getlini.lv
Iedomājieties: Latvija pagājušā gadsimta 70. gados. Tolaik nebija vienotas atkritumu izvešanas sistēmas: cilvēki vienkārši tos aizveda, kur vien varēja, līdz ar to visur sāka veidoties atkritumu izgāztuves. Getliņi bija viena no šādām vietām, vien 15 kilometrus no Rīgas.
10-15 gadu laikā lielākajā daļā šo poligonu bija radies nopietns piesārņojums. Situāciju sarežģīja tas, ka izgāztuvēs bija sajaukti dažāda veida atkritumi — un, ja bioloģiskie atkritumi varēja tur palikt, tad kaut kas bija jādara ar plastmasas pudelēm vai mašīnu eļļu.
Deviņdesmito gadu sākumā, kad valsts atguva neatkarību, notika plašas diskusijas par to, kā Latvijai būtu jārīkojas ar atkritumiem. Getliņi izrādījās gandrīz vienīgā vieta Rīgas tuvumā, kur bija iespējams izveidot atkritumu poligonu — vietu, kur ne tikai noglabāt atkritumus, bet arī apsaimniekot visus procesus. Tā 1997. gadā tika izveidots pašvaldību uzņēmums Getliņi EKO.
Tomēr uzņēmums vispirms sāka kārtot jautājumus, kas saistīti ar ūdeni un enerģiju. Pirmajos piecos pastāvēšanas gados Getliņi EKO izveidoja ūdens attīrīšanas un biogāzes ražošanas sistēmu, kas rodas, fermentējot organiskos atkritumus.
Kopš tā laika ir pagājuši vēl 20 gadi, un šajā laikā Getliņi EKO ir apguvuši un ieviesuši labākās tehnoloģijas, kas aizgūtasno attīstītākajām Eiropas valstīm. Esam pavadījuši 25 mūsu pastāvēšanas gadus, meklējot atbildi uz vienu globālu jautājumu: „Kā no atkritumiem iegūt vērtību?”
Ceļš no atkritumiem līdz tomātiem
Ceļš ir skaidrs: no atkritumiem iegūt biogāzi, bet no biogāzes — elektrību un siltumu. Taču atliek jautājums: kur novirzīt šo siltumu? Vēlams ar minimāliem siltuma zudumiem. Mēs atradām diezgan radošu veidu: uzbūvēt siltumnīcas un iestādīt tajās tomātus un gurķus.
Toreiz, 2010. gadā, reti kurš būtu iedomājies, ka siltumnīcas varētu būt daļa no publiskā atkritumu poligona. Tas ir diezgan smieklīgi, bet pat tagad, gandrīz 15 gadus vēlāk, daži cilvēki domā, ka mūsu dārzeņi aug turpat atkritumu kalnos. Tā tas nav.
No atkritumiem līdz tomātam ir ceļš ir garš: atkritumi — biogāze — elektrība — siltums siltumnīcā — un tikai tad tomāts.
Mēs nenožēlojam, ka esam izveidojuši šo siltumnīcu. Liels pluss ir tas, ka mēs varam audzēt dārzeņus ziemā, atšķirībā no citām siltumnīcām, kuras netiek apsildītas. Mēs varam audzēt tomātus un gurķus pat tad, ja ārā ir -20 grādu.
Galvenais, ko mēs tagad saprotam, ir tas, ka cilvēkiem ļoti patīk mūsu dārzeņi. To audzēšanā mēs neizmantojam ķīmiskos aizsardzības līdzekļus. Mēs arī nenovācam tomātus, pirms tie ir nogatavojušies. Nozarē tas bieži tiek darīts — tomāts var nogatavoties pēc novākšanas, bet tas nebūs tik garšīgs kā tad, kad tas paliek sarkans vēl ķekarā.
Ja vēl neesat to izmēģinājis: Getliņu tomātus un gurķus pārdod gandrīz visos Latvijas lielveikalu tīklos.
Atkritumu nianses
Uz mūsu poligonu tiek vesti atkritumi no 10 Latvijas pašvaldībām, un faktiski pie mums nonāk puse no Latvijas atkritumiem.
No kopējās masas 30-40 % ir bioloģiskie atkritumi. Šai atkritumu daļai mēs esam izveidojuši bioloģisko atkritumu pārstrādes sistēmu: mēs ražojam kompostu, biogāzi – un tad jau jūs tālāk zināt.
Mēs šķirojam otrreizējai pārstrādei derīgos atkritumus – šim nolūkam mums ir vesels pārstrādes centrs. Un tieši šeit var rasties grūtības.
Latvijā, atšķirībā no dažām citām Eiropas valstīm, nepastāv „kolektīvā atbildība” par atkritumiem. Skaidrs, kāpēc: šeit nesaņem sodu, ja stikla burku vai baterijas iemetīsiet papīra atkritumu tvertnē. Daudzi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nav pieraduši šķirot atkritumus vai — labākajā gadījumā — ir pieraduši domāt tikai par tiem atkritumiem, kas rodas viņu dzīvoklī. Papildus, viņi var arī nešķirot sevišķi rūpīgi. Tomēr, kādi atkritumi nonāk kopējā ēkas konteinerā — tā ir visu mājas iedzīvotāju atbildība.
Piemēram, ja kāds papīra atkritumu konteinerā iemetis banāna mizas vai augu eļļas atlikumu, tas vairs nav sauss papīrs, bet gan slapjš papīrs. To ir grūti pārstrādāt. Cilvēki joprojām pilnībā neizprot pareizas atkritumu šķirošanas nianses un nepieciešamību, tāpēc svarīga mūsu darba sastāvdaļa ir izglītošana un izpratnes veicināšana.
Kāpēc ir svarīgi aicināt apmeklētājus
Šodien Getliņi EKO strādā aptuveni 130 darbinieku. Interesants fakts ir tas, ka pie mums ir daudz cilvēku, kas šeit strādā kopš uzņēmuma dibināšanas — vairāk nekā 25 gadus. Inženieri, mehāniķi, juristi, dārznieki, šoferi, finansisti, menedžeri, remontdarbu vadītāji — mums šeit sanāk maza pilsētiņa. Vasarā mums palīdz brīvprātīgie jaunieši, studenti.
Mums katru dienu ir bezmaksas ekskursijas — pieteikšanās parasti notiek pāris mēnešus iepriekš. Mums ir svarīgi būt pieejamiem ikvienam un uzņemt šeit apmeklētājus, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem parādītu, kāda ir saistība atkritumu poligonam ar mājas atkritumu tvertni. Mums ir svarīgi pateikt, ka, ja mēs visi spēsim samazināt nepārstrādājamo atkritumu daudzumu līdz minimumam (Eiropā šis rādītājs ir 10% no kopējā atkritumu daudzuma), mums vairs nebūs jābūvē jauni atkritumu poligoni.
Katru gadu Getliņus apmeklē 8000 cilvēku no Latvijas un ārvalstīm. Lielākā daļa mūsu apmeklētāju ir skolēni un studenti, bet mēs organizējam arī ekskursijas uzņēmumu darbiniekiem, ārvalstu delegācijām un citiem interesentiem. Tajā pašā laikā mēs nerīkojam vienādas ekskursijas visiem: mēs apzināmies, ka ir svarīgi bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem par vides jautājumiem stāstīt katrai grupai saprotamākajā veidā — izmantojot spēles un viktorīnas, parādot procesus, stāstot par atkritumu poligonu vēsturi utt.
Vai šis viss strādā? Protams. Cilvēku prātos kaut kas mainās, kad viņi savām acīm redz milzīgu atkritumu kalnu, nevis noskatās filmu vai saņem dabas aizsardzības organizācijas bukletu. Tomēr, visiem izglītošanas veidiem ir liela nozīme.
