Dziesmu un deju svētki: krāšņas kultūras mantojuma svinības

Prestižākais kultūras notikums Latvijā

Festivāls piesaista ap 40 000 dalībnieku, tostarp korus, tautas deju ansambļus, orķestrus un citus skatuves māksliniekus. Kopā viņi demonstrē savus izcilos talantus rūpīgi veidotā sinhronitātē, aizraujot skatītājus ar unikāliem priekšnesumiem. Nākamā pasākuma programma jau ir noteikta vairākus gadus uz priekšu, kas nozīmē, ka visām 1600 iesaistītajām grupām katru nedēļu jātrenējas un jākvalificējas caur īpašu skati, lai varētu šeit uzstāties.

Festivāls ir tik nozīmīgs, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam tiek dota brīvdiena, lai vērotu noslēguma parādi un koncertu. Biļetes vienmēr ir ļoti pieprasītas un tiek izpārdotas tikpat ātri, cik parādās. Neskatoties uz to, šis pasākums piesaista plašu publiku, pulcējot neskaitāmus skatītājus no tuvākām un tālākām zemēm, lai pieredzētu mūzikas un dejas aizraujošos paraugdemonstrējumus. Izpildītāju lipīgā enerģija un kaislība rada neaizmirstamu pieredzi pat tiem, kas skatās šo šovu no mājām.

Dziesmu un deju svētkus UNESCO 2003. gadā atzina par cilvēces nemateriālā mantojuma šedevru. Šī prestižā atzinība izceļ festivāla milzīgo kultūras nozīmi un lomu Latvijas tradīciju saglabāšanā. Taču paša festivāla pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā, kad Latvija piedzīvoja nacionālās atmodas periodu un tiecās pēc neatkarības. Tas sākās ar 1873. gadā notikušajiem nacionālajiem dziesmu svētkiem, kas kalpoja kā izšķiroša platforma latviešu kultūras identitātes saglabāšanai un popularizēšanai.

Mūsdienās latviešu Dziesmu un deju svētki tiek aizvadīti pēc rūpīgi strukturētas programmas, kas ietver daudzveidīgu priekšnesumu, konkursu, meistardarbnīcu un izstāžu klāstu. Festivāls parasti ilgst vairāk nekā nedēļu, piedāvājot aizraujošu pieredzi gan dalībniekiem, gan skatītājiem.

Četri festivāla periodi

Pirmie festivāli notika Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Lai saņemtu atļauju festivālam, tas bija jāsalīdzina ar nozīmīgu nacionālu notikumu: otrais festivāls atzīmēja imperatora Aleksandra II valdīšanas 25 gadu jubileju, ceturtais festivāls atzīmēja 100 gadus, kopš Kurzeme tika pievienota Krievijai, un piektais festivāls svinēja 200 gadus, kopš Vidzeme pievienojās Krievijai. Pirmajā festivālā jau tika iedibinātas galvenās pasākuma tradīcijas, tostarp gājiens, koru koncerti un konkursi.

Otrajā periodā šie svētki pirmo reizi tika aizvadīti neatkarīgā Latvijā. Šo gadu laikā Latvijas amatieru sasniedza atzīstami augstu līmeni. Lai gan, salīdzinot ar mūsdienām, šie svētki vēl bija salīdzinoši nelieli, tieši šajā laikā Latvijas augsnē tika iestādīta nacionālā lepnuma sēkla. Tieši šeit tika nosprausts tonis tam, ko pārstāv Nacionālais dziesmu un deju festivāls.

Norisinoties padomju okupētajā Latvijā, festivāls tika iekļauts padomju kultūras sistēmas pašorganizētajā kategorijā. Organizēšanai tika izveidota īpaša valsts struktūrvienība, kuras mērķis ir pārraut saiti ar iepriekšējiem festivāliem, pielāgojoties jaunajai sistēmai. Festivāli bija pakļauti totalitārai cenzūrai un ideoloģiskai ietekmei, kas bieži tika veltīta svarīgām režīma gadadienām. Ievērojamu repertuāra daļu veidoja kompozīcijas, kas demonstrēja lojalitāti padomju režīmam. Sākot ar desmito festivālu, tika iekļauti deju kolektīvu priekšnesumi, sportistu un mākslinieku paraugdemonstrējumi, bērnu un skolēnu dziedāšanas un dejošanas priekšnesumi. Pirmie neatkarīgie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika dažas nedēļas pirms trīspadsmitā valsts mēroga latviešu dziesmu un deju svētkiem.

Tie tika aizvadīti un turpina notikt neatkarīgā Latvijā kopš 1990. gada, kas formāli vēl bija padomju okupācijas laikā, tomēr repertuārs vairs nebija pakļauts totalitārai cenzūrai. Šie festivāli iezīmēja pirmo latviešu koru un diriģentu piedalīšanos no citām pasaules valstīm pēckara laikā. Tika arī ieviesti ievērojami atšķirīgs pasākuma modelis, kuru turpināja izmantot un attīstīt nākamajos festivālos. Tomēr vairāki elementi, piemēram, daudzpakāpju organizācijas modelis, deju grupu un pūtēju orķestru konkursi, deju iekļaušana koru koncertos un liela mēroga deju priekšnesumi sporta stadionos, tika pārnesti no trešā perioda, lai izmantotu tos arī mūsdienās.

Kur dziedāšana un dejošana kļūst par vienu

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki piedāvā dažādus koru priekšnesumus, sākot ar tradicionālajām latviešu tautasdziesmām un beidzot ar mūsdienīgām kompozīcijām. Skatītājus apbur visu vecumu koru harmoniskās balsis – no bērniem līdz pieaugušajiem. Un, lai gan tautas dejotājiem ir savi priekšnesumi visa festivāla garumā, uz noslēguma koncertu sanāk labākie no abām pasaulēm, lai kopā radītu ko ļoti īpašu.

Šie vizuāli aizraujošie priekšnesumi atrāda kultūras izpausmes veidus un tīro kustību prieku. Turklāt festivāls atzīmē instrumentālo mūziku, kurā piedalās orķestri, ansambļi un solisti, demonstrējot savu talantu gan ar tradicionāliem, gan mūsdienīgiem instrumentiem. Lai vēl vairāk iesaistītu dalībniekus un skatītājus, festivāls piedāvā darbnīcas un izstādes, kas izkaisītas pa Rīgu. Tās sniedz praktisku pieredzi un iespēju iepazīt latviešu kultūras tradīcijas, vienlaikus apliecinot atzinību tradicionālo instrumentu un tērpu meistarībai.

Kad un kur notiks nākamais festivāls?

Gaidāmie Dziesmu un deju svētki sāksies 2023. gada 1. jūlijā un notiks dažādās Rīgas vietās. Pasākumu telpas tiks īpaši dekorētas ar speciāli veidotām skatuvēm un lieliem ekrāniem, kas izvietoti visapkārt pilsētai. Apkārtne tiks iekārtota tā, lai apmeklētāji varētu pilnībā iedziļināties festivāla pieredzē. Galvenie koru un deju priekšnesumi notiks to tradicionālajās norises vietās – Mežaparka estrādē “Sudraba birzs” un Daugavas stadionā. Šīs vietas ir atjaunotas, lai uzlabotu gan skatītāju, gan 2023. gada Dziesmu un deju svētku dalībnieku pieredzi.

Biļetes vēl ir pieejamas, bet arī ja neapmeklēsi nevienu no pasākumiem, košā enerģija un pavisam atklāti – papildus 40 000 cilvēku Rīgā ir jūtami visos iespējamos veidos. Šis ir patiešām ievērojams notikums, un fakts, ka tas notiek tikai reizi piecos gados, padara to vēl īpašāku. Cilvēki staigā nacionālajos tērpos pa ielām, dzied, dejo un vienkārši svin to, kas viņi ir.