Septembris
MIELOTIES AR MIĶEĻDIENAS GARDUMIEM
Šogad rudens ekvinokcija jeb saulgrieži iestāsies naktī uz 23. septembri. Pēc Latviešu tautas tradīcijām šis laiks ir saistīts ar Miķeļiem — lauku darbu pabeigšanu, ražas novākšanu un saulgriežiem. Pēc kristietības ienākšanas svētki tika pārvirzīti uz 29. septembri.
Galvenā svētku tradīcija ir ražas gadatirgi. Vecrīgā mājražotāju un zemnieku tirgus notiks 26. septembrī. Un tradīcijas vēsta, ka sievietes šajā dienā cep maizi, bet vīrieši cienā viesus ar mājas alu.
Kurzemē šajā dienā cep sklandraušus jeb žograušus — rudzu miltu mīklas raušus ar pildījumu. Vairāk par Latvijas lauku tradīcijām, svētkiem un rituāliem stāstījām šajā rakstā.
RAŽAS LAIKS
Ievākt ražu var ikviens, pat ja jums nav sava dārza. Vīna darītavā “Mazburkas“, kas atrodas pie šosejas Rīga–Ventspils (A10), aug aptuveni 60 vīnogu šķirņu. Ekskursijās ietilpst pastaiga pa vīna dārziem, vīna degustācija un iepazīšanās ar saimniecības vēsturi. Sezonas laikā viesi var piedalīties vīnogu ražas vākšanā, kā arī vērot aitu ganāmpulku.
Nakšņot var turpat vīna darītavas teritorijā — koka mājiņās pļavas vidū. Mājupceļā var saimniecībā iegādāties kādu pudeli vietējā vīna, svaigu jēra gaļu vai jaunās ražas vīnogas. Savukārt par to, kā Latvija audzē vīnogas par spīti ziemeļu klimatam, mēs rakstījām materiālā par vietējām vīna darītavām.
DOTIES SĒŅOT VAI LASĪT OGAS
Pēc “Norstat” aptaujas datiem, vismaz reizi sēņot devies 91% Latvijas iedzīvotāju, bet aptuveni trešdaļa to dara regulāri.
Sēnes vislabāk meklēt uzņēmumu “Latvijas valsts meži” un “Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos, kur tās var lasīt brīvi un bez maksas. Īpaši populārs ir Gaujas Nacionālais parks, Tukuma apkārtne un Amatas ieleja. Ja reizē vēlaties izvēlēties arī pastaigu maršrutu, atsevišķā ceļvedī esam apkopojuši vairākas Latvijas dabas takas.
Oktobris
ATVADAS NO GĀJPUTNIEM
Oktobris ir viens no labākajiem mēnešiem putnu migrācijas vērošanai. Debesis pār Latviju šķērso dzērvju un zosu kāši, bet tīrumos var redzēt kā pulcējas lieli putnu bari, kas gatavojas tālajam ceļam.
Vislabāk putnus novērot saullēkta laikā, kad laikapstākļi nesola lietu vai stipru vēju.
Galvenā rudens migrācijas vieta ir Papes dabas parks Kurzemes dienvidos. Šeit starp jūru un ezeru ved viens no svarīgākajiem gājputnu maršrutiem. Izvairoties no ilga pārlidojuma pār ūdenim, tie pulcējas uz šauras zemes joslas, radot iespaidīgu skatu.
Kopš 1966. gada Papē darbojas ornitoloģiskā stacija — vienīgā Latvijā, kur gredzeno gājputnus. Apmeklētājiem tā ir atvērta no augusta līdz novembra vidum. Savukārt nokļūt šeit var pa Jūrtakas (E9) maršrutu — vienu no interesantākajiem kājāmgājēju maršrutiem valstī.
SKATĪTIES FESTIVĀLU KINO
No 15. līdz 25. oktobrim pilsētā norisināsies Rīgas Starptautiskais kinofestivāls RIGA IFF — ar vairāk nekā simts seansiem desmit dienās. Festivāls ik gadu pulcē filmas no visas pasaules, un tā programma jau sen ir izgājusi ārpus klasiska kinoseansa rāmjiem.
Galvenajā konkursā iekļautas deviņas filmas no Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Zviedrijas. Festivālu atklāj dāņu režisores Majas el Tūhī (May el-Toukhy) filma “Woman Unknown“. Filma tika uzņemta Rīgā, un tā ir pirmais kopražojums ar Latvijas līdzdalību, kas nokļuvis Venēcijas kinofestivāla pamatkonkursā.
Galvenā konkursa filmas tiek izrādītas “Splendid Palace” — vienā no skaistākajiem Baltijas kinoteātriem. To atklāja 1923. gadā kā pirmo īpaši šim mērķim celto kinoteātri reģionā, un jau paša nama dēļ vien šeit ir vērts iegriezties pat tiem, kuri kino apmeklē reti.
IZBAUDĪT KULDĪGAS SKAISTUMU
Rudenī Kuldīga būs īpaši skaists galamērķis brīvdienu izbraucienam.
Dzeltenās lapas šeit kontrastē ar sarkanajiem dakstiņu jumtiem, bet Vecpilsētas šaurās ieliņas izskatās tā, itin kā pēdējo simt gadu laikā nebūtu mainījies gandrīz nekas. 2023. gadā Kuldīgas vēsturisko centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Par tā arhitektūras mantojumu un ceļu līdz šim statusam mēs stāstījām šajā rakstā.
Viens no skaistākajiem skatiem paveras no tiltiņa Baznīcas ielā: no šejienes redzama līkumotā Alekšupīte, senās ēkas un Svētās Katrīnas baznīcas tornis.
Ja laiks sabojājas, var uzkāpt bijušās “Adatu fabrikas” tornī un paskatīties uz pilsētu no augšas. Savukārt drosmīgākie turpina peldēties pie Ventas rumbas pat oktobra vidū. Ventas rumba tiek uzskatīta par platāko ūdenskritumu Eiropā.
Novembris
PĒRTIES TRADICIONĀLAJĀ LATVIEŠU PIRTĪ
2025. gada septembrī latviešu pirts tika iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šai tradīcijai ir četri obligāti elementi. Dzīvā uguns: krāsnij jābūt kurinātai ar malku, elektriskā nederēs. Ūdens: latvieši to izmanto krietni vairāk nekā ziemeļu kaimiņi. Augi: bērzu slotas, kurās iepīti ārstnieciskie augi, piemēram, vērmeles, piparmētra, biškrēsliņi un pelašķi. Un ģimene: pirts Latvijā ir ģimenes tradīcija.
Novembra sākums tiek uzskatīts par īpaši piemērotu laiku pirts rituāliem. Līdz 10. novembrim turpinās veļu laiks — laiks, kad saskaņā ar ticējumiem senču dvēseles nāk apciemot palikušos. Senatnē tām atstāja iekurinātu pirtiņu, siltu ūdeni un tīrus dvieļus.
Mūsdienās tradīcijas baudīt var arī pilsētā — piemēram, nesen atvērtajā sociālajā saunā “Miers” vai kādā no daudzajām Rīgas pirtīm. Desmit vietas, kur nopērties Rīgā, esam apkopojuši atsevišķā ceļvedī.
IZGATAVOT SVECI BIŠU DRAVĀ
Novembrī dienas gaismas ilgums Rīgā samazinās gandrīz par divām stundām: 1. novembrī saule spīd aptuveni deviņas stundas, bet mēneša beigās — tikai nedaudz vairāk par septiņām.
Tāpēc sveces šajā gadalaikā ir īpaši noderīgas. Veļu laikā sveces un skali tika degti senču piemiņai, savukārt 11. novembrī, Lāčplēša dienā, tūkstošiem uguntiņu iedegas pie Rīgas pils mūra — šī tradīcija aizsākās jau 1988. gadā.
Pagatavot sveci paša rokām var dravā “Bites Bandeniekos” Talsu novadā. Šeit strādā ar vasku no pašu bišu dravas un rīko meistarklases ikvienam interesentam. Pēc meistarklases var degustēt dravas produktus, iepirkties nelielā bodītē vai izbaudīt pirts priekus un pamērcēties kublā.
MEKLĒT DZINTARU
Labākais laiks dzintara meklēšanai Kurzemes piekrastē ir pēc rudens vētrām.
Pāvilostā dzintaru visbiežāk izskalo ziemeļrietumu vējš, savukārt Liepājas apkārtnē lielo atradumu sezona turpinās visu rudeni un ziemu. To vērts meklēt starp krastā izskalotajām jūraszālēm — tieši tur visbiežāk iesprūst nelieli Baltijas zelta gabaliņi.
Vētras laikā labāk turēties tālāk no ūdens, jo viļņi mēdz izskalot krastu, un stāvkrasti var iebrukt.
Pēc garas pastaigas var sasildīties koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā. Tās projektu jau 2003. gadā izstrādāja austriešu arhitekts Folkers Gīnke, un fasādes oranžais stikls ir atsauce uz dzintaru — vienu no Latvijas piekrastes simboliem.
