Līgo rašanās vēsture
Līgo jeb Jāņu diena ir saulgriežu diena. Līgo, jeb Jāņos Latvijā slavēja auglības Dievu — Jāni. Svētkus sauca par “Līgo”, jo daudzās dziesmās, kas tika izpildītas šajā dienā, bieži tika dzirdēts vārds “līgoties” (no latīņu valodas — šūpoties). Ar dziesmu vārdiem komunicēja ar sauli un lūdza tai pacelties virs apsētajiem laukiem priekš labākas ražas.
Jāņu nakts (Zāļu vai Zaļās dienas) priekšvakarā meitenes taisīja vainagus un vāca ārstniecības augus: āboliņu, kumelītes, piparmētras, asinszāli un citus. Mājas stūrus, durvis un logus rotāja bērza, ozola un oša zari. Īpaši tika cildināti ozolkoka vainagi. Ozols ir koks, ko bieži skar zibens, tāpēc tā vainagi bija sava veida amuleti, kas piepildīti ar debesu uguni. Ozols ir arī ilgmūžības simbols, un, lai novēlētu Jānim ilgu mūžu, meitenes vīriem liek galvā vainagus.
zinas.tv3.lv
kulturaskanons.lv
Svinības sendienās
Līdz 23. jūnijam zemniekiem bija jāpabeidz darbi pie laukiem un jāsagatavo gardumus, alu un sieru godājamiem viesiem. Apaļie, dzeltenie siera rituļi līdzinās saulei, tāpēc tie kalpo kā galvenie svētku atribūti. Siers nebija ikdienišķš, bet gan ar ķimenēm, tāpēc tam bija spilgts aromāts, kā arī to gatavoja īpaši šiem svētkiem.
Svētku neatņemami tēli bija “Jaņa tēvs un māte” (mājas saimnieki). Vīrietis brūvēja alu, tikmēr sieviete gatavoja “Jāņu” sieru ar ķimenēm. “Jāņa bērni” ar troksni un dziesmām klauvēja pie šķūņa un saimnieki viņus sirsnīgi sagaidīja ar gardumiem.
Kad pienāca vakars, ciema iedzīvotāji devās uz jebkuru no tuvākajiem pauguriem un dēvēja to par “Jāņu kalnu”. Tur uzstādīja stabu ar sveķiem nosmērētu mucu. Jānis, ar uguni rokās, kāpa “tornī” un aizdedzināja mucu. Lielākajā daļā Latvijas reģionu šī tradīcija tika dēvēta par “Jāņa uguni”, “Jāņa lampu” vai “Jāņa sveci”.
zinas.tv3.lv
kulturaskanons.lv
Pirms rītausmas visi dejoja Jāņu kalnā, izpildīja rituālus un dziedāja dziesmas. Šodien Līgo svētku tematikā ir zināmi vairāk kā 40 000 četrindīšu.
Pulksten 02:02 salmos tītais un darvā laistītais ratu ritenis tika iedegts ugunī un no pakalna ripoja pretī gavilēm, dziesmām un nevaldāmai jautrībai.
Rituāli un leģendas
Dziedāt un dejot ap ugunskuru nozīmēja veicināt apsēto lauku auglību. Ja pāri vēlējās pārbaudīt mīlestības spēku, tad lēca pāri ugunij sadevušies rokās. Ja pāris atrauj rokas, tas nozīmē, ka viņu mīlestība nebūs mūžīga.
Meitenes pina vainagus un laida tos ūdenī. Ja vainags neiegrimst ūdenī — rudenī jau būs līgava. Lai jaunieti pirms randiņa pieburtu, bija padusē jāpatur mazs siera ritulis ar ķimenēm, ar kuru pēcāk pabarot mīļoto.
Tradicionālo ugunskuru veidoja no ozola un egles. Tam virsū meta atģērbtas drēbes, visbiežāk kabatlakatiņu vai kreklu. Tā bija pieņemts atbrīvoties no nelaimēm un kaitēm.
aizputesnovads.lv
aizputesnovads.lv
Jāņu naktī darinātiem vainagiem piemita maģiskas īpašības. Tie tika nēsāti uz cilvēku un pat dzīvnieku galvām. Vīrieši dabūja ozolkoka lapas, tikmēr sievietes — no smalkiem ziediem darinātus vainagus.
Svētku galvenā tradīcija ir papardes zieda meklēšana. Gan kungi, gan dāmas vēlējās to atrast. Vajadzēja doties mežā, nocirst treknu pīlādzi, doties uz priekšu un, nekādā gadījumā, neatskatīties atpakaļ. Tika uzskatīts, ka dažādas tumsas spēku radītas skaņas vēlējās novērst papardes meklēšanu. Ticējums vēstīja, ka meitene, kas atrod papardes ziedu naktī no 23. līdz 24. jūnijam, tai pat gadā satiksies ar mīļoto un apprecēsies.
Bija arī leģendas, ka Līgo naktī nedrīkst gulēt — tas, kurš nesvin Jāņu nakti, gulēs visu vasaru. Tika arī teikts, ka, ja kāds nedodas svinēt svētkus un meklēt papardes ziedu, tad paliks neprecējies visu atlikušo mūžu.
aizputesnovads.lv
aizputesnovads.lv
aizputesnovads.lv
Tradicionālie Līgo tērpi
Svētku galvenā galvassega ir dzīvu ziedu un augu vainags. Bet tas neturpinājās ilgi, tāpēc biežāk izmantoja krelles, lentes vai citus elementus. Papildus vainagiem, uz galvas par rotājumu varēja uzskatīt platu lenti un cepurīti. Vainagu un lenti vilka neprecētas dāmas, bet aube bija domāta meitenēm laulībā.
Populārākais tērps Līgo svētkos ir lina krekls ar garām piedurknēm, kas atgādina tuniku. Šo kreklu valkāja vīrieši, sievietes un bērni. Virs krekla sievietei bija apmetnis villainē. Krāsas, forma un izšuvumi uz tā atšķīrās atkarībā no reģiona. Bija balti apmetņi, kā arī zilganzaļi izšuvumi.
Obligātais svārku garums ir līdz potītei. Daži vilka strīpanus, tikmēr citi rūtainus svārkus. Bija arī vienkrāsaini svārki. Bez tiem valkāja arī sarafānus, lielākoties sarkanā krāsā. Kājās — pastalas, jeb apavi no īstas ādas.
ligo.lv
ligo.lv
Spilgts un krāsains kostīma elements — sakta. Tradicionāla saspraude, ar kuru tika sastiprināts sievietes apmetnis vai vīrieša krekls. Sakta ģimenēs tika nodota mantojumā un tā bija bagātas dzīves simbols. Šie juvelierizstrādājumi tika gatavoti no bronzas, sudraba vai dzelzs, un sievietēm papildus dekorēti ar dārgakmeņiem.
Līgo notikumi 2024
Līgo Wondersala
Vasaras Saulgrieži — laiks, kad daba ir pilnbriedā un diena rit ilgāk par nakti. „Wondersala” organizē Līgo nakts pasākumu, lai tie, kuri vēlas apvienot pilsētvidi ar tradīcijām, varētu izbaudīt burvīgos saulgriežus, kopā ar pavadījumu no grupām „Pērkons”, „Menuets” un citiem.
Ēdieni, dzērieni, dejas un vēl. Pasākuma ieeja bezmaksas.
Laiks un vieta: Andrejsala; ieeja no 19:00
23.06.2024
Jāņu nakts Grīziņkalnā!
Paslēpts no centra burzmas, Grīziņkalna parks piedāvā gada īsāko nakti pavadīt ieskautu tradīcijās: ar dziesmām, dejām, vainagu pīšanu, kā arī tradicionālām rotaļām.
„Jāņu nakts Grīziņkalnā!” piedāvā gan seno, gan laikmetīgo. Ar tautisko mūziku, uguns iedegšanas rituālu un labu noskaņojumu, visi vecumi ir laipni gaidīti.
Ieeja bezmaksas.
Laiks un vieta: Grīziņkalna parks; ieeja no 20:00
23.06.2024
Tradicionālie Jāņi Dzegužkalnā
Augstākais Rīgas punkts, kuri daži avoti uzskata par senāko Rīgas iecienīto ielīgošanas vietu — Dzegužkalna pasākums piedāvā zināmo aktivitāšu klāstu un vēl. Papildus dančiem un vainagu pīšanai var noprovēt zīlēšanas prasmes. Sagaidat sauli un godājiet Jāņu māti un tēvu kopā ar labu kompāniju.
Bezmaksas ieeja.
Laiks un vieta: Dzegužkalns, ieeja no 20:00
23.06.2024
Jāņu vakars Mežaparkā „Rīgas zaļumballe”
Pasākuma vadītāji — apvienības „GraBulis” aktieri Andris Bulis un Gints Grāvelis — piedāvā ikvienam paaudzes pārstāvim atrast šeit sev ko tīkamu. Papildus piedalīsies dažādas etnogrupas (piemēram, „Ogas” un „Stiprās sievas”), kā arī Intars Busulis. Katram ir savas asociācijas ar šiem īpašajiem svētkiem un vārdu „zaļumballe”, toties Mežaparkā būs iespēja justies kā daļai no vienotas kopas.
Laiks un vieta: Mežaparka Zaļais teātris, ieeja no 20:00
23.06.2024
