Mīlestība pret darbu
“Tar”
Mīlestība ne vienmēr ir viegla un bez apgrūtinājumiem. Tā var būt kaislīga, sarežģīta un spēj nomākt mūs.
Tāda ir, piemēram, Lidijas Taras (Keita Blanšeta) mīlestība pret savu darbu. Viņa ir Berlīnes filharmoniskā orķestra diriģente. Neiespējami gūt milzīgus panākumus bez neprātīgas, dažkārt pat iznīcinošas mīlestības pret savu darbu. Dažreiz šī sajūta netiek izrādīta pretī, bet jau piedzīvot šo kaislību virpuli – tā ir liela dāvana.
rottentomatoes.com
“Mikelandželo. Bezgalība.”
Vēl viens mīlestības piemērs – ne tik destruktīvs, bet tikpat visaptverošs. “Mikelandželo. Bezgalība”, atšķirībā no “Tar”, ir balstīta uz patiesiem notikumiem. Filma stāsta par dižā gleznotāja un tēlnieka dzīvi, kura mīlestība pret mākslu pārtapa satriecošos meistardarbos, kas nu jau pārdzīvojusi gadsimtiem ilgu laika periodu.
Emanuele Imbuči debijas pilnmetrāžas filma ir uzņemta ar fascinējošu siltumu un uzmanību pret renesanses laikmeta ģēniju. “Mikelandželo. Bezgalība” sniedz estētisku baudījumu un pārliecību, ka tikai no mīlestības dzimst šedevri.
Ģimeniska mīlestība
“Atvadas”
Lai gan attiecības ar radiniekiem reti, kad ir vieglas, tieši ģimenē mēs pirmo reizi izjūtam mīlestību.
“Atvadas” ir Lulu Vangas režisēta filma par ģimeni kā cietoksni un aizsardzības balstu. Stāsta centrā ir amerikāņu ķīniete Billija (Aquafina), kura atgriežas dzimtenē, lai pavadītu savas pēdējās dienas kopā ar mirstošo vecmāmiņu. Nesaprašanās, strīdi, meli, lai pasargātu- uz tā balstās Billijas un viņas radinieku attiecības. Tomēr, ja iedziļinās un ieskatās dziļāk, iespējams saskatīt senās tradīcijas, kuru pamatā ir cieņa, beznosacījumu mīlestība un pieņemšana, pašaizliedzība un ticība labajam. Un tas viss vienā vieglprātīgā, taču mīlošā ķīniešu ģimenē.
kinoafisha.info
“Mis Saulstariņš”
Filma stāsta par disfunkcionālu ģimeni, kurā katrs no tās locekļiem saskaras ar neveiksmēm un problēmām. Bezdarbs, narkotikas, pašnāvība un Nīčes fanātisms ir tas, ar ko filmas varoņi saskaras viens pēc otra. Taču, kad mazā meitenīte Olīvija (Ebigaila Breslina) izvirza savu lielo mērķi – uzvarēt skaistumkonkursā, visa ģimene atmet rūpes, lai palīdzētu šim burvīgajam bērnam. Auksti un noslēgti savos elles lokos, varoņi tiek glābti ar mīļotā cilvēka mīlestības palīdzību.
Mīlestība pret kino
“Fabelmani.”
Galvenais pretendents uz 2023. gada “Oskara” balvu par labāko filmu. “Fabelmani” ir patiesas mīlestības apliecinājums pret kino. Stīvens Spīlbergs stāsta par to, kā viņa dzīvē ienāca kino, kas izgaismoja un izkrāsoja viņa bērnību. Tieši kino viņu veidoja par to cilvēku, kas pazīstams šodien, tikmēr kamera rokās iemācīja viņam atklāt savu dvēseli un atdzīvināt jebkuru ideju. Režisoram kamera bija miera sala, emocionāla aizsardzība un iespēja radīt savu – drošu un patīkamu pasauli. Autobiogrāfiskā filma ir aizkustinošs un maigs apliecinājums tam, ka mīlestību var atrast jau agrā bērnībā un nest to līdzi visu mūžu.
newyorker.com
“Hugo”
Martina Skorsēzes mīlestība pret kino izpaužas citādāk, nekā Spīlberga. “Hugo” atgādina pasaku par burvi, lai gan stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem. Skorsēze ir izvēlējies izrādīt cieņu kino vēsturei, atgriežoties pie tās pirmsākumiem, kas norisinājās pirms aptuveni gadsimta.
Viens no filmas varoņiem ir pasaules spēlfilmu kino pamatlicējs Žoržs Meljess. Pēc Pirmā pasaules kara aizmirsts un atstumts malā, Žoržs ienīda kino un jebkādu tā pieminēšanu. Tomēr, kā zināms, no naida līdz mīlestībai ir tikai viens solis.
Pašmīlestība
“Kā būt vienai un laimīgai”
Šī romantiskā komēdija ar Dakotu Džonsoni galvenajā lomā, atgādina mums par priekšrocībām, ko sniedz vientulība. Galvenā varone – Alise visu mūžu pavadījusi attiecībās, pielāgojusies, meklējot kompromisus strīdos ar savu vīrieti. Viņa zina visus savas otrās pusītes ieradumus un viltības, bet pati nespēj atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem: ko viņa pati vēlas no šīs dzīves un, kas viņa ir? Pārtraucot vienas attiecības un ielecot citās, klīstot pa Ņujorku mīlestības meklējumos, varone aizmirst, ka šīs jūtas viņai vispirms ir jāizkopj sevī. Mīlestība pret citiem nāk tikai pēc tam, kad ir atrasts maigums un siltums pret sevi pašu.
imdb.com
“Mežoņi”
Žana Marka Valē filma “Mežoņi” nu jau ir kļuvusi par mācību grāmatu par sevis un savas vietas atrašanu dzīvē.
Galvenā varone Šerila, kuru spēlē Rīza Viterspūna, pēc neveiksmīgas laulības un mātes nāves nolemj viena pati doties bīstamā kalnu pārgājienā, lai atdzīvinātu savas alkas pēc dzīves. Katrs solis Klusā Krusta takā ir jāpārvar ar neticamām pūlēm, pārbaudot sevi līdz spēku izsīkumam. Taču tieši šie izaicinājumi palīdz Šerilai atrast sevi un noticēt, ka cilvēkā ir milzīgs enerģijas un spēka rezervuārs. Šos resursus var izmantot tikai tad, kad priekšplānā izvirzās empātija un izpratne par savu vērtību un spēju pārvarēt visas grūtības.
