Latvijas baleta personības

1922. gada 1. decembris. Latvijas Nacionālajā operā tiek spēlēta franču horeogrāfa Žana Daubervala leģendārā baleta izrāde “Veltīgā piesardzība”. Ar šo notikumu arī sākās Latvijas baleta vēsture.

Lai gan balets Latvijā aizsākās vēlāk kā Igaunijā (nacionālais balets tur parādījās četrus gadus agrāk, 1918. gadā), latviešu balets tiek uzskatīts par vadošo Baltijā. Tieši Latvijā savu karjeru sāka Mihails Barišņikovs, Māris Liepa, Aleksandrs Godunovs, Vladimirs Gelvans un citi starptautiski atzīti dejotāji.

Aleksandra Fjodorova

Viss sākās 20. gadu sākumā, kad Rīgā ieradās Marijas teātra soliste Aleksandra Fjodorova. Tas, kas tobrīd notika galvaspilsētas baletā (ja tā to var saukt – divi pastāvīgie dejotāji un apmēram desmit viesmākslinieki), viņu pārsteidza. Tad Federova nolēma pārņemt lietas savās rokās. Viņa gandrīz uzreiz dibināja baleta skolu un privātstudiju, kur savu ceļu sāka tie, bez kuriem Latvijas balets nebūtu iedomājams.

Aleksandrs Lembergs

Viens no pirmajiem Federovas skolniekiem bija Aleksandrs Lembergs, kas neapšaubāmi ir baleta leģenda. Viņš uzsāka studijas 1932. gadā un jau 1939. gadā kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu, bet 30 gadus vēlāk – par tās galveno baletmeistaru. Viņa nozīmīgākie iestudējumi ir “Pērs Gints”, “Sprīdītis”, “Lolitas brīnumputns” un “Parīzes Dievmātes katedrāle”

Lemberga periods tiek uzskatīts par baleta trupas zelta laikmetu. Toreiz tas bija līdzvērtīgs Lielajam teātrim Maskavā un Marijas teātrim Sanktpēterburgā.

Lemberga horeogrāfija bija novatoriska: viņš apvienoja baletu un laikmetīgo deju, kas tajā laikā tika uzskatīts par ko jaunu un nebijušu.

Māris Liepa

Kad Lembergs jau veiksmīgi soļoja zem Nacionālās operas arkas, cita leģenda, Māris Liepa, bija vēl bērns un nenojauta, ka kādu dienu pēc ģimenes drauga padoma dosies uz baleta skolu. Baleta skola viņa dzīvē ienāca tikai un vienīgi veselības uzlabošanas nolūkos. Veselības uzlabošanas darbi ieilga līdz mūža beigām.

Liepa ilgu laiku dzīvojis divās pilsētās: Rīgā un Maskavā. 1960. gadā viņš iestājās Lielā teātra trupā (kur viņš ilgi un cītīgi strādāja). Tur viņš saņēma Staņislavska medaļu par Spartaka lomu. Liepa joprojām ir vienīgais baletdejotājs, kas saņēmis šo prestižo apbalvojumu.

Netālu no Nacionālās operas atrodas skaists Liepam veltīts piemineklis: šķiet, ka baletdejotājs ir uz mūžīgiem laikiem iesaldēts arabeskā virs Rīgas kanāla ūdeņiem.

“Strādājot uz skatuves, ir jāstrādā nevis skatuves, bet telpas izmēram.” – Māris Liepa.

Mihails Barišņikovs

Nedaudz vēlāk Mihails Barišņikovs uzsāka savas mācības Rīgas Horeogrāfijas skolā. Šeit viņš iemācījās pirmās dejas un pirmo reizi uzstājās uz lielās skatuves.

Barišņikovs turpināja mācības Ļeņingradas horeogrāfijas skolā pie Aleksandra Puškina, pie kura pirms tam mācījās Rūdolfs Nurejevs.

Aleksandrs Godunovs

Александр Годунов впервые оказался в Риге в трехлетнем возрасте. В 9 лет он поступил в Рижское хореографическое училище, откуда попал в Латвийский театр оперы и балета. Правда, из-за невысокого роста его распределили в кордебалет – и наотрез отказались переводить в основной состав. Тогда Александр самовольно уехал в Москву.

Juris Kaprālis

Barišņikovs un Godunovs, iespējams, nebūtu sasnieguši tādus augstumus, ja nebūtu Jura Kaprāļa.

Kaprālis sāka mācīt 26 gadu vecumā – viņa pirmie skolēni bija divas nākamās Latvijas, kā arī pasaules baleta zvaigznes. Interesanti, ka Kaprālis Barišņikovā un Godunovā sākumā nepamanīja īpašu talantu. Kā viņš vēlāk atcerējās, vienīgais, kas viņu patiešām piesaistīja, bija viņu fenomenālās darba spējas.

Katrā ziņā gan Barišņikovs, gan Godunovs visu mūžu uzturēja kontaktus ar savu latviešu skolotāju. Viņi konsultējās ar viņu un aicināja uz savām izrādēm.

Latvijas Nacionālā baleta trupā šobrīd ir vairāk kā 60 dejotāju, tostarp prestižu starptautisku baleta konkursu laureāti no Dienvidāfrikas līdz Korejai. Galveno dejotāju vidū ir Baiba Kokina, Elza Leimane, Jolanta Lubeja, Sabīne Strokša, Filips Fedulovs, Arturs Sokolovs, Viktors Seiko un citi. Starp citu, Kokina un Sokolovs ir prestižā Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji.

Latvijas Nacionālais balets katru gadu ir jaunu iestudējumu un jaunu projektu avots. Piemēram, soliste Iļana Puhova un horeogrāfe Aleksandra Astreina ir “New Latvian Ballet” dibinātājas. 2014. gadā pirmizrādi piedzīvoja viņu pirmais lielais iestudējums “Šagrēnāda”, kas balstīts uz Honorē de Balzaka romāna motīviem un stāsta par vīrieša konfrontāciju pret neskaitāmajiem sabiedrības netikumiem. Latvijas Jaunā baleta mērķis ir apvienot talantīgus latviešu horeogrāfus, kas strādā klasiskajā un neoklasiskajā stilā, kā arī atbalstīt jaunos talantus. Uzsvars uz klasiku nav nejaušība, jo daudzi baleta cienītāji apgalvo, ka mūsdienās tā ļoti trūkst.

“Balets nav izklaide. Tas ir intelektuāls piesātinājums”, autore Iļana Puhova.