārists Jānis Polis, bundzinieks Matīss Repsis, ģitārists Gints Smukais un čelliste Erna Daugaviete. Paralēli mūziķis darbojas arī citos projektos, piemēram, Rihards Lībietis OrchesTrio kopā ar Tomu Kursīti un Dairi Petrauski, kā arī raksta mūziku teātra izrādēm un kino.
Mūziķi no Rihards Libietis Orchestra ne reizi vien teikuši, ka rada mūziku, lai mainītu pasauli. Skan vērienīgi, taču, ieklausoties viņu kompozīciju uzbūvē, top skaidrs, ka aiz šiem vārdiem slēpjas pavisam konkrēta pieeja.
Darbs pie jaunas mūzikas sākas ar kontekstu — ar to, ko mūziķi dēvē par noslēpumu jeb ideju, ko viņi ieauž katrā skaņdarbā. Klausītājam atliek to sajust un atšifrēt pēc savām izjūtām. Pat skaņdarbu nosaukumiem šeit ir sava loma: tie neatklāj visu uzreiz, bet dod pavedienu, kas savieno mūziķa un klausītāja personīgo pieredzi.
„Mūzika ir brīnišķīgs komunikācijas līdzeklis: ar to var izteikt to, ko vārdos reizēm pateikt ir grūti.”
Šajā ziņā Rihardu Lībieti var uzskatīt par tādu kā mūzikas hronistu. Viņa astoņi albumi, kuros apkopoti gan solo ieraksti, gan kopdarbi ar Rihards Libietis Orchestra un citiem projektiem, iemūžina dažādas cilvēka iekšējās pasaules un laikmeta noskaņas.
Albumā Lines and Miniatures caurvijas tiekšanās pretī gaismai par spīti mūsdienu laikmeta spiedienam. Willful Blindness stāsta par katra atbildību pašam pret sevi un spēju paļauties uz saviem spēkiem, pat ja mēdzam sevi par zemu novērtēt. Bet Scream, Breathe, Cry aicina uz mirkli apstāties: domās aizceļot uz miglā tītu upes krastu, uzkāpt kalna smailē vai kur citur, kur sirds šobrīd visvairāk tiecas.
Varbūt tieši tajā arī slēpjas Riharda Lībieša radītās mūzikas būtība — nevis pasniegt klausītājam jau gatavu stāstu, bet gan izveidot telpu, kurā viņš var sadzirdēt pats savējo.
Melo-M
TRĪS ČELLU MAĢIJA
Iedomājieties savu mīļāko dziesmu. Un tagad iztēlojieties, ka pēkšņi izgaist visi mūzikas instrumenti, un paliek tikai čells. Precīzāk — trīs čelli. Vai jūsu skaņdarbs joprojām skanētu tikpat aizraujoši? Mēs par to ne mirkli nešaubāmies, ja pie šiem instrumentiem ķersies Kārlis Auzāns, Miķelis Dobičins un Jānis Pauls!
2000. gadu sākumā Kārlis Auzāns — šodien atzīts latviešu multiinstrumentālists un komponists, kurš rada mūziku kino, teātrim un televīzijai — aizdomājās, kā būtu, ja paņemtu čellu, izietu ārpus klasikas rāmjiem un sāktu uz tā spēlēt popmūziku un roku? Un tad mēģinātu šo eksperimentu iznest starptautiskā līmenī? 2005. gadā, apvienojot spēkus ar čellistiem Miķeli Dobičinu un Jāni Paulu, viņš radīja grupu Melo-M. Trīs čelli kļuva par pamatu projektam, kas jau no paša sākuma tika iecerēts kā eksperiments: mūziķi vēlējās nojaukt ierasto robežu starp klasisko un populāro mūziku, pierādot, ka klasisks instruments var skanēt pavisam neparasti un mūsdienīgi.
Šķiet, ko gan spēj trīs čelli? Izrādās — ļoti daudz. Sākot ar latviešu populāro dziesmu roķīgajām apdarēm, Melo-M pamazām pārkāpa žanru robežas. Šobrīd viņu pūrā ir satriecošas pasaules slavenāko hitu interpretācijas —, sākot no Europe leģendārā The Final Countdown līdz Radiohead smalkajam No Surprises un Coldplay ikoniskajam Clocks. Pēdējos gados mūziķi aizvien biežāk pievēršas arī pašu radītai mūzikai. Piemēram, albumā From the Forest We Come ir tikai oriģinālkompozīcijas.
„Mēs spējam iejusties visdažādākajās lomās — būt ļoti solīdi, rāmi un kārtīgi, taču reizē protam arī no visas sirds iztrakoties.”
Laikam ejot, trīs čellu skanējumu arvien biežāk papildināja sitaminstrumenti — tagad pie bungām ir virtuozais sitaminstrumentālists Miķelis Vīte. Bet kopš 2015. gada Melo-M rīko vērienīgus koncertus, kur plecu pie pleca spēlē simtiem čellistu no visas Latvijas. Jā, tieši tā — simtiem čellu līdzās uz vienas skatuves! Paklausieties, piemēram, Come Together The Beatles šādā izpildījumā. Tas ir skaisti!
Mēdz teikt, ka čells ir viens no cilvēka balsij radniecīgākajiem instrumentiem. Pateicoties Melo-M, šī balss runā ne tikai ar klasiskās mūzikas cienītājiem.
Deniss Pashkevich
Deniss Paškevičs ir cilvēks, ar kuru nav jāiepazīstina. Saksofonists, flautists, komponists — viņš ir viens no galvenajiem Latvijas džeza dzīves dzinējspēkiem. Lai gan šobrīd viņa pamatinstruments ir saksofons, vien retais zina, ka pirms tā Denisa dzīvē bijuši vēl divi citi instrumenti: klavieres un flauta. Pāriet no klavierēm uz flautu nācās smagas rokas traumas dēļ, savukārt no flautas uz saksofonu Deniss pārgāja, iemīloties improvizācijā un džezā. „Viņš man trāpīja ar Koltreinu,” tā Deniss atcerējās savu skolotāju Vladimiru Kolpakovu — guru, kurš kļuva par viņa galveno ceļvedi džeza un improvizācijas pasaulē.
Mūsdienās pats Deniss ir kļuvis par ceļvedi, un kļuvis par vienu no nozīmīgākajām un ietekmīgākajām personībām Latvijas džezā un tā pedagoģijā. Ir grūti uzskaitīt visus viņa muzikālos sasniegumus. Šobrīd viņa pūrā, neskaitot visu pārējo, ir desmitiem izdotu albumu un sadarbība ar visā pasaulē atzītiem džeza mūziķiem, tostarp Timu Milleru, Rendiju Brekeru, Timu Hegensu un Džekiju Terasonu. Tāpat Deniss ir džeza kvarteta Deniss Pashkevich Quartet, apvienības DP Trio, džeza, elektroakustiskās un improvizācijas mūzikas festivāla Jazz Room Fest, kā arī mūzikas izdevniecības Riga Room Records dibinātājs.
Pats mūziķis savu jaunradi raksturo kā „džeza tradīciju un jaunu, novatorisku izpausmes līdzekļu apvienojumu”. Citiem vārdiem sakot, viņš rada akadēmiski pārdomātu, intelektuālu mūziku, papildinot to ar mūsdienīgām harmonijām un meistarīgi savijot ar brīvajām improvizācijām. Savukārt viņa spēles maniere ir kaut kas absolūti unikāls. 2019. gadā Entonijs Dīns-Hariss recenzijā žurnālam DownBeat Paškeviča saksofonu salīdzināja ar lidmašīnu, kas „viegli slīd cauri turbulencei”. Jāatzīst, ka tas ir ļoti trāpīgs salīdzinājums.
Toms Rudzinskis & Toms Rudzinskis Quartet
IMPROVIZĀCIJAS VIRTUOZS
Komponists, saksofonists un pedagogs Toms Rudzinskis ir vēl viena ārkārtīgi nozīmīga personība mūsdienu Latvijas džeza pasaulē. Savulaik viņš klasisko saksofonu nomainīja pret džeza saksofonu — un tagad ar šo instrumentu rada kaut ko pilnīgi maģisku.
Toms ir īstens improvizācijas meistars. Vēl pusaudža gados, iedvesmojies no Toma Brauna mūzikas, viņš nolēma, ka vēlas radīt kaut ko tikpat skaistu „burtiski no nekā” — tieši tā viņš tolaik uztvēra improvizāciju. Ilgus gadus Toms centās sev noslīpēt formulu, tiecoties pēc lielākas brīvības un radošuma izpildījumā, līdz nonāca pie secinājuma, ka „atslēga uz radošumu un improvizāciju ir vienkārši būšana momentā, būšana šeit un tagad”. Klausoties viņa mūziku, arī klausītājs nevilšus nonāk „šeit un tagad” sajūtā.
2011. gadā, vēl mācoties Amsterdamas konservatorijā, Toms izveidoja savu grupu Toms Rudzinskis Quartet. Tās pastāvēšanas laikā kvarteta sastāvs ir mainījies, taču šobrīd tā pamatsastāvā (līdzās Tomam) ir pianists Alekss Kū, kontrabasists Igors Spalati un bundzinieks Ivars Arutjunjans. Mūziķu radītais skanējums ir džezs ar visdažādākajām iezīmēm — atkarībā no kompozīcijas no post-bop līdz pat klasiskajai mūzikai. 2025. gadā viņu otrais albums Interception ieguva „Zelta mikrofona” balvu kā gada labākais džeza mūzikas albums. Apvienība aktīvi koncertē visā pasaulē, savukārt Latvijā viņus visbiežāk var dzirdēt mājīgajā kultūrtelpā M/Darbnīca.
Very Cool People
PADARĪT NOPIETNO MŪZIKU PIEEJAMU IKVIENAM
2007. gadā vēlēšanās „atkal likt džezam un fankam aizraut cilvēkus dejā” pamudināja ģitāristu Elviju Grafcovu radīt savu apvienību. Un nu jau gandrīz divdesmit gadus viņš kopā ar komandu — Māri Vitku, Jāni Olekšu, Andri Buiķi, Māri Jēkabsonu, Oskaru Ozoliņu, Lauru Rozenbergu un Kristapu Lubovu — rada mūziku, ko paši mūziķi raksturo kā „fanka un soula injekciju savienojumā ar džezu, sērfu un klezmeru”. Vārdu sakot — ārkārtīgi pozitīvu mūziku.
„Pietiekami izklaidējoši albumā, viņi noteikti vēl jo vairāk aizraujoši dzīvajā izpildījumā, dzirkstošā kokteilī sajaucot fanku ar džezu un blūzu un pievienojot vēl kādas tikai pašiem vien zināmas garšvielas…“
ŽURNĀLS “MŪZIKAS SAULE”
Sākotnēji apvienība izpildīja tikai instrumentālo mūziku, taču ar laiku viņu albumos, kuru šobrīd ir jau desmit, arvien biežāk sāka skanēt arī vokāls. Tas mudināja grupu sadarboties ar pazīstamiem Latvijas dziedātājiem, sākot no Žorža Siksnas līdz Aijai Andrejevai un Evilenai Protektorei. Piemēram, 2018. gadā viņi pirmo reizi ierakstīja kopīgu singlu Pa apli ar reperiem ansis un Edavārdi. Vērts paklausīties — īsts un nedzirdēts džeza, fanka un repa kokteilis!
Savukārt 2024. gadā viņi izdeva albumu Dzīvs, kurā ierasto instrumentālo skanējumu papildināja ar aizraujošiem un sulīgiem elektroniskās mūzikas ritmiem. Patiesībā tā arī ir viena no grupas galvenajām iezīmēm: paliekot uzticīgi labākajām fanka un džeza tradīcijām, viņi nebaidās eksperimentēt un nemitīgi pārsteidz ar negaidītām muzikālajām kombinācijām. Klausoties Very Cool People, nevilšus prātā nāk Luija Ārmstronga vārdi: „Tas, ko mēs spēlējam, ir pati dzīve.”
Neviens izlases apraksts nespēj pilnībā aptvert visus talantīgos Latvijas izpildītājus — gan jau zināmos, gan tos, kuri tikai sāk savu ceļu —, kas veltījuši sevi instrumentālajai mūzikai. Iesakām sekot līdzi kultūrvietu M/Darbnīca, Masa Studija, Kultūrbārs un citu lielisku norises vietu afišām. Katru nedēļu tur skan mūzika, kas var kļūt jums par jaunu atklājumu un ieņemt paliekošu vietu gan sirdī, gan personīgajā iecienītāko dziesmu izlasē.
