Jūrasslimība kā vienlīdzība: Skumju trīsstūris

Pirmais cēliens. Dzimumu nevienlīdzība

Karls (Harris Dickinson) un Jaja (Charlbi Dean) ir sašutuši.

Slavenību pāris (viņš ir modelis, bet viņa – veiksmīgāka un labāk atalgota draudzene) ir tikko pabeiguši vakariņas greznā restorānā. Viesmīlis atnes rēķinu.

Kas būtu jādara mūsdienu vienlīdzīgajā sabiedrībā?

Šo rēķinu varētu dalīt uz pusēm. Tomēr tikai Karls rēķinās ar šādu iespējamību. Viņa draudzene Jaja, tikmēr izaicinoši uzlabo kosmētiku, skatoties kabatas spogulītī.

Tādējādi starp varoņiem izvēršas emocionāls strīds par dzimumu nevienlīdzību. Karls ir neapmierināts un aizkaitināts par šādu iesīkstējušu stereotipu viņu attiecībās: Viņš saka: “Restorānā rēķins jāmaksā vīrietim. Un kāpēc gan sievietei nebūtu jāmaksā par dārgām vakariņām, ja viņa pelna vairāk? Kāpēc tas vienmēr gulstas uz vīrieša pleciem? Vai tiešām runa ir par naudu? Nē, runa nav par naudu!” – Karls kliedz strīda karstumā. Viņš nav tētuks, par kādu sapņo Jaja. Karls tikai vēlas vienlīdzību, mīlestību un abpusēju cieņu.

Karls ļoti cenšas izskatīties pēc izsmalcināta cilvēka, taču, gluži pretēji, līdz šim viņš vairāk atgādina histērisku, ievainotu zēnu.

Otrais cēliens. Bagāto uzplaukums

Šokējošais un, atklāti sakot, nepatīkamais filmas otrais cēliens norisinās uz luksusa jahtas. Kārlis un Jaja nokļūst uz kruīza kuģa, lai publicētu dažus Instagram ierakstus. Arī šajā situācijā maizes pelnītāja ir galvenā varone. Galu galā tieši viņas uz sauļošanās krēsla vai restorānā uzņemto attēlu dēļ, abi tagad var doties greznā ceļojumā.

Uz kuģa režisors iepazīstina skatītāju ar jauniem, bagātiem personāžiem. Un kāda izskatās sabiedrības elite, kuras kaprīzes jāapmierina kuģa personālam?

Stereotipiski varoņi. Vecāka gadagājuma pāris, kas nopelnījis bagātību, izstrādājot ieročus, krievu izcelsmes amerikānis Dimitrijs (Zlatko Buričs), kurš kļuvis bagāts, pārdodot mēslojumu un kūtsmēslus (viņš pats izvēlas nepieklājīgāku apzīmējumu), kopā ar savu pusmūža sievu un jaunāku mīļāko, kas ir bieža plastiskā ķirurga viešņa, acīmredzami.

Šeit notiek arī pirmā iepazīšanās ar kuģa personālu. Iespējams, vismazāk atbaidošais personāžs filmā ir kruīza direktore Paula (Vicki Berlin). Viņa savu darbu dara labi, bet liekulīgi. Gaidot labus dzeramnaudas, viņa cenšas izpatikt “neiedomājami bagātajiem krieviem”.

Estlunds satīriski ataino personāla tēlu mīlestību pret naudu. Galu galā tieši viņi ir tie, kas bagātajiem varoņiem sniedz privilēģiju sajūtu. Tāpēc, kad kuģis nonāk vētrā, bagātnieku dzīvesveids uz dabas stihijas fona izskatās kā jūras slimība.

Tieši šajā neveiksmīgajā vakarā šarmantais Vudijs Harelsons, kurš atveido marksista, alkoholiķa kapteiņa lomu, sarīko elegantas svinīgas vakariņas. Par ko pārvēršas glaunais vakars, kad šūpošanās kļūst nepanesama un tikko apēstie Michelin kvalitātes meistardarbi vairs nespēj palikt vēderā? Tas ir retorisks jautājums.

Šeit sākas filmas pretīgākās piecpadsmit minūtes, kuras nav iespējams uztvert neitrāli. Sajūtu gamma ir plaša: līdzjūtība, sajūsma, līksmība, izvirtusi bauda un galējā riebuma pakāpe. Režisors burtiski pārvērš nesatricināmo bagātnieku tēlu, kuri patiesi ticēja, ka pasaule ir viņiem pie kājām. Tagad viņi vemj uz vannas istabas grīdas. Izrādās, ka tieši šādi patiesībā izskatās līdztiesība. Visi cieš vienādi.

Trešais cēliens. Kalpi kļūst par karaļiem

Trešajā cēlienā režisors iet vēl tālāk un sagāž sociālo hierarhiju kājām gaisā un karaļi kļūst par kalpiem.

Pēc kuģa avārijas varoņi nonāk uz neapdzīvotas salas, kur viņiem ir tikai viens uzdevums – izdzīvot. Bet kā to izdarīt, ja vienīgais, kam esi kvalificēts, ir pozēt žurnālu vākiem? Vai labs izskats var palikt kā valūta arī uz neapdzīvotas salas?

Izrādās, ka vienlīdzība nav iespējama arī tuksnesī. Galu galā, ja tu zini, kā iekurt uguni un noķert zivi, tu esi pie stūres un sāc veidot sev piemērotu sabiedrību. Tā arī rīkojas Abigaila (Dollija de Leona), bijusī kuģa apkopēja. Tagad viņa diktē noteikumus bagātajiem un nodibina matriarhātu. Ir pienākusi viņas slavas stunda, iespēja atriebties, iegūt visu labāko, kas viņai nebija pieejams parastajā dzīvē.

Bet cik ilgi šāds sabiedrības modelis pastāvēs un vai tas ir ilgdzīvotspējīgs?

“Skumju trijstūris” ir filma, kurā tiek izsvērts vai mūsdienu patērētāju sabiedrībā ir iespējams cilvēks ar lielo burtu. Režisors sniedz skaidru atbildi uz šo jautājumu, brutāli izsmejot dažādu sociālo grupu cilvēkus. Viņa kritikas centrā ir gan bagāti, gan nabadzīgi cilvēki.

Neraugoties uz aso kritiku, sabiedrība šādu kino pieņem ar sajūsmu. Uzvara 75. kannu kinofestivālām, kalpo tam par piemēru.